Hamas (arābu: حماس, akronīms Harakat al-Muqawama al-Islamiyya, arābu val: حركة المقاومة الاسلامية, burtiski "Islāma pretošanās kustība") ir palestīniešu sunītu islāmistu paramilitāra organizācija. To 1987. gadā pirmās intifādes laikā izveidoja Ahmeds Jasins un Abdel Azizs al-Rantisī kā Musulmaņu brālības organizācijas Gazas filiāli Ēģiptē. Hamas 2006. gada palestīniešu vēlēšanās ieguva 74 no 132 vietām parlamentā un kontrolē Gazas joslu. Grupējums vēlas izveidot uz islāma vērtībām balstītu Palestīnas valsti teritorijā, kas tagad ir Izraēla, Rietumkrasts un Gazas josla. Hamas neatzīst Izraēlas valsti.

Vēsture un attīstība

Hamas radās 1987. gadā kā sociāla, reliģiska un politiska kustība, kas apvienoja sociālās palīdzības darbību ar pretinieciskiem politiskiem mērķiem un bruņotu pretošanos. Grupas agrīnajos gados vadošas figūras bija Ahmeds Jasins un Abdel Azizs al-Rantisī. Laika gaitā organizācija paplašināja savu darbību — izveidoja gan politisko struktūru, gan bruņoto spārnu, tajā pašā laikā nodrošinot izglītību, sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi daudzām palestīniešu kopienām.

Ideoloģija un mērķi

Hamas ideoloģija balstās uz islāmismu un nacionālo palestīniešu pašnoteikšanos. Organizācijas statūtos un runās izteiktie mērķi ietver Palestīnas teritoriju atbrīvošanu un islāma likumu ietekmes nostiprināšanu sabiedrībā. Hamas oficiāli neatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt, kas ir viens no galvenajiem konflikta avotiem ar Izraēlu un starptautisko sabiedrību.

Struktūra un vadība

  • Politiskā vadība: politiskā biroja amatpersonas un izpildinstitūcijas, kas vada diplomātiskās un politiskās aktivitātes.
  • Bruņotais spārns: organizācijas militārās operācijas veic bruņotais spārns (plaši pazīstams ar savu nosaukumu, bet šeit minēts bez saites), kas īsteno uzbrukumus pret Izraēlas mērķiem.
  • Sociālā tīklojuma sektors: skolas, slimnīcas, labdarības organizācijas un reliģiskās mācību iestādes, kas nodrošina atbalstu vietējai sabiedrībai un stiprina organizācijas atbalstu.

Laika gaitā par svarīgām vadošām personībām uzskatāmi dažādi līderi, tostarp pieredzējuši vadītāji diaspora vai Gazā. Daudzi no agrīnajiem līderiem tika nogalināti vai arestēti konflikta gaitā.

Hamas Gazas pārvaldē

Pēc 2006. gada vēlēšanu uzvaras un 2007. gada sadursmēm ar Fatah, Hamas faktiski pārņēma pilnīgu kontroli pār Gazas joslu. Kopš tā laika Hamas pārvalda Gazas administratīvos un drošības jautājumus, vienlaikus saskaroties ar Izraēlas un Ēģiptes robežkontroles pasākumiem, bloku un ierobežojumiem, kas skar ikdienas dzīvi Gazā. Hamas valdība nodrošina dažus publiskos pakalpojumus, bet arī tiek kritizēta par autoritāru rīcību, politisku represiju un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Konflikti ar Izraēlu un cilvēktiesību jautājumi

Hamas un Izraēlas konflikts ir izraisījis vairākas ievērojamas militāras eskalācijas, tostarp plašāk zināmas kaujas un karadarbības kārtas gados 2008–2009, 2012, 2014, 2021 un citos periodos. Šajās operācijās gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju un tika nodarīts plašs postījums infrastruktūrai Gazā. Starptautiskās organizācijas regulāri ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem gan no Izraēlas puses (piem., neproporcionālas militārās darbības), gan no Hamas puses (piem., izmantošana civiliedzīvotājus kā cilvēkšķēršļus, represijas pret politiskajiem pretiniekiem).

Starptautiskā klasifikācija un attiecības

Liela daļa valstju un starptautisku organizāciju ir izvirzījušas Hamas par teroristisku organizāciju vai ir sankcionējušas tās bruņoto spārnu. Vienlaikus daži valstu un diplomātisko aktoru kontakti ar Hamas ir bijuši pragmatiski, īpaši saistībā ar pamiera sarunām, aizstāvību pret humanitārajām krīzēm un apmaiņu starpķīlnieku lietās. Hamas saņem politisko, diplomātisko un finanšu atbalstu no dažiem reģionāliem spēlētājiem; tas ir mainīgs un atkarīgs no reģionālajām politiskajām attiecībām.

Finansējums un resursi

Hamas finansējums nāk no dažādiem avotiem: ārvalstu donoriem, privātiem ziedojumiem, nodokļiem un maksājumiem Gazā, kā arī iespējamiem nelikumīgiem kanāliem. Tā finansējuma avoti un izmantošana ir plaši apspriesti un ir viens no galvenajiem starptautiskās uzraudzības un sankciju iemesliem.

Sekas reģionam

Hamas pastāvēšana un darbība būtiski ietekmē Izraēlas–Palestīnas konfliktu, reģionālo drošību un humanitāro situāciju Gazā. Ilgtermiņa risinājums reģiona stabilitātei prasa politiskas sarunas, drošības garantijas un risinājumu, kas ņem vērā gan palestīniešu pašnoteikšanās tiesības, gan Izraēlas drošības bažas.

Piezīme: Šis pārskats sniedz vispārēju informāciju par Hamas vēsturi, mērķiem un lomu reģionā. Situācija reģionā ir dinamiski mainīga, tāpēc aktuālākie notikumi un detaļas var mainīties.