Žagaņa (Polija) — pilsēta, Saganas pils un Otrā pasaules kara vēsture
Atklāj Žagaņas vēsturi: Sagan pils stāsti, Lobkovicu un Bīrona saites, hercogienes liktenis un Stalag Luft III — ievērojama Otrā pasaules kara lappuse Polijā.
Žagaņa ir pilsēta Polijas rietumu daļā, Lubušu vojevodistē. Pēc 2004. gada datiem tajā dzīvoja 26 665 cilvēki; iedzīvotāju skaits laika gaitā svārstās, taču pilsētas mērogs un nozīme reģionā paliek mērena. Žagaņa ir galvenā pilsēta reģionā, ko vietēji sauc par Žagaņas novadu.
Ģeogrāfija un administrācija
Pilsēta atrodas uz Boberas (Bóbr) upes un ir daļa no Lubušas vojevodistes — šī vojevodiste veido vienu no Polijas pirmā līmeņa administratīvajiem reģioniem. Pirms 1999. gada administratīvās reformas Žagaņa bija daļa no Zielona Gora vojevodistes (1975–1998). Pilsētā ir gan vēsturiskais centrs, gan industriālas un dzīvojamās apkaimes, kā arī daži nozīmīgi kultūras un vēstures objekti.
Vēsture un īpašnieki
Žagaņas apkārtnē, reģiona centrālajā daļā, atrodas ievērojama pils ar nosaukumu Sagan (vācu valodā Sagan). Pils un tās īpašumi savulaik piederēja dažādām Eiropas dižciltīgajām ģimenēm:
- Albrehts fon Valenšteins (Wallenstein) — ievērojams karavadonis un politiķis Trīsdesmitgadu kara laikā, kuram kādreiz piederēja daļa Saganas īpašumu.
- Lobkovicu (Lobkowicz) — Bohēmijas dižciltīgā dzimta, kas valdīja pār reģiona daļām nākamajos gadsimtos.
- Pēteris Bīrons (Kurzemes hercogs) — 1786. gadā Saganas apgabalu iegādājās Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons. Pēc viņa valsts īpašumi nonāca meitas Dorotejas rīcībā, kura apprecējās ar Edmondu de Talleyrandu.
1845. gada 6. janvāra Prūsijas karaļa aktā Doroteja oficiāli tika atzīta par Saganas hercogieni. Savukārt Francijā titulu viņas ģimenei apstiprināja Napoleons III, kurš 19. gadsimtā deva atbilstīgu statusu arī viņas dēlam Luijam. Šādas abu valstu atzīšanas nodrošināja ģimenei īpašu tiesisko un starptautisku stāvokli 19. gadsimtā. Saistība ar Franciju izskaidro arī to, ka ģimenei piederēja mājas ārpus Polijas — piemēram, Château de Valençay, kas 19. gadsimtā bija saistīts ar Talleyrandu ģimeni un ir minēts arī kā vieta, kur kara laikā tika glabātas mākslas un kultūras vērtības.
Otrā pasaules kara laiks
Otrā pasaules kara laikā Žagaņa apkārtnē atradās labi zināmais nometnes komplekss — kara cietums Stalag Luft III. Tas bija vācu izveidots nometņu tīkls, kurā galvenokārt turēja sabiedroto gaisa spēku personālu. Stalag Luft III kļuva pasaulslavens 1944. gada martā, kad no tā tika īstenota pazīstamā izbēgšana, kas angliski un populārkultūrā pazīstama kā "The Great Escape". No nometnes izbēga 76 ieslodzītie; lielākā daļa tika atkārtoti aizturēti, un 50 no viņiem pēc tam izpildīja nāves sodu pēc Vācijas varasiestāžu rīkojuma. Šis notikums ir viens no dramatiskākajiem stāstiem par Otrā pasaules kara ieslodzījumu un pretestību.
Šodien Stalag Luft III vietā ir muzeji un memoriāli, kas piemin cietušo un atzīmē ieslodzīto drosmi un upuri. Vietējās amatieru un profesionālās organizācijas, kopā ar starptautiskām vēsturnieku grupām, rūpējas par piemiņas saglabāšanu un apmeklētāju izglītošanu.
Kultūra, arhitektūra un tūrisms
Žagaņā var apskatīt vēsturisko pili, pils parku, vecpilsētu ar rātsnamu un baznīcām, kā arī vairākus pieminekļus, kas atgādina par pilsētas bagāto un dažādo vēsturi. Reģiona muzeji piedāvā izstādes par vietējo vēsturi, dižciltīgajām ģimenēm, kā arī par Otrā pasaules kara notikumiem un Stalag Luft III nometni. Pilsēta piesaista gan vēstures mīļotājus, gan jaunus tūristus, kuri interesējas par Eiropas 19. gadsimta aristokrātiju un kara vēsturi.
Mūsdienas un attīstība
Mūsdienās Žagaņa ir neliela reģionāla pilsēta ar vietējām rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu aktivitātēm. Pilsētas pašvaldība strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, tūrisma attīstības un kultūras pasākumu veicināšanas, lai saglabātu vēsturisko mantojumu un vienlaikus nodrošinātu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Apmeklētāji var izmantot dabu un parka zonas pie pils, kā arī iepazīt vietējo muzeju piedāvājumu.
Saistītās tēmas un avoti: pils vēsture ar saistību ar Sagan pili un tās īpašniekiem; Prūsijas un franciskā atzīšana hercogu tituliem; Stalag Luft III nometne un tās nozīme Otrā pasaules kara vēsturē (Otrā pasaules kara notikumi).
Žagaņas ģerbonis
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Žagaņ?
A: Žagaņa ir pilsēta Polijas rietumu daļā. Tajā 2004. gadā dzīvoja 26 665 iedzīvotāji, un tā ir galvenā pilsēta Žagaņas apriņķī.
J: Kura vojevodistes sastāvā bija Žagaņa pirms 1975. gada?
A: Pirms 1975. gada Žagaņa bija Zielona Gora vojevodistes daļa.
J: Kam piederēja Saganas pils?
A: Saganas pils piederēja Vallenšteinam, karavīram un politiķim Trīsdesmitgadu kara laikā. Vēlāk tā piederēja bohēmiešu Lobkovicu dzimtai.
J: Kas nopirka Saganas apgabalu 1786. gadā?
A: 1786. gadā Saganas apgabalu nopirka Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons.
Jautājums: Kā Ludvigs kļuva par Saganas hercogieni?
A: 1843. gadā, kad Doroteja apprecējās ar Edmonu de Taleirānu, Saganas apgabals nonāca Dorotejas meitas Luīzes īpašumā. Ar Prūsijas karaļa 1845. gada 6. janvāra aktu viņa kļuva par Sagānas hercogieni, un Napoleons III to pašu izdarīja attiecībā uz viņas dēlu Luiju Francijā.
Jautājums: Kāpēc Valensē pils bija droša vieta Otrā pasaules kara laikā?
A: Otrā pasaules kara laikā Château de Valençay bija droša vieta, jo tās īpašniekam bija gan Prūsijas, gan Francijas tituli, kas nozīmēja, ka viņš varēja saglabāt neitralitāti visa kara laikā un glabāt Luvras gleznas un citas lietas drošībā no vācu karavīriem, kamēr tie atradās Francijā.
J: Kur Otrā pasaules kara laikā atradās Stalag Luft III?
A: Otrā pasaules kara laikā Stalag Luft III atradās Žaganā.
Meklēt