Wonder Stories ir agrīns amerikāņu zinātniskās fantastikas žurnāls, kas iznāca dažādos formātos no 1929. līdz 1955. gadam. To izveidoja un izdeva Hugo Gernsbeks pēc tam, kad viņš zaudēja kontroli pār savu pirmo zinātniskās fantastikas izdevumu Amazing Stories. Gernsbacka mērķis bija popularizēt zinātni un izgudrojumus caur daiļstāstiem, tehniskiem rakstiem un lasītāju diskusijām, tādējādi savienojot izklaidi ar izglītību.
Vēsture un izdevumu virkne
1929. gadā Gernsbecka iznāca divi radinieciski žurnāli — Air Wonder Stories un Science Wonder Stories — kas aptvēra gan lidošanu un aviāciju saistītus sižetus, gan plašāku zinātniskās fantastikas materiālu. 1930. gadā šie žurnāli tika apvienoti vienotā izdevumā Wonder Stories. Žurnāla formāts bija pulp (lētā papīra žurnāls), ar spilgtām vāka ilustrācijām un periodisku saturu, kas iekļāva īsstāstus, noveļu sērijas, tehniskas rubrikas un lasītāju vēstules.
Redakcija un kvalitātes maiņa
Gernsbacka īpašumā par žurnāla redaktoriem strādāja, pirmkārt, Deivids Lāsers, kurš aktīvi centās paaugstināt daiļliteratūras kvalitāti, meklēja labākus rakstniekus un mēģināja sakārtot saturu profesionālākā līmenī. No 1933. gada vidus redakcijas vadību pārņēma Čārlzs Hornigs. Abiem redaktoriem bija nozīmīga loma tā dēvētā zelta laikmeta sākumā — viņi palīdzēja žurnālam piesaistīt lasītājus un publicēt darbus, kas ietekmēja turpmāko zinātniskās fantastikas attīstību.
Pāreja uz Thrilling Wonder Stories un turpmākā vēsture
Žurnāli arī nebija īpaši veiksmīgi finansiāli, un 1936. gadā Gernsbecks pārdeva izdevumu Nedam Pinesam no Beacon Publications. Pēc pārņemšanas žurnāls tika pārdēvēts par Thrilling Wonder Stories un turpināja iznākt gandrīz divdesmit gadus. Pēdējais numurs bija datēts ar 1955. gada ziemu; vēlāk žurnāls tika apvienots ar citu Pinesa zinātniskās fantastikas izdevumu — Startling Stories.
Saturs, stila iezīmes un nozīme
Wonder Stories bija raksturīgs ar kombināciju: stāsti, kuros dominēja tehniski apraksti un izgudrojumu idejas, kā arī asprātīgas, piedzīvojumu piesātinātas sižetu līnijas. Gernsbecka pieeja — bieži saukta par "scientifiction" — uzsvēra zinātnes un tehnoloģiju ticamību stāstos, kā arī lasītāju līdzdalību caur vēstuļu sadaļām un konkursiem. Žurnāls kalpoja par platformu gan jaunajiem, gan jau zināmiem autoru talantiem, kas vēlāk kļuva par 20. gadsimta zinātniskās fantastikas klasiķiem.
Nozīmīgi autori un mākslinieki
- Publicēti darbi no virknes autoriem, kuri veidoja pulpa laikmeta krājumu (daudzi no šiem autoriem attīstīja savus stilus un tēmas tieši caur šiem izdevumiem).
- Vāku un iekšējās ilustrācijas bieži veidoja spilgti pulp mākslinieki — vāku māksla bija svarīga, lai piesaistītu lasītāju uzmanību tirgū.
Ietekme uz žanru
Wonder Stories bija nozīmīgs agrīnās zinātniskās fantastikas izplatītājs un ietekmēja gan lasītāju gaumi, gan to paaudžu autoru paaudzes. Pat ja žurnāls laiku pa laikam cieta finansiālas grūtības, tā lomai žanra institucionalizēšanā — kā platformai jaunu ideju un autoru attīstībai — ir pastāvīga nozīme. Pēc pārdošanas un pārdēvēšanas Thrilling Wonder Stories turpināja popularizēt izklaides un spekulatīvo stāstījumu elementus līdz 1950. gadu vidum, kad pulp žanra tirgus sāka mainīties.
Gernsbecka idejas par zinātnes izglītošanu caur daiļliteratūru un lasītāju iesaistīšanu bija svarīgs posms zinātniskās fantastikas attīstībā — gan ASV, gan plašākā žanra vēsturē.