Wushu — definīcija: ķīniešu cīņas mākslas sporta veids (taolu un sanda)

Atklāj Wushu — ķīniešu cīņas mākslas sporta veidu: taolu formas, intensīvas sanda cīņas, sacensības, tehnika un vēsture.

Wushu ir sporta veids, kas ir cēlies no tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas un tika sistematizēts Ķīnā pēc 1949. gada. To izveidoja valdības komitejas ar mērķi standartizēt un nacionalizēt tradicionālo cīņas mākslu praksi, attīstīt to par sporta disciplīnu un padarīt to piemērotu sacensībām un masveida fiziskajai audzināšanai. Wushu apvieno gan klasisku formu elementus, gan mūsdienu sporta prasības — tehnisko precizitāti, akrobātiku un objektīvu vērtēšanu. Wushu ir kļuvusi par starptautisku sporta veidu, ko pārvalda Starptautiskā Wushu federācija (IWUF), kas rīko Pasaules Wushu čempionātus reizi divos gados; pirmais pasaules čempionāts notika 1991. gadā Pekinā, kurā par uzvarētāju kļuva Yuan Wenqing. IWUF ir izveidojusi starptautisku noteikumu sistēmu, sacensību formātus un sadarbību ar kontinentālajām federācijām.

Vispārīga sacensību struktūra

Sacensību wushu parasti iedala divās galvenajās disciplīnās: taolu un sanda. Lielākajās sacensībās abas disciplīnas bieži notiek paralēli, un sportisti var specializēties vai startēt abās. Wushu sacensībās darbojas stingri laika, tehnisko elementu un drošības noteikumi; tiesneši vērtē tehnikas precizitāti, izpildījuma kvalitāti, grūtības pakāpi un vispārējo iespaidu.

Taolu (套路; formas)

Taolu ietver cīņas mākslas paraugus un kustību virkni — līdzīgu tradicionālajām "formām" (rutinām). Taolu var būt gan ar tukšajām rokām (piemēram, changquan, nanquan, taijiquan), gan ar ieročiem (piemēram, jian, dao, gun, qiang). Rutinās iekļauti stāji, sitieni, bloki, pārlēcieni, līdzsvars elementi, lēcieni, metieni un akrobātiskas kombinācijas.

Taolu tiek vērtētas saskaņā ar noteiktu punktu sistēmu: par tehnisko precizitāti tiek piešķirti punkti, par izpildījuma kvalitāti tiek atņemti punkti par kļūdām, un par grūtības elementiem (difficulty) piešķir papildu bonusus. Lai nodrošinātu salīdzināmību, IWUF ir noteikusi gan standarta (compulsory) formas, gan brīvas (optional) rutīnas, kurās sportists var rādīt savas spēcīgākās tehniskās kombinācijas un akrobātiskos elementus. Sacensību formām ir laika ierobežojumi, kas var svārstīties — īsākas rutīnas sākot no apmēram 1 minūtes 20 sekundēm, garākas var pārsniegt vairākas minūtes atkarībā no kategorijas un programmas prasībām.

Mūsdienu taolu trenēšanā liela uzmanība tiek veltīta gaisa tehnikām un akrobātikai — piemēram, pagriezieniem gaisā ar 540°, 720° vai pat 900° griešanās elementiem; tie prasa lielu spēka, koordinācijas un tehniskas precizitātes līmeni. Ka arī svarīga ir brīvības un estētikas apvienošana ar sportisko drošību.

Sanda (散打; sparings)

Sanda (bieži saukta arī par sanshou vai Lei tai) ir pilnkontakta mūsdieniska cīņas sistēma un sporta veids, kas attīstījies, integrējot tradicionālā ķīniešu boksu, cīņas un grāplinga paņēmienus. Sanda raksturojas ar kombināciju no sitieniem ar rokām un kājām, kā arī metieniem un grāplinga elementiem, tāpēc to bieži salīdzina ar kikboksu vai Muay Thai cīņu, taču sanda sacensībās vairāk tiek izmantotas metienu un turēšanas tehnikas.

Sanda cīņās parasti ir stingri noteikumi un drošības prasības: cīņas notiek pa rinķi vai uz speciālas platformas (lei tai), ir noteiktas svara kategorijas, cīņa parasti sastāv no vairākiem raundiem (piemēram, 2–3 raundi), un sportisti valkā aizsargaprīkojumu amatieru līmenī (cimdi, aizsargķivere, krūšu sargs u. c.). Punktus piešķir par efektīviem sitieniem, veiksmīgiem metieniem, knockdown un kontroli pār pretinieku; sodus paredz par bīstamiem vai nelikumīgiem paņēmieniem. Sanda tiesāšanā vērtē gan tehnisko izpildi, gan efektivitāti.

Sanda ir pieprasīta disciplīna wushu sacensībās un ir attīstījusies arī kā neatkarīgs sporta veids starptautiskā mērogā, ar profesionālām un amatieru līgām, kā arī ar starptautiskām sacensībām un kontinenta čempionātiem. Tā piesaista sportistus, kuri orientējas uz pilnkontakta cīņas tehnikām, kombinējot stāvus cīņu un cīņu uz zemes ar izteiktu akcentu uz metieniem.

Treniņš, drošība un sacensību noteikumi

Wushu treniņi parasti iekļauj tehnikas apguvi, spēka un lokanības vingrinājumus, akrobātikas elementu apmācību, sparingu (sanda) un rutīnu atkārtošanu (taolu). Drošības dēļ specializētā aprīkojumā un pareizā progresijā akrobātikas apguvē ir īpaša nozīme, un sacensību līmeņa prasības nosaka aizsargaprīkojuma lietošanu amatieru mačos un stingrus noteikumus profesionālajiem pasākumiem.

Starptautiskajos turnīros tiek uzraudzīti arī antidopinga noteikumi. IWUF un valstu federācijas strādā pie tiesāšanas standartizācijas, tiesnešu apmācības un sporta attīstības programmu ieviešanas, lai nodrošinātu godīgas, drošas un profesionālas sacensības.

Wushu pasaulē

Wushu ir izplatīts gan Āzijā, gan citos kontinentos: to praktizē amatieri un profesionāļi, darbojas nacionālās federācijas, ir klubi un skolas, kas māca gan taolu, gan sanda. Starptautiska atpazīstamība un regulāras sacensības ir veicinājušas stilu apmaiņu un tehnoloģiju attīstību, padarot wushu par dinamisku sporta veidu, kas apvieno tradicionālo mantojumu ar mūsdienu sporta standartiem.

Biežākie termini: taolu — formas, paraugdemonstrējumi; sanda (vai sanshou) — pilnkontakta sparings; lei tai — tradicionālais ringa veids, kur notiek daudzas sanda sacensības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Wushu?

J: Kas radīja Wushu?

J: Kā Wushu ir kļuvis par starptautisku sporta veidu?

J: Kādas ir divas sacīkšu ušu disciplīnas?

J: Kas ir taolu?

J: Cik ilgi sacensībās var ilgt taolu?

J: Kam ir līdzīga sanda?

Meklēt pēc burta