Sardzes tornis (Pensilvānija) — Jehovas liecinieku juridiskā organizācija

Vēsture

Siona Sardzes torņa traktātu biedrība tika dibināta 1881. gada 16. februārī Pitsburgā, Pensilvānijā, lai organizētu brošūru par Dievu un Bībeli drukāšanu un izplatīšanu. Tās pirmais prezidents bija Pitsburgas uzņēmējs Viljams Henrijs Konlijs, bet tās sekretārs un kasieris - Rasels. Tās galvenais izdevums bija Sion's Watch Tower and Herald of Christ's Presence, Bībelē balstīts žurnāls, ko 1879. gadā pirmo reizi izdeva Rasels. 1884. gada 15. decembrī biedrība tika oficiāli reģistrēta, un Rasels tika minēts kā tās prezidents. Rasels uzrakstīja tās statūtus jeb paziņojumu par tās mērķi un paskaidroja, ka tās mērķis ir "vīriešu un sieviešu garīga, morāla un reliģiska pilnveidošanās, mācot Bībeli, izdodot un izplatot Bībeli, grāmatas, rakstus, brošūras un citu Bībeles literatūru, kā arī nodrošinot cilvēkiem bezmaksas mutiskas lekcijas".

Ikvienam, kurš biedrībai ziedoja 10 dolārus vai vairāk, tika paziņots, ka viņš ir biedrības biedrs un var balsot tās sapulcēs, taču Rasels paskaidroja, ka visus lēmumus par biedrības darbību joprojām pieņems tikai divi cilvēki - viņš un viņa sieva Marija, kurai piederēja lielākā daļa akciju. Savā žurnālā Rasels paskaidroja, ka "Sardzes torņa biedrība" nav "reliģiska biedrība", bet tikai biznesa organizācija bez oficiāliem uzskatiem.

1900. gadā biedrība atvēra savu pirmo ārzemju filiāli Lielbritānijā. Vēl viena tika atvērta Vācijā 1903. gadā un pēc tam Austrālijā 1904. gadā. 1909. gadā biedrība iegādājās īpašumu Bruklinā un pārcēla tur savu galveno mītni un personālu.

Pēc tam, kad 1916. gadā Rasels nomira, par nākamo Stabu torņa biedrības prezidentu tika ievēlēts tās jurists Džozefs Franklins Raterfords. Taču dažu mēnešu laikā lielākā daļa no septiņu direktoru padomes sūdzējās, ka viņš rīkojas kā diktators un nedalās ar informāciju. Izcēlās pamatīga kauja, un četriem direktoriem, kuri viņu kritizēja, Ruterfords paziņoja, ka viņi vairs nav valdes locekļi. 1917. gada jūnijā biedrība izdeva grāmatu "Pabeigtais noslēpums" un paziņoja, ka tā ir pēdējā no Rasela Bībeles studiju grāmatu sērijas. Grāmatā bija daži ļoti asi izteikumi par katoļu un protestantu baznīcu vadītājiem un teikts, ka viņi kļūdījās, piedaloties Lielajā karā. Tā rezultātā Stabu torņa biedrības prezidents un direktori tika ieslodzīti cietumā kā nodevēji saskaņā ar 1917. gada Spiegošanas likumu, lai gan vēlāk viņiem ļāva pamest cietumu un valdība apsūdzības atsauca.

Līdz tam laikam katra Bībeles Studentu draudze pasaulē pieņēma savus lēmumus, lai gan visas tās studēja Rasela grāmatas un sekoja viņa mācībai. Taču Raterfords nolēma, ka tām visām jābūt pilnīgi vienādiem uzskatiem un draudzēm jārīkojas vienādi. Viņš teica, ka viņiem ir jāpakļaujas tam, ko viņiem saka Ņujorkas Sardzes torņa biedrības galvenā mītne. Katrā draudzē tika iecelts direktors, un pēc gada visiem draudzes locekļiem tika pavēlēts katru nedēļu uzrakstīt atskaiti par to, kādu publisko sludināšanu viņi ir veikuši. Starptautiskajā sanāksmē, kas 1922. gada septembrī notika Cedar Point, Ohaio štatā, Ruterfords sāka mācīt, ka Bībeles studentu vissvarīgākais darbs ir mācīt cilvēkiem Bībeli, apmeklējot viņus mājās. Sardzes torņa biedrības grāmatās, rakstot par Dievu, daudz biežāk sāka lietot vārdu "Jehova", un 1931. gadā Ruterfords nolēma, ka reliģiju turpmāk sauks par Jehovas lieciniekiem.

Kad 1942. gadā Ruterfords nomira, par jauno prezidentu kļuva Natans H. Knorrs. Divus gadus vēlāk viņš mainīja statūtos jeb biedrības noteikumos vārdus, ka tās galvenie mērķi ir sludināt par Dieva valstību cilvēkiem visās valstīs, kā arī drukāt un izplatīt Bībeles un citas grāmatas un žurnālus, kas palīdzētu viņiem to uzzināt. Tika mainīti arī noteikumi par to, kas var būt biedrības biedrs, padarot biedrību atvērtu ne vairāk kā 500 cilvēkiem, kurus izvēlēsies biedrības vadītāji. Knorrs nomira 1977. gadā, un kopš tā laika biedrības prezidenti ir bijuši Frederiks V. Francs, Miltons G. Henšels un Dons A. Adamss.

Ko tas dara

The Watch Tower Society ir viens no lielākajiem reliģisko grāmatu, žurnālu un Bībeles izdevējiem. Līdz 1979. gadam tai bija 39 tipogrāfijas visā pasaulē. Biedrība 1990. gadā ziņoja, ka viena gada laikā ir iespieduši 696 miljonus eksemplāru savu žurnālu "The Watchtower" un "Awake!", kā arī vēl 35 811 000 eksemplāru literatūras visā pasaulē, ko Jehovas liecinieki piedāvā no durvīm uz durvīm. Biedrība paziņoja, ka 2012. gadā tā katru mēnesi izdod vairāk nekā 41 miljonu katra žurnāla eksemplāru.

Ņujorkas galvenajā mītnē un filiālēs visā pasaulē strādā aptuveni 20 000 darbinieku, un biedrība apgalvo, ka tās darbinieki ir brīvprātīgie, nevis darbinieki. Darbinieki saņem nelielu ikmēneša algu, ēdināšanu un izmitināšanu nodrošina biedrība. Bruklinas galvenajā mītnē "Beteles ģimenē" ir frizieri, zobārsti, ārsti, mājkalpotāji un galdnieki, kā arī veikali, kuros bez atlīdzības par darbu tiek remontētas personiskās ierīces, pulksteņi, apavi un apģērbi.

Sabiedrība nepublisko nekādus finanšu rādītājus, taču 2011. gadā tā paziņoja, ka tajā gadā ir iztērējusi vairāk nekā 173 miljonus dolāru, lai rūpētos par pilna laika sludinātājiem un ceļojošajiem pārraudzītājiem. Lielāko daļu naudas biedrība saņem no ziedojumiem, ko cilvēki ziedo, ņemot žurnālus, un lielākā daļa naudas tiek izlietota sludināšanas darbam.

Prezidenti