2006. gada Palestīniešu likumdošanas padomes vēlēšanas
2006. gada Palestīniešu likumdošanas padomes vēlēšanas: Hamas uzvara pār Fatah (74/132), valdības maiņa Gazā un Rietumkrastā, politiskā analīze un starptautiskās reakcijas.
2006. gada 25. janvārī palestīnieši nobalsoja par Palestīniešu likumdošanas padomi (PLP), Palestīniešu pašpārvaldes (PNA) likumdevēju iestādi. Neskaitot 2005. gada pašvaldību vēlēšanas un 2005. gada 9. janvārī notikušās prezidenta vēlēšanas, šīs bija pirmās PLC vēlēšanas kopš 1996. gada; kopš tā laika vēlēšanas vairākas reizes tika atliktas Izraēlas un Palestīnas konflikta dēļ. Vēlēšanās varēja piedalīties palestīniešu vēlētāji Gazas joslā un Rietumkrastā, ieskaitot Austrumjeruzalemi. Vēlēšanās notika ar salīdzinoši augstu vēlētāju aktivitāti — balsotāju skaits bija nozīmīgs, ko daļēji izskaidroja vēlme pēc pārmaiņām un neapmierinātība ar tobrīd valdošās partijas Fatah korupcijas un nesakārtotības problēmām.
Vēlēšanu sistēma
PLP sastāvu veidoja 132 vietas, no kurām 66 tika piešķirtas proporcionāli pēc aizvērtajiem partiju sarakstiem visā teritorijā (sarakstu vietas), bet 66 — pēc apgabalu (sektoru) principa, kur uzvarēja katra apgabala populārākais kandidāts. Šāda jaukta sistēma ietekmēja gan partiju stratēģiju, gan gala rezultātu sadalījumu starp galvenajām politiskajām grupām.
Rezultāti un to analīze
Galīgie rezultāti liecina, ka Hamas uzvarēja vēlēšanās, iegūstot 74 vietas. Valdošā partija Fatah ieguva tikai 45 vietas, tādējādi Hamas ieguva vairākumu no 132 pieejamajām vietām un iespēju izveidot vairākuma valdību. Vēlēšanu rezultātu analīze liecina, ka katras partijas iegūto vietu skaits sakrīt ar to balsu procentuālo sadalījumu 66 saraksta vietās; savukārt Hamas bija vairāk pārstāvēta 66 apgabalu deputātu vietās, jo tā izvirzīja stratēģiskākus kandidātus nekā Fatah un tai nebija jācīnās ar trešajām partijām un neatkarīgajiem par to pašu vēlētāju atbalstu. Uzvaru veicināja arī Hamas plašais sociālo pakalpojumu tīkls, disciplinētā partijas organizācija un vēlētāju vēlme pēc pārmaiņām.
Pārvaldība un starptautiskā reakcija
Premjerministrs Ahmeds Kurejs (Ahmed Qurei) atkāpās no amata, bet pēc prezidenta Mahmuda Abasa (Mahmoud Abbas) lūguma palika pagaidu premjerministra amatā līdz 19. februārim, kad Hamas līderis Ismails Hanija (Ismail Haniya) izveidoja jauno valdību. Pēc vēlēšanām Kvartets (ASV, ES, ANO un Krievija) nosacīja turpmāku politisko un finansiālo atbalstu, prasot, lai jaunā valdība atzīst Izraēlu, atsakās no vardarbības un pieņem iepriekš noslēgtos līgumus. Kvartets draudēja samazināt finansējumu Palestīniešu pašpārvaldei, un daudzi Rietumu donori uz laiku apturēja budžeta palīdzību, atstājot PNA finansiālā spiediena apstākļos.
Tika izteiktas plašas starptautiskas bažas un reakcijas:
- ASV un daļa ES valstu paziņoja, ka sadarbošanās ar Hamas valdību ir nosacīta un ka palīdzība var tikt apturēta, kamēr Hamas nepildīs Kvarteta prasības;
- Izraēla ierobežoja transporta un ekonomisko plūsmu, tostarp sasalda nodošanu PNA iekasēto nodokļu līdzekļu vairākās reizēs, kas vēl vairāk pasliktināja PNA fiskālo stāvokli;
- Daļa starptautisko novērotāju un organizāciju uzskatīja, ka vēlēšanas kopumā bija brīvas un taisnīgas, piebilstot, ka tās atspoguļoja dziļas sabiedrības neapmierinātības tendences.
Sekas iekšpolitiskai situācijai
Hamas uzvara izraisīja politisku polarizāciju starp Hamas un Fatah. Atšķirības politiskajās pieejās, kontrolē pār institūcijām un finanšu plūsmu jautājumos drīz noveda pie konfliktējošām situācijām starp abām nacionālajām frakcijām. Šīs nesaskaņas vēlāk veicināja sarežģītu situāciju, kurā faktiski radās divas atšķirīgas pārvaldības zonas — viena Gaza (ko kontrolēja Hamas) un otra Rietumkrasts (kur dominēja Fatah un prezidents Abass). Tālāka eskalācija un bruņoti sadursmju posmi starp grupām noveda pie vēl dziļākas šķelšanās PNA institūcijās.
Mantojums un ilgtspēja
2006. gada vēlēšanas palikušas atmiņā kā brīdis, kad palestīniešu vēlētāji pauda spēcīgu vēlmi pēc pārmaiņām un sodiem no starptautiskās sabiedrības. Lai gan vēlēšanas tika vērtētas kā lielākoties brīvas un godīgas, to politiskās un ekonomiskās sekas — sankcijas, bloķētas finanšu plūsmas un iekšpolitiskā polarizācija — raisīja ilgtermiņa izaicinājumus gan mierprocesam, gan palestīniešu pārvaldības institūciju ilgtspējai. Notikumu attīstība pēc 2006. gada parādīja, ka vēlēšanu rezultāti ir tikai viens no vairākiem elementiem, kas nosaka reģiona politisko nākotni.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Palestīnas Likumdošanas padome (PLC)?
A: PLC ir Palestīniešu pašpārvaldes (PNA) likumdevēja iestāde, kas tika izveidota 1996. gadā. Tā ir atbildīga par likumu pieņemšanu un Palestīnas teritoriju pārvaldību.
J: Kad palestīnieši balsoja par PLC?
A.: Palestīnieši balsoja par PLC 2006. gada 25. janvārī.
J: Kas uzvarēja vēlēšanās?
A: Hamas ieguva 74 vietas, bet Fatah - tikai 45 vietas. Tādējādi Hamas ieguva vairākumu no 132 pieejamām vietām un varēja izveidot savu valdību.
Jautājums: Kā Hamas ieguva vairāk vietu nekā Fatah?
A.: Analīze liecina, ka Hamas izvirzīja stratēģiskākus kandidātus nekā Fatah un tai nebija jākonkurē ar trešajām partijām vai neatkarīgajiem par vēlētāju atbalstu, kas ļāva iegūt vairāk vietu apgabalu vēlēšanās.
J: Kas pēc vēlēšanām kļuva par premjerministru?
A: Ismail Haniya izveidoja jaunu valdību pēc tam, kad 19. februārī Ahmed Qurei atkāpās no premjerministra amata.
J: Kādas darbības pēc vēlēšanām veica Kvartets?
A: Pēc vēlēšanām Kvartets draudēja samazināt finansējumu Palestīniešu pašpārvaldei.
Meklēt