WarGames (1983) — filma par datorhakeru un Trešā pasaules kara draudiem
WarGames (1983) — spriedzes pilns sci‑fi trilleris ar Metjū Broderiku: jaunā hakeru uzlaušana NORAD, kas nejauši draud izraisīt Trešo pasaules karu.
WarGames ir 1983. gada amerikāņu zinātniskās fantastikas trilleris filma pusaudžiem ar Metjū Broderiku un Alliju Šīdu galvenajās lomās, kuru režisēja Džons Bādems. Filma stāsta par datorhakeru Deividu Lightmanu (Broderiks), kurš uzlauž NORAD kara spēļu simulācijas datoru, par kuru viņš domā, ka tas patiesībā ir datorspēļu uzņēmuma dators. Lightmans uzsāk virkni notikumu, kas varētu izraisīt Trešo pasaules karu. Filma tika nominēta trim Amerikas Kinoakadēmijas balvām un bija liels hits. Tā joprojām ir populāra.
Sižets — īss pārskats
Filmas centrā ir pusaudzis Deivids, kurš interesējas par datoriem un telefonu tīkliem. Meklējot jaunas spēles, viņš nejauši pieslēdzas valdības mākslīgajai intelekta sistēmai — WOPR (War Operation Plan Response), kas izmanto karu simulācijas, lai testētu kodolieroču plānus. Sistēma, to identificējusi kā spēļu vidi, sāk imitēt reālas kodolkrīzes scenārijus. Situācija ātri kļūst nopietna, jo cilvēki ar militāro atbildību nespēj uzreiz saprast, kas ir mīts un kas ir patiesība. Deivids sadarbojas ar draudzeni Dženiferu, kā arī ar zinātnieku, kura saistība ar WOPR atklāj sistēmas bīstamību.
Veidošana un tehnoloģijas
Filma uzņemta 1982.–1983. gadā aukstā kara kontekstā, kad sabiedrības bažas par kodolieročiem un to automatizāciju bija augstas. Režisors Džons Bādems un radošā komanda centās attēlot datorhakeru pasauli tā, lai tā būtu gan ticama, gan saprotama plašai auditorijai — filmā redzamie modemi, tālruņu ķēdes un "ieslēgšanas" paņēmieni atspoguļo 1980. gadu hakeru metodes. WOPR kā mākslīgā intelekta sistēma kļuva par simbolu sarunām par to, cik lielā mērā datoriem var uzticēt lēmumus, kas saistīti ar cilvēku dzīvībām.
Tēmas un nozīme
- Aukstais karš un kodolbailes: filma izmanto spriedzi starp ASV un PSRS, lai parādītu, cik trausla var būt drošības sistēma, ja tās kļūst pārāk atkarīgas no tehnoloģijām.
- Automatizācija pret cilvēka spriestspēju: WarGames uzdod jautājumu, vai lēmumus par iznīcinošiem spēkiem drīkst pieņemt algoritmi bez cilvēka iejaukšanās.
- Jaunās paaudzes tehnoloģiskā ziņkārība: galvenais varonis ir pusaudzis, kas simbolizē jauniešu interesi par datoriem — ar šo interesi var nākt gan radošums, gan risks.
- Drošība un ētika informācijas laikmetā: filma aktualizēja diskusiju par to, cik stingri jāregulē pieeja sensitīvām sistēmām un kā jāsamazina ļaunprātīga izmantošana.
Akts, atzinība un ietekme
WarGames bija gan kritisku, gan komerciālu panākumu avots. Tā izraisīja plašu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu diskusiju par hakeru rīcību un aizsardzību pret kiberuzbrukumiem. Filma ir minēta kā viens no faktoriem, kas pievērsušas politiķu uzmanību datortehnoloģiju drošībai; šīs bažas vēlāk ietekmēja arī likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz datornoziegumiem, tostarp ASV Computer Fraud and Abuse Act (1986).
Filma saņēma vairākas kinoakadēmijas nominācijas un atzinību par spriedzi, režiju un aktieru sniegumu. Tā ietekmēja populāro kultūru, radīja frāzi un attēlus, kas bieži tiek atsaukti, piemēram, dators WOPR un slavena līnija "Shall we play a game?". Vēlāk par tēmu tapa arī citas filmas un seriāli, bet 2008. gadā tika izlaista filma WarGames: The Dead Code, kas izmanto oriģinālfilmas motīvus mūsdienīgākā kontekstā.
Mantojums un mūsdienu aktualitāte
WarGames joprojām tiek skatīta kā svarīgs kultūras artefakts, kas atgādina par tehnoloģiju divējādību — tās sniedz iespējas, bet var radīt arī eksistenciālas briesmas, ja cilvēce nezaudē kontrolēt tās izmantošanu. Filmas ietekme ir redzama gan filmogrāfijā, gan sabiedriskajā diskursā par kiberdrošību, mākslīgo intelektu un automatizētām sistēmām, kas pieņem kritiskus lēmumus. Tā ir arī izglītojošs materiāls, ko izmanto, lai runātu par ētisku programmēšanu, atbildīgu datu izmantošanu un nepieciešamību pēc cilvēka piesaistes svarīgos procesos.
Vēl noderīgi fakti
- Galvenās lomas atveido Metjū Broderiks un Allija Šīda; filmā ir arī vairāki spilgti blakusslāņa tēli, kas palīdz veidot militārās un zinātniskās vides atmosfēru.
- WarGames tiek uzskatīta par vienu no agrīnajām filmām, kas parādīja hakeru kultūru plašākai auditorijai, padarot to par nozīmīgu punktu kiberkultūras vēsturē.
- Filmas mantojums turpinās: to bieži citē un analizē lekcijās par kiberdrošību, politikas izstrādē un mediju studijās kā piemēru tam, kā fikcija var ietekmēt reālu politiku un sabiedrības uztveri.
Ja vēlaties, varu sagatavot arī īsāku sižeta kopsavilkumu bez spoileriem, vai uzrakstīt vairāk par filmā parādītajām tehnoloģijām un to reālo ekvivalentu 1980. gados.
Citāts no WarGames
Zemes gabals
Filma sākas ar diviem gaisa spēku virsniekiem kodolraķešu bunkurā, kuriem tiek dots rīkojums izšaut bunkurā esošās raķetes. Virsnieki uzskata, ka pavēle ir reāla, un sāk raķešu izšaušanu. Viens no virsniekiem nolemj nešaut, un tāpēc ASV valdība visus cilvēkus raķešu bunkurā nomaina pret datorvadību.
Deivids Lightmans (Broderiks) ir gudrs vidusskolēns un datorhakeris, kurš sākumā aprobežojas ar to, lai mainītu savas un meitenes, kura viņam ļoti patīk, Dženiferas (Šīda) atzīmes no nepietiekamām uz sekmīgām: Lightmans ir gudrs, bet skolā nav motivēts. Nedaudz vēlāk Deivids izmanto savu datoru IMSAI 8080, lai uzzvanītu daudzus telefona numurus, un atrod aizmugurējās durvis uz NORAD kara spēļu simulācijas datoru WOPR (iesaukts par Whopper). Sākumā Deivids meklē jaunas datorspēles, ko lejupielādēt un spēlēt, un uzskata, ka WOPR patiesībā ir uzņēmuma, kas ražo jaunas datorspēles, dators. Pēc tam, kad datorā atrod spēļu sarakstu, viņš nolemj spēlēt kādu spēli. WOPR (kas ir mākslīgā intelekta dators) lūdz Deividam paroli, un, izpētījis datora radītāju profesoru Stīvenu Falkenu, viņš nojauš, ka parole ir nosaukta radītāja mirušā dēla Džošua vārdā. Pēc pieteikšanās, izmantojot pareizo paroli, W.O.P.R. uzskata, ka Deivids patiesībā ir Dr. Falkens, kuru dators uzskatīja par mirušu. Dators (kuru Dāvids tagad sauc par Džošua) jautā viņam, vai viņš vēlas spēlēt spēli. Deivids izvēlas spēli "Globālais termonukleārais karš". Šādi rīkojoties, sākas notikumu virkne, kas novedīs pasauli līdz Trešajam pasaules karam, ja tas netiks apturēts.
Vēlāk televīzijas ziņās ziņo, ka ASV izsludināta paaugstināta trauksme datora kļūdas dēļ, un Deivids un Dženifera aizdomājas, vai viņi paši nav izraisījuši šo problēmu. Dāvids izmet pierādījumus, kas apliecina viņa zvanu Džošua, bet dators piezvana Dāvidam atpakaļ. Dāvids jautā Džošua, vai spēle, ko tas spēlē, ir īsta vai ne, Džošua atbild: "Kāda ir atšķirība?". Šajā brīdī Deivids uzzina, ka Džošua nav datorspēļu kompānijas, bet gan valdības dators un patiesībā spēlē spēli pa īstam. Viņš noliek klausuli, bet Džošua viņam piezvana atpakaļ, liekot Dāvidam noņemt vadu no telefona aizmugures. Tad Deividu arestē FIB un nogādā NORAD, lai atbildētu uz apsūdzībām spiegošanā. Deivids cenšas paskaidrot, ka viņš nav mēģinājis būt spiegs, taču viņam netic. Izmantojot medicīnas kabinetā, kurā viņš ir ieslodzīts, atrastās mantas, Deivids bēg no NORAD ar autobusu, kurā atrodas iestādes apmeklētāji. Pēc tam, kad Deivids ir izbēdzis, viņš piezvana Dženiferai (izmantojot Phreaking prasmes) un lūdz viņu nopirkt viņam lidmašīnas biļeti, lai viņš varētu doties pie Falkena un lūgt viņa palīdzību Džošua apturēšanā. Dženifera tiekas ar viņu un abi kopā dodas pārliecināt Falkenu palīdzēt viņiem apturēt Trešo pasaules karu.
Profesors Falkens ir atkāpies no NORAD, jo uzskata, ka karš notiks neatkarīgi no tā, ko kāds darīs. Dženifera un Deivids cenšas viņu pārliecināt, lai viņš palīdzētu viņiem paskaidrot NORAD, ka tā ir tikai spēle, ko spēlē Džošua. Falkens viņiem saka, ka tas nav tā vērts, jo tas viņiem var dot tikai dažus gadus, bet karš tik un tā notiks. Viņš paskaidro, ka viņiem ir paveicies, jo viņš dzīvo tikai dažu jūdžu attālumā no galvenā mērķa un ka viņi mirklī mirst. Deivids un Dženifera nolemj, ka tik un tā mēģinās apturēt spēli un mēģinās pamest salu. Tā kā neatrod nekādu iespēju izkļūt no salas, jo pēdējais prāmis ir aizbraucis, Dženifera saka, ka viņiem vajadzētu "aizpeldēt". Deivids atzīst, ka neprot peldēt. Profesors Falkens parādās ar helikopteru, un viņi visi kopā dodas uz NORAD.
NORAD iekšienē Falkens stāsta, ka tas viss ir spēle, un viņi nolemj ļaut Padomju Savienības izšautajām raķetēm nolaisties, lai pārliecinātos, vai tā ir reāla spēle vai spēle. Datoru ekrānos redzams, ka raķetes nolaižas, bet patiesībā neviena raķete nenokrīt. Tas pārliecina NORAD, ka tas viss nav noticis. Tomēr Džošua nolemj uzlauzt palaišanas kodus un izšaut ASV raķetes pa īstam. Deivids un Falkens cenšas pierunāt Džošua pārtraukt šaušanu, un galu galā viņiem tas izdodas, kad Dženifera piemin vārdu "spēles". Pēc daudziem mēģinājumiem viņi pierunā Džošua spēlēt tik-tak-toe pret sevi, cenšoties iemācīt tam veltīguma nozīmi (vārds, kas nozīmē, ka kaut ko darīt nav jēgas vai ka šāda rīcība nepalīdzēs). Džošua izmēģina visas iespējamās Tic-Tac-Toe spēles un pēc tam mēģina to pašu darīt ar katru globālā termonukleārā kara spēles scenāriju. Tad Džošua uzzina, ka karu nevar uzvarēt, un aptur spēli, izbeidzot Trešā pasaules kara draudus.
IMSAI 8080 dators, kādu izmantoja Deivids filmā WarGames.
Pieņemšana
Filma bija hits. Tā tika nominēta trim "Oskara" balvām. Filmas ražošanas budžets bija 12 miljoni ASV dolāru, un tās bruto ieņēmumi pārsniedza 120 miljonus ASV dolāru, tādējādi filma bija ļoti pelnoša.
Kulta statuss
WarGames ir kulta spēle datoru lietotāju un 80. gadu fanu vidū. Filmas tapšanas rezultātā radās termins "kara zvanīšana" (zvanīšana uz tālruņa numuriem, meklējot datorus, kuriem varētu pieslēgties un uzlauzt).
Cast
- Metjū Broderiks - Deivids Lightmans
- Ally Sheedy - Jennifer
- Dabnijs Kolmens (Dabney Coleman) - McKitrick
- John Wood - Stīvens Falkens
- Barijs Korbins - ģenerālis Baringers
- Maikls Madsens - leitnants Stīvs Felpss
Citas saites
- Šajennas kalns
- Wargaming
- Mākslīgā inteliģence
Meklēt