Ķīnas Zinātņu akadēmijas Vuhanas Viroloģijas institūts (Wuhan Institute of Virology, Chinese Academy of Sciences, WIV) ir pētniecības institūts, kas dibināts, lai pētītu virusoloģiju un ar to saistītās jomas. To vada Ķīnas Zinātņu akadēmija (CAS). Institūts atrodas Jiangxia rajonā, Wuhan, Hubei. 2015. gadā tajā tika atklāta Ķīnā pirmā 4. bioloģiskās drošības līmeņa (BSL‑4) laboratorija, kas paredzēta augsta riska patogēnu izpētei.

BSL‑4 laboratorija un drošības prakse

BSL‑4 ir augstākā bioloģiskās drošības kategorija, kas izmanto stingras fiziskās un procedurālās barjeras, piemēram, slēgtas telpas ar kontrolētu ventilāciju, speciālas dezinfekcijas procedūras un pilna ķermeņa aizsargtērpus. Šāda tipa laboratorijas galvenais uzdevums ir pētīt jaunos un bīstamos patogēnus, izstrādāt diagnostikas metodes, vakcīnas un ārstniecības pieejas. WIV BSL‑4 laboratorijā tiek veikta pētījumi par sikspārņu koronavīriem, citiem seno un jauniem vīrusiem, kā arī epidemioloģiskie un molekulāri pētījumi.

Pētījumi, sadarbība un datu dalīšana

WIV pētnieki, tostarp labi zināmā Dr. Shi Zhengli komanda, ir publicējuši vairākus pētījumus par sikspārņu koronavīriem un to ģenētisko daudzveidību. Institūts ir sadarbojies ar dažādām starptautiskām organizācijām un pētnieku grupām, tostarp ar dažiem pētniecības partneriem ārpus Ķīnas. 2020. gada sākumā WIV publicēja genomus, kas palīdzēja globālajai zinātnieku kopienai ātri analizēt un salīdzināt jaunā SARS‑CoV‑2 genoma īpašības.

COVID‑19 izcelsmes diskusijas un izmeklēšanas

2020. gada janvārī sāka izplatīties sazvērestības teorijas, ka COVID‑19 pandēmiju varētu būt izraisījis laboratorijā modificēts vai laboratorijā noplūdis vīruss. Šīs teorijas koncentrējās uz WIV un tā pētījumiem par sikspārņu koronavīriem. Taču līdz šim nav publisku tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka SARS‑CoV‑2 tika radīts vai nenojauši atbrīvots no WIV.

Daži specifiski fakti, kas iegūti un tiek plaši citēti:

  • WIV pētnieki ir identificējuši un sekvencējuši daudzas sikspārņu koronavīru familiārās sekvences; viena no pazīstamākajām ir RaTG13, kura genomiska līdzība ar SARS‑CoV‑2 ir augsta (~96%), kas norāda uz kopīgu senāku izcelsmi, taču šāda līmeņa atšķirība nozīmē, ka RaTG13 nav tiešs SARS‑CoV‑2 priekštecis, bet gan tuvāks radinieks.
  • Vairāki ģenētiskie pētījumi (ieskaitot salīdzinājumus ar vīrusiem, kas atrasti pangolīnos un citos sikspārņu paraugu datos) liecina par dabiskas evolūcijas un iespējamu rekombinācijas vēsturi, kas skaidrojama bez nepieciešamības postulatēt laboratorisku inženieriju.
  • 2021. gada WHO un Ķīnas kopīgā izmeklēšanas misija, kura apmeklēja arī Vuhanu, iezīmēja vairāku hipotēžu izvērtējumu un konstatēja, ka ievadīšana caur starpniekdzīvnieku vai caur dabisku rezervoāru tiek uzskatīta par ticamāku scenāriju, savukārt laboratorijas negadījuma iespēja tika novērtēta kā mazāk ticama. WHO vēlāk ieteica turpināt izmeklēšanu un papildu datu vākšanu.
  • ASV Valsts departaments 2018. gadā ir paudis bažas par dažiem drošības aspektiem saistībā ar WIV pētījumiem par sikspārņu koronavīriem — šīs bažas tika ziņotas plašsaziņas līdzekļos, un tās izraisīja diskusijas par laboratoriju drošību, uzraudzību un starptautisku sadarbību. WIV un Ķīnas institūcijas ir publiski noliegušas, ka noticis laboratorijas izcelsmes negadījums COVID‑19 gadījumā.

Ko saka zinātnieki un kāpēc domā, ka izcelsme ir dabiska

Lielākā daļa starptautiskās virusoloģu un epidemiologu kopienas uzskata par visvairāk iespējamu dabisku pārslēgšanos (spillover) no dzīvnieku rezervoāra uz cilvēku. Par iemesliem min:

  • plašs un nepārtraukts sikspārņu koronavīrusu daudzveidības spektrs Āzijā un citur, kas dod labu pamatu dabiskām rekombinācijām un jaunu patogēnu rašanos;
  • vēsturiskas paralēles — arī SARS (2002–2003) un MERS gadījumos tika identificētas dzīvnieku ķēdes, kas veda no sikspārņiem caur starpniekiem uz cilvēkiem;
  • ģenētiskie dati par SARS‑CoV‑2 neatbalsta skaidru signālu par mākslīgu inženieriju; pieejamie genomi vairāk atbilst dabiskas evolūcijas modeļiem;
  • kā minēts, nav publisku, tiešu pierādījumu par laboratorijas negadījumu, kas varētu saistīt WIV un pandēmijas sākumu.

Mīti, dezinformācija un faktu pārbaude

WIV un tā darbinieki, īpaši zinātniece Dr. Shi Zhengli, ir kļuvuši par dezinformācijas un sazvērestības teoriju mērķiem. Šādas teorijas bieži balstās uz neprecīzi interpretētiem datiem, selektīvu informāciju vai nepārbaudītiem apgalvojumiem. Ir svarīgi atšķirt: spekulācijas no pierādījumiem; publikācijas un genomu datu koplietošanu no slepenas vai slepenas inženierijas darbības.

Daudzi eksperti arī norāda, ka nav loģiski uzskatīt, ka pandēmijas cēlonis būtu tieši viens vai daži institūta darbinieki, ja tiek ņemts vērā miljonsiem cilvēku saskarsmes punktu ar sikspārņiem un citiem dzīvniekiem reģionā. Tomēr fakts, ka institūtā tiek pētīti sikspārņu koronavīrusi, padara to par loģisku atbilstošu objektu zinātniskajai pārbaudei un atklātības prasībām.

Secinājums

Wuhanas Viroloģijas institūts ir nozīmīgs pētniecības centrs ar BSL‑4 laboratoriju, kas nodarbojas ar sikspārņu koronavīru un citu vīrusu izpēti. COVID‑19 izcelsmes jautājums ir sarežģīts un joprojām pilnībā neatrisināts — daudzi zinātniskie pierādījumi pašlaik norāda uz dabisku izcelsmi, taču daļa pieprasījumu par papildu datu vākšanu un pārskatāmību joprojām pastāv. Līdz brīdim, kad tiks atrasti tieši pierādījumi vienā vai otrā virzienā, viedokļu un hipotēžu diskusija turpināsies.