Koronavīrusi
Koronavīruss ir Coronaviridae dzimtas vīruss. Tie ir apvalka vīrusi ar pozitīva sensora RNS genomu. Tiem ir spirālveida simetrijas nukleokapsīda. Koronavīrusu genoma lielums ir aptuveni 26 līdz 32 kilobaāzes, kas RNS vīrusam ir ārkārtīgi liels.
Nosaukums "koronavīruss" cēlies no latīņu valodas vārda corona, kas nozīmē "vainags" vai "aureole", un attiecas uz to, kā virioni izskatās elektronu mikroskopā (EM). Tiem ir lielu, sīpolainu virsmas izvirzījumu apmale, kas izskatās kā kronis. Šādu morfoloģiju veido vīrusa smailes (S) peplomēri, kas ir olbaltumvielas uz vīrusa virsmas. Tie nosaka, kuras šūnas vīruss var inficēt.
Proteīni, kas veido koronavīrusu struktūru, ir smaile (S), apvalks (E), membrāna (M) un nukleokapsīda (N).
Koronavīrusi bieži pielipina rokas, un vīrusu bieži izraisa cilvēki, pieskaras ar rokām pie mutes. Tas nokļūst trahejā un nokļūst līdz plaušām, kur tas pielīp pie šūnām un audiem, lai vairotos.
Slimības
Koronavīrusi inficē zīdītāju un putnu augšējos elpceļus un kuņģa-zarnu traktu. Cilvēkus inficē seši dažādi koronavīrusu celmi. Tie ir šādi:
- MERS-CoV
- SARS-CoV
- Smaga akūta respiratorā sindroma koronavīruss 2, kas izraisa slimību koronavīrusslimību 2019. gadā un ir 2019.-2020. gada koronavīrusa uzliesmojuma cēlonis.
Tiek uzskatīts, ka koronavīrusi izraisa daudzus pieaugušo cilvēku saaukstēšanās gadījumus. Koronavīrusu nozīmi un ekonomisko ietekmi ir grūti novērtēt. Atšķirībā no rinovīriem (vēl viens saaukstēšanās vīruss) cilvēka koronavīrusus ir viegli izaudzēt laboratorijā.
SARS-CoV-2 vīrusa celma 3D animācijas virions
Citas lapas
