Hamas — palestīniešu islāmistu kustība un Gazas joslas valdība

Hamas — palestīniešu sunītu islāmistu kustība un Gazas valdība, dibināta 1987.; politisks un paramilitārs spēks, kas būtiski ietekmē reģiona konfliktu un drošību.

Autors: Leandro Alegsa

Hamas (arābu: حماس, akronīms Harakat al-Muqawama al-Islamiyya, arābu val: حركة المقاومة الاسلامية, burtiski "Islāma pretošanās kustība") ir palestīniešu sunītu islāmistu paramilitāra organizācija. To 1987. gadā pirmās intifādes laikā izveidoja Ahmeds Jasins un Abdel Azizs al-Rantisī kā Musulmaņu brālības organizācijas Gazas filiāli Ēģiptē. Hamas 2006. gada palestīniešu vēlēšanās ieguva 74 no 132 vietām parlamentā un kontrolē Gazas joslu. Grupējums vēlas izveidot uz islāma vērtībām balstītu Palestīnas valsti teritorijā, kas tagad ir Izraēla, Rietumkrasts un Gazas josla. Hamas neatzīst Izraēlas valsti.

Vēsture un attīstība

Hamas radās 1987. gadā kā sociāla, reliģiska un politiska kustība, kas apvienoja sociālās palīdzības darbību ar pretinieciskiem politiskiem mērķiem un bruņotu pretošanos. Grupas agrīnajos gados vadošas figūras bija Ahmeds Jasins un Abdel Azizs al-Rantisī. Laika gaitā organizācija paplašināja savu darbību — izveidoja gan politisko struktūru, gan bruņoto spārnu, tajā pašā laikā nodrošinot izglītību, sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi daudzām palestīniešu kopienām.

Ideoloģija un mērķi

Hamas ideoloģija balstās uz islāmismu un nacionālo palestīniešu pašnoteikšanos. Organizācijas statūtos un runās izteiktie mērķi ietver Palestīnas teritoriju atbrīvošanu un islāma likumu ietekmes nostiprināšanu sabiedrībā. Hamas oficiāli neatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt, kas ir viens no galvenajiem konflikta avotiem ar Izraēlu un starptautisko sabiedrību.

Struktūra un vadība

  • Politiskā vadība: politiskā biroja amatpersonas un izpildinstitūcijas, kas vada diplomātiskās un politiskās aktivitātes.
  • Bruņotais spārns: organizācijas militārās operācijas veic bruņotais spārns (plaši pazīstams ar savu nosaukumu, bet šeit minēts bez saites), kas īsteno uzbrukumus pret Izraēlas mērķiem.
  • Sociālā tīklojuma sektors: skolas, slimnīcas, labdarības organizācijas un reliģiskās mācību iestādes, kas nodrošina atbalstu vietējai sabiedrībai un stiprina organizācijas atbalstu.

Laika gaitā par svarīgām vadošām personībām uzskatāmi dažādi līderi, tostarp pieredzējuši vadītāji diaspora vai Gazā. Daudzi no agrīnajiem līderiem tika nogalināti vai arestēti konflikta gaitā.

Hamas Gazas pārvaldē

Pēc 2006. gada vēlēšanu uzvaras un 2007. gada sadursmēm ar Fatah, Hamas faktiski pārņēma pilnīgu kontroli pār Gazas joslu. Kopš tā laika Hamas pārvalda Gazas administratīvos un drošības jautājumus, vienlaikus saskaroties ar Izraēlas un Ēģiptes robežkontroles pasākumiem, bloku un ierobežojumiem, kas skar ikdienas dzīvi Gazā. Hamas valdība nodrošina dažus publiskos pakalpojumus, bet arī tiek kritizēta par autoritāru rīcību, politisku represiju un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Konflikti ar Izraēlu un cilvēktiesību jautājumi

Hamas un Izraēlas konflikts ir izraisījis vairākas ievērojamas militāras eskalācijas, tostarp plašāk zināmas kaujas un karadarbības kārtas gados 2008–2009, 2012, 2014, 2021 un citos periodos. Šajās operācijās gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju un tika nodarīts plašs postījums infrastruktūrai Gazā. Starptautiskās organizācijas regulāri ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem gan no Izraēlas puses (piem., neproporcionālas militārās darbības), gan no Hamas puses (piem., izmantošana civiliedzīvotājus kā cilvēkšķēršļus, represijas pret politiskajiem pretiniekiem).

Starptautiskā klasifikācija un attiecības

Liela daļa valstju un starptautisku organizāciju ir izvirzījušas Hamas par teroristisku organizāciju vai ir sankcionējušas tās bruņoto spārnu. Vienlaikus daži valstu un diplomātisko aktoru kontakti ar Hamas ir bijuši pragmatiski, īpaši saistībā ar pamiera sarunām, aizstāvību pret humanitārajām krīzēm un apmaiņu starpķīlnieku lietās. Hamas saņem politisko, diplomātisko un finanšu atbalstu no dažiem reģionāliem spēlētājiem; tas ir mainīgs un atkarīgs no reģionālajām politiskajām attiecībām.

Finansējums un resursi

Hamas finansējums nāk no dažādiem avotiem: ārvalstu donoriem, privātiem ziedojumiem, nodokļiem un maksājumiem Gazā, kā arī iespējamiem nelikumīgiem kanāliem. Tā finansējuma avoti un izmantošana ir plaši apspriesti un ir viens no galvenajiem starptautiskās uzraudzības un sankciju iemesliem.

Sekas reģionam

Hamas pastāvēšana un darbība būtiski ietekmē Izraēlas–Palestīnas konfliktu, reģionālo drošību un humanitāro situāciju Gazā. Ilgtermiņa risinājums reģiona stabilitātei prasa politiskas sarunas, drošības garantijas un risinājumu, kas ņem vērā gan palestīniešu pašnoteikšanās tiesības, gan Izraēlas drošības bažas.

Piezīme: Šis pārskats sniedz vispārēju informāciju par Hamas vēsturi, mērķiem un lomu reģionā. Situācija reģionā ir dinamiski mainīga, tāpēc aktuālākie notikumi un detaļas var mainīties.

Nosaukums

Hamas ir arābu frāzes akronīms arābu valodā: حركة المقاومة الاسلامية jeb Harakat al-Muqawama al-Islamiyya vai "Islāma pretošanās kustība".

Vardarbība

Hamas ir pazīstama ar savu militāro spārnu - Izz ad-Din al-Qassam brigādēm, kas plāno un veic uzbrukumus Izraēlai. Tā kā tā veic pašnāvnieku spridzināšanas un raķešu uzbrukumus civiliedzīvotājiem Izraēlā, Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība un citas valstis to sauc par teroristisku organizāciju. Jordānijas valsts ir pasludinājusi šo grupējumu par nelikumīgu. Tomēr daudzi starptautiskās preses izdevumi, tostarp Izraēlas dienas laikraksta Haaretz izdevums angļu valodā, Hamas dalībniekus dēvē ar neitrālāko terminu "kaujinieki".

Popularitāte

2006. gada sākumā Hamas guva pārliecinošu uzvaru Palestīnas parlamenta vēlēšanās. Vēlētāji uzskatīja Hamas par alternatīvu, kas varētu nomainīt ilgi valdījušo partiju Fatah, PLO galveno daļu. Fatah nebija uzlabojusi palestīniešu apstākļus un sasniegusi valstiskumu, un tika uzskatīta par korumpētu.

Labdarība

Hamas ir pierādījusi savas organizatoriskās spējas, veidojot veselības, izglītības un sociālos pakalpojumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem Rietumkrastā un Gazas joslā, kur valda liela nabadzība. Šādi centieni ir palielinājuši tās atbalstu. Hamas 2007. gada pirmajā pusē ieguva politisko kontroli pār Gazas joslu, bet Fatah saglabā savu galveno mītni Rietumkrastā.

Hamas ir zināmā mērā saistīta arī ar Palestīnas atbrīvošanas tautas fronti, kuru vada Ahmeds Džibrils.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Hamas?


A: Hamas ir palestīniešu sunnītu islāmistu kaujinieku grupējums.

J: Ko nozīmē termins "Hamas"?


A: "Hamas" ir akronīms no Harakat al-Muqawama al-Islamiyya, kas arābu valodā nozīmē "Islāma pretošanās kustība".

J: Kad un kā tika dibināta Hamas?


A.: Hamas 1987. gadā pirmās intifādes laikā izveidoja Ahmed Yassin un Abdel Aziz al-Rantissi kā Musulmaņu brālības organizācijas Gazas sektoru Ēģiptē.

J: Kādi bija Hamas 2006. gada palestīniešu vēlēšanu rezultāti?


A.: 2006. gada palestīniešu vēlēšanās Hamas ieguva 74 no 132 vietām parlamentā un kontrolē Gazas joslu.

Kāds ir Hamas mērķis?


A.: Hamas vēlas izveidot palestīniešu valsti, kas balstītos uz šariata likumiem teritorijā, kas tagad ir Izraēla, Rietumkrasts un Gazas josla.

Vai Hamas atzīst Izraēlas valsti?


A.: Nē, Hamas neatzīst Izraēlas valsti.

J: Kādu reliģiju pārstāv Hamas?


A: Hamas ir sunnītu islāmistu grupējums, kas piekopj islāma ticību.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3