Gaidot Gufmenu (1997) — Kristofers Gests, muzikālā izsmiekla filma
1997. gada Kristofersa Gesta muzikālā izsmiekla komēdija "Gaidot Gufmenu" — asprātīgs mazpilsētas mūzikls par slavas ilūzijām Bleinā, iedvesmots "Gaidot Godo".
Muzikālā izsmiekla filma "Gaidot Gufmenu" (Waiting for Guffman) ir 1997. gadā uzņemta filma. Tās režisors ir Kristofers Gests, kurš filmā arī spēlē galveno lomu. Filmas darbība norisinās mazpilsētā Bleinā, Misūri štatā, kas nav īsta pilsēta. Pilsētiņa nolemj iestudēt mūziklu "Sarkans, balts un Bleins", lai atzīmētu pilsētas 150. gadadienu, un uzaicina uz to slavenu teātra kritiķi vārdā Gufmens, cerot, ka viņš padarīs lugu slavenu.
Filmas nosaukums ir atsauce uz Samuela Beketa lugu "Gaidot Godo". Šajā lugā divi galvenie varoņi gaida cilvēku vārdā Godo, kurš tā arī neparādās. Arī filmā "Gufmena gaidīšana" Gufmens nekad neparādās.
Sižeta paplašinājums
Filmas centrā ir vietējā amatierteātra komanda un tās ekscentriskais režisors, kura entuziasms un pašapziņa bieži pārsniedz viņu patiesās spējas. Iestudējuma piegāde, mēģinājumi un sagatavošanās svinībām atklāj mazpilsētas iedzīvotāju sapņus, ambīcijas un amizantās neveiksmes. Filmas sižetam raksturīgas daudzas asprātīgas epizodes, kuru pamatā ir gan personiskie konflikti, gan komiskie pārpratumi.
Stils un uzņemšana
"Gaidot Gufmenu" ir tipisks Kristofera Gesta darbs, kas uzņemts mockumentary jeb izdomātā dokumentāla žanrā — filma atdarina dokumentālas filmas formu, izmantojot "kameras aci", intervijas un bezrāmju dialogu. Liela daļa humora balstās improvizācijā: aktieri bieži seko pamata sižeta līnijai, bet replikas un reakcijas ir brīvi izspēlētas, radot dabīgu, spontānu komēdiju. Filmas mūzikas numuri un dziesmas tiek izmantoti gan kā sižeta elements, gan kā komiskais kontrasts starp ierastajām maztērētajām amatierteātra izrādēm un pārlieku nopietnajām ambīcijām.
Izpildītāji un personāži
Filmas galvenajos un otrā plāna lomās strādā Kristofera Gesta regulārie sadarboniekik un komiķi, kas pazīstami ar tās komiskās improvizācijas tradīciju. Viens no atpazīstamiem elementiem ir ansambļa saspēle — katram raksturam ir savs unikāls temperaments un spilgtas īpatnības, kas veicina humoru un sižeta attīstību.
Saņemtās atsauksmes un ietekme
Filma ieguva pozitīvas kritikas par asprātīgo skatījumu uz amatierteātra pasauli un par tuvu-norobežotu komiskās ironijas manieri. Tā kļuvusi par kultūras popmūzikas un mockumentary cienītāju iecienītu darbu, bieži tiek pieminēta kopā ar citām Kristofera Gesta filmām kā piemērs izsmalcinātam improvizācijas humora pielietojumam filmā. Filma arī iedvesmoja vēlākas darbus, kuros tiek izmantots līdzīgs žanriskais paņēmiens — intīms, personību centrisks humors ar dokumentālām pieejām.
Konteksts un nozīme
"Gaidot Gufmenu" ir ne tikai komēdija par amatierteātri, bet arī stāsts par cilvēku vēlmi pēc atpazīstamības un atzinības. Atsauce uz Godo stilistiski norāda uz gaidīšanas un cerību motīviem: gan teātra kolektīvs, gan skatītājs iesaistās gaidīšanā — cerībā, ka klātienē ieradīsies kritiķis, kurš var mainīt visu. Šī gaidīšana, kas beidzas bez "lielā" ieraduma, ir gan humora, gan mazas traģikomēdijas avots.
Filma ir angļu valodā un ražota ASV, un tā joprojām tiek skatīta kā nozīmīgs piemērs Kristofera Gesta veidotajam ģimeniskajam, ansambļa stila mūzikālajam izsmieklam.
Meklēt