1890. gada ASV tautas skaitīšana: rezultāti, tehnoloģija un nozīme
1890. gada ASV tautas skaitīšana: rezultāti, Holleritha mašīnu tabulēšana, iznīcinātie dati, demogrāfiskie atklājumi un tehnoloģiju nozīme Amerikas vēsturē.
Vienpadsmitā ASV tautas skaitīšana tika veikta 1890. gada 2. jūnijā. Kopējais iedzīvotāju skaits bija 62 947 714. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 1880. gada tautas skaitīšanu (50 189 209), tas bija pieaugums par aptuveni 25,4 %. Šī tautas skaitīšana bija nozīmīgs demogrāfisku un ģeogrāfisku pārmaiņu atspoguļojums ASV vēsturē.
Tehnoloģija un datu apstrāde
Pirmo reizi dati tika apkopoti tabulās, izmantojot mašīnu. Šo datu tabulēšanas veidu izgudroja Hermans Hollerīts, kurš pielietoja caurumu kartes (punch cards) un mehāniskas tabulēšanas iekārtas, kas strādāja ar šo kartju kodējumu. Pateicoties šai tehnoloģijai, tautas skaitīšanas laiks mainījās no astoņiem gadiem 1880. gada tautas skaitīšanā līdz vienam gadam 1890. gada tautas skaitīšanā. Holleritha metodes ieviešana nozīmīgi paātrināja datu apstrādi un kļuva par vienu no agrīnajiem piemēriem automatizētai informācijas apstrādei; Holleritha uzņēmums vēlāk bija viens no priekšgājējiem uzņēmumam, kas kļuva pazīstams kā IBM.
Ko iekļāva un kādi dati tika vākti
1890. gada tautas skaitīšanā tika vākti tradicionālie dati par iedzīvotājiem — vārds, vecums, dzimums, rase, laulības statuss, dzimtene, vecāku izcelsme, nodarbošanās u. c. Tāpat bija specializētas anketas un statistikas sadaļas par lauksaimniecību, rūpniecību, institūcijām un speciālos sarakstos, piemēram, Pilsoņu kara (amerikāņu) veterānu un viņu atraitņu uzskaite. Šīs plašākās datu kategorijas ļāva iegūt detalizētāku priekšstatu par ekonomisko un sociālo struktūru valsts mērogā.
Iedzīvotāju sastāvs un Amerikas pamatiedzīvotāji
1890. gadā Amerikā dzīvoja 248 253 Amerikas pamatiedzīvotāji. Tas ir mazāk nekā 1850. gada tautas skaitīšanā, kad tajā dzīvoja 400 764 Amerikas pamatiedzīvotāji. Šāds samazinājums daļēji atspoguļo reālas demogrāfiskas pārmaiņas (izsīkumu, slimības, pārvietošanu un asimilāciju), taču tas arī saistīts ar nepilnīgu uzskaiti, izmaiņām definīcijās un ar politiskām situācijām, kas ietekmēja to, kuras kopienas un kādā veidā tika saskaitītas.
Frontjēra (pierobežas) slēgšana un kultūras nozīme
1890. gada tautas skaitīšanā tika konstatēts, ka Amerikas Savienoto Valstu pierobežas daļa vairs nepastāv kā nepārtraukta, skaidri definēta “frontjēra” līnija — tas ir, nav vietas, kur kontinentiālajā teritorijā būtu noticis nozīmīgs neapdzīvots joslas pārdalījums. Šis secinājums radīja plašu diskusiju par valsts attīstību un bija pamats vēsturnieka Frederika Džeksona Ternera (Frederick Jackson Turner) 1893. gada eseju sērijai par frontjēras nozīmi Amerikas vēsturē, kurā viņš apgalvoja, ka “frontjēras slēgšana” būtiski ietekmēja amerikāņu attīstību, politiku un kultūras identitāti.
Dokumentu zudums un ietekme uz pētniecību
Lielākā daļa 1890. gada tautas skaitīšanas materiālu tika iznīcināti 1921. gada ugunsgrēkā Komercdepartamenta ēkā Vašingtonā. Šis zaudējums smagi ietekmēja ģenealoģisko un vēsturisko pētījumu iespējas, jo tika zaudētas vārdu anketas (name schedules) un detalizētas individuālas ziņas. Tomēr daļa dokumentu un fragmenti ir saglabājušies dažās štatu vai reģionu kopijās, un no tiem pētnieki ir centušies atjaunot iespējami pilnīgāku attēlu par 1890. gada demogrāfiju.
Nozīme šodien
1890. gada tautas skaitīšana tiek uzskatīta par tehnoloģisku lūzuma punktu datu apstrādē un par pagrieziena punktu ASV demogrāfiskās vēstures uztverē. Tā demonstrēja, kā automatizācija var paātrināt valsts mēroga datu apkopošanu, ietekmēja politikas veidošanu un sniedza pamatu diskusijām par teritoriālo izplatību un nacionālo attīstību. Neskatoties uz dokumentu zudumu, 1890. gada tautas skaitīšanas atziņas — gan skaitliskās, gan konceptuālās — turpina ietekmēt vēstures, demogrāfijas un datu apstrādes studijas.
Meklēt