Austrālijas Rietumu plato (Austrālijas vairogs) — ģeogrāfija, klimats, raksturojums

Rietumu plato (Austrālijas vairogs) — 2,7 milj. km² sausais Gondvānas klints reģions: ģeogrāfija, neparedzams klimats, ūdens trūkums un tuksneša ainavas.

Rietumu plato (dažkārt dēvēts par Austrālijas vairogu) ir Austrālijas lielākā seno līdzenumu un plato zonu kopuma daļa, ko veido galvenokārt ļoti vecas Gondvānas klinšu un nogulumu paliekas. Tas aizņem aptuveni 2 700 000 kvadrātkilometru lielu teritoriju — apmēram divas trešdaļas no kontinenta platības — iekļaujot lielu daļu Rietumaustrālijas, Dienvidaustrālijas un daļēji Ziemeļteritorijas. Salīdzinājumam: tas ir aptuveni tikpat liels kā visa kontinentālā Eiropa no Polijas uz rietumiem līdz Portugālei.

Ģeogrāfija un reljefs

Rietumu plato pārsvarā ir zemesmasīvs ar zemu līdz mērenu reljefa variāciju — plaši līdzenumi, smilšaini un akmeņaini tuksneši, vietām pakalni, senas erozijas izcirstas klintis un izolētas granīta masīvas (inselbergi). Šajā zonā atrodas vairākas labi zināmas tuksnešu un līdzenumu formas, piemēram:

• Great Victoria Desert, Gibson Desert un Great Sandy Desert — lieli smilšaini un akmeņaini tuksneši;
• Nullarbor Plain — plata apakšējas jūras nogulumu (kaļķakmens) līdzenuma zona ar izteiktām klintīm pie dienvidu piekrastes;
• dažādi sāls līdzīgi ezeri un planētas līmeņa sālspanas (salt pans) iekšzemē.

Vidējais augstums ir zems līdz mēreni pacelts, un teritorija kopumā ir ģeoloģiski ļoti veca — dominē prekambriskie un panaerozoiskie ieži, virskārtu bieži pārklāj bagātīgi izpostījušas, lateritizētas vai smilšainas nogulas.

Ģeoloģija

Zemes garozas un reljefa raksturu nosaka Austrālijas kontinenta senais ģeoloģiskais mantojums — Gondvānas laika akmeņi, ilga denudācija un vāja tektoniska aktivitāte. Virsmas vielas bieži ir dziļi izweatherotas (laterīts), veidojot skābākas, zemu auglību raksturojošas augsnes. Nullarbor apgabalā kaļķakmens pamatnes rezultātā ir attīstījies karsta reljefs ar pazemes alu sistēmām un ierobežotu virszemes ūdens pieejamību.

Klimats

Rietumu plato klimatā dominē sausums un liels nokrišņu sezonālais un gadu no gada variabilitāte. Lielākajā daļā teritorijas valda tuksneša vai sausās stepes klimatiskie apstākļi:

• Vidējie gada nokrišņi parasti svārstās ap 100–350 mm, taču atsevišķās daļās tie var būt vēl mazāki vai, reti, nedaudz lielāki.
• Nokrišņu izplatība ir ļoti neparedzama — dažos gados nav praktiski nekādu lietavu, bet citos var notikt spēcīgas, īslaicīgas plūdiem līdzīgas lietavas.
• Gaisa temperatūras ir ļoti mainīgas: vasarās var būt ārkārtīgi karsts, bet naktis un ziemas mēneši mēdz būt vēsāki, it īpaši iekšzemē.
• Rietumu plato ziemeļrietumu daļā ietekmē arī tropiskie cikloni un musonu ietekme sezonāli, savukārt dienvidu piekrastē klimats ir mērenāks.

Hidrogrāfija

Starp Rietumu plato raksturīgajām iezīmēm ir trūkums pastāvīgu, labi attīstītu upju un plašu drenāžas sistēmu. Lielākā daļa ūdensnoteces ir epizodiskas — parādās īslaicīgi pēc lietavām un pēc tam izzūd. Noteces bieži ir iekšzemes, beidzas sāls ezeros, panās vai infiltrācijas zonās. Ir plašas sāls un sauso ezeru zonas, kā arī vietas ar pazemes ūdeni — dziļi akvifēri, no kuriem vietēji iedzīvotāji un liellopu saimniecības iegūst ūdeni, tomēr virszemes ūdens ir ierobežots.

Flora un fauna

Augiem un dzīvniekiem šeit piemīt adaptācijas sausumam un lielai temperatūru amplitūdai. Bieži sastopama tāda veģetācija kā spinifex (matu gliemežzāles), akāciju (mulga) krūmāji, retas eikalipta koku grupas un zemu pļavu stiebrzāles. Faunu veido savdabīgas Austrālijas sugas — dažādu veidu ķenguri un wallaby, dingo, daudz rāpuļu, putnu sugas, kā arī nelielas žurkveidīgas radības un bezmugurkaulainie, kas spēj izdzīvot sausos apstākļos.

Cilvēku darbība, resursi un aizsardzība

Rietumu plato ir reti apdzīvota teritorija; cilvēku blīvums ir zems un koncentrējas galvenokārt piekrastes un oāzu zonās vai pie resursu ieguves vietām. Reģionu ilgstoši apdzīvojušas dažādas aborigēnu kopienas, kuru tradicionālā saimniekošana un kultūra ir cieši saistīta ar šo vidi.

• Ekonomiskā nozīme: reģions ir bagāts ar minerāliem — dzelzs rūda, boksīts, alumīnijs, zelts, niķelis, urāns un citi. Raktuves un ieguves vietas ir nozīmīgs ekonomikas faktors, īpaši Rietumaustrālijā.
• Lopkopība: plato apgabala nomale bieži tiek izmantota ganību saimniecībām (piem., liellopi un aitu ganāmpulki), taču ganību intensitāte ir ierobežota ūdens un barības resursu dēļ.
• Tūrisms un aizsardzība: ir izveidoti nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas, kur apmeklētāji ierodas, lai redzētu īpašus reljefa elementus, floru, faunu un kultūras pieminekļus.

Vide, problēmas un ilgtspēja

Galvenās vides problēmas ietver ūdens trūkumu, augsnes degradāciju un eroziju vietās ar pārmērīgu ganīšanu, minerālu ieguves radītu ekoloģisko slodzi, kā arī izmaiņas uguns režīmos, ko ietekmē gan tradicionālās, gan mūsdienu lauksaimniecības prakses. Klimata pārmaiņu rezultātā sausuma un ekstremālu laikapstākļu intensitāte un neparedzamība var pieaugt, radot papildu spiedienu uz vietējo ekosistēmu un cilvēku saimniecisko darbību.

Plato raksturo reti sastopams, ārkārtīgi vecs ģeoloģisks mantojums, liela klimatiskā skarbība un plašas, mazapdzīvotas teritorijas — vienlaikus tas ir nozīmīgs gan dabas vērtību, gan minerālu resursu avots, uz ko jāskatās cieņpilni pret vietējo ekoloģiju un kultūrvēsturisko mantojumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir Austrālijas vairoga koordinātas?

Q: Kas ir Austrālijas vairogs?

J: No kā galvenokārt sastāv Austrālijas vairogs?

J: Cik lielu Austrālijas kontinenta daļu aizņem Austrālijas vairogs?

J: Kāds ir vidējais nokrišņu daudzums Austrālijas vairogā?

Vai Austrālijas vairogā ir pastāvīgas ūdensteces?

J: Ar kādām problēmām Austrālija saskaras saistībā ar ūdens trūkumu?

Meklēt pēc burta