MERS (Tuvo Austrumu respiratorais sindroms): definīcija, cēloņi un simptomi

MERS (MERS-CoV) — Tuvo Austrumu respiratorais sindroms: skaidra definīcija, cēloņi, simptomi un profilakse. Ātra, uzticama informācija par šo koronavīrusu.

MERS (Tuvo Austrumu respiratorais sindroms) tika atklāts Saūda Arābijā 2012. gadā. Šo slimību izraisa koronavīruss, kura apzīmējums ir MERS-CoV. MERS-CoV ir betakoronavīruss, kura izcelsme, visticamāk, saistīta ar sikspārņiem, taču par starpposma rezervoāru zināms, ka nozīmīga loma ir vienkuprainajiem (dromedāra kamieļiem).

Kas ir koronavīrusi

Koronavīrusi ir plaša vīrusu grupa, no kuriem daži izraisa vieglas elpceļu infekcijas (piemēram, saaukstēšanos), bet citi — smagas akūtas slimības. MERS ir radniecīgs SARS (smagam akūtam respiratoram sindromam) — SARS uzliesmojums notika 2002–2003. gados un inficēja vairāk nekā 8 000 cilvēku, nogalinot apmēram 774 cilvēkus.

Cēloņi un pārnese

MERS izraisa MERS-CoV. Galvenie pārnese veidi:

• tieša vai netieša saskarsme ar inficētiem vienkuprainajiem (piemēram, kontakts ar dzīvniekiem vai to izšļakstījumiem, nepiemēroti termiski neapstrādāti kamieļu produkti — nepasterizēts piens, nepietiekami termiski apstrādāta gaļa);
• cilvēciska pārnese galvenokārt notiek gļotu un elpceļu pilienu ceļā (klepojot, šķaudot) vai tiešā kontaktā ar inficēto personu;
• nosokomālā pārnese — slimnīcās var rasties plašas izplatīšanās epidēmijas, ja netiek nodrošināta stingra infekciju kontrole (piemēram, 2015. gada Dienvidkorejas uzliesmojums);
• inkubācijas periods parasti ir 2–14 dienas.

Simptomi

MERS klīniskā aina ir ļoti mainīga — no bezsimptomu inficēšanās līdz smagai pneimonijai un akūtai elpošanas mazspējai. Biežākie simptomi:

• drudzis un drebuļi;
• klepus un elpas trūkums;
• elpošanas grūtības un pneimonija;
• muguras vai muskuļu sāpes, nogurums;
• retais gadījumos gastrointestināli simptomi (caureja, vemšana, sāpes vēderā).

Smagos gadījumos var attīstīties akūta respiratorā distresa sindroms (ARDS), sepses un orgānu mazspēja. Smagākās komplikācijas biežāk skar vecākus pacientus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām (diabēts, hroniska elpošanas vai sirds slimība, imūnsupresija).

Diagnoze

• diagnostika balstās uz molekulāro testēšanu (RT‑PCR) elpceļu paraugos (rīkles/trahejas iztriepi, bronhoalveolāro skalošanas šķidrumu, nosūtījumus no dziļākajiem elpceļiem, ja nepieciešams);
• seroloģiskie testi var norādīt par iepriekšēju infekciju, bet akūtai diagnozei galvenokārt izmanto PCR;
• klīniskā un epidemioloģiskā informācija (ceļojumu vēsture uz Tuvo Austrumu reģionu, kontakts ar kamieļiem vai apstiprinātu MERS gadījumu) palīdz noteikt testēšanas nepieciešamību.

Ārstēšana

Specifiska, vispārēji apstiprināta antivirāla terapija MERS nav. Ārstēšana parasti ir atbalstoša:

• atbalsts elpošanai (skābeklis, mehāniskā ventilācija, ja nepieciešams);
• hemodinamiska stabilizācija un intensīvā terapija smagos gadījumos;
• antibiotikas sekundāru bakteriālu superinfekciju gadījumā;
• klīniskie pētījumi izmeklē dažādas antivirālas zāles, imūnterapijas un vakcīnu kandidātus, taču neviena no tām vēl nav plaši apstiprināta kā standarta ārstēšana visiem pacientiem.

Profilakse un kontrole

Galvenie profilakses pasākumi:

• stingra rokudrošība un higiēna (regulāra roku mazgāšana ar ziepēm vai dezinfekcijas līdzekļiem);
• izvairīšanās no cieša kontakta ar slimām dzīvēm — tai skaitā kamieļiem — un no kamieļu produktu lietošanas bez termiskas apstrādes;
• ja ir saskarsme ar iespējami inficētu personu vai ceļojuma vēsture uz riska reģioniem, lietot sejas maskas un meklēt medicīnisku padomu, īpaši, ja attīstās simptomi;
• slimnīcās — stingra infekciju kontrole, izolācija, personīgās aizsardzības līdzekļu (PPE) lietošana un epidemioloģiskā uzraudzība, lai novērstu nosokomālos uzliesmojumus;
• vakcīnu izstrāde turpinās, bet plaša pieejama vakcīna pašlaik nav.

Epidemioloģija un prognoze

MERS gadījumi ir galvenokārt ziņoti no Tuvo Austrumu reģiona, īpaši Saūda Arābijā, taču gadījumi un nosacīti uzliesmojumi ir reģistrēti arī citviet pasaulē saistībā ar ceļošanu vai nosokomālo pārnesti. Mirstība starp ziņotajiem gadījumiem ir salīdzinoši augsta (pārskatos tiek norādīts aptuveni 30–40% diapazons), taču faktiskā mirstība var atšķirties atkarībā no diagnostikas, ziņošanas un pacientu riska profila.

Vārdu izvēle un stigmatizācija

2015. gadā Pasaules Veselības organizācija noteica vīrusu un slimību nosaukšanas principus, lai izvairītos no etiķetēšanas, stigmatizācijas vai vainošanas. Šajos noteikumos MERS tiek minēts kā piemērs, kā nosaukums nedrīkst attiekties uz konkrētu vietu, personu vai dzīvnieku, lai neradītu nevajadzīgu negatīvu ietekmi.

Ko darīt, ja ir aizdomas par MERS

• ja pirms neilga laika esat ceļojis uz Tuvo Austrumu reģionu vai bijis kontaktā ar kamieļiem un Jums parādās drudzis un elpošanas simptomi — sazinieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju un informējiet par ceļojuma/eksponēšanas vēsturi;
• ievērojiet izolācijas un veselības iestāžu norādījumus; izvairieties no sabiedriskām vietām, līdz saņemat padomu no speciālista;
• veselības aprūpes darbiniekiem — lietot atbilstošas PPE, nodrošināt agrīnu testēšanu un izolāciju, ja tiek aizdomas par MERS.

Ja nepieciešama aktuāla informācija par MERS gadījumiem vai PVO rekomendācijām, skatiet Pasaules Veselības organizācijas resursus un nacionālo veselības dienestu norādījumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir MERS?

J: Kur tika atklāta MERS?

J: Kāda ir MERS-CoV izcelsme?

J: Kāda ir saistība starp MERS un SARS?

J: Kas ir koronavīrusi?

J: Kāpēc PVO ir izstrādājusi noteikumus vīrusu nosaukumu piešķiršanai?

J: Kāds ir piemērs tam, ko nedrīkst darīt, nosaucot vīrusu vai slimību saskaņā ar PVO noteikumiem?

Meklēt pēc burta