2019. gada Šrilankas Lieldienu sprādzieni: Kolombo baznīcas un viesnīcas
2019. gada Šrilankas Lieldienu sprādzieni — Kolombo baznīcu un viesnīcu pašnāvnieku uzbrukumi, vairāk nekā 200 bojāgājušo, izmeklēšana, terorisma motīvi un sabiedrības sekas.
2019. gada Lieldienu svētdienā (21. aprīlī) Šrilankā notika vairāki pašnāvnieku sprādzienu uzbrukumi kristiešiem. Uzbrukuma mērķis bija trīs baznīcas un trīs luksusa viesnīcas Kolombo rajonā. Tika nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku; vismaz 500 cilvēki tika ievainoti. Bija arī mazāki sprādzieni citās vietās. Viena no baznīcām bija protestantu, pārējās divas - katoļu.
Uzbrukumu gaita
Sprādzieni notika gandrīz vienlaicīgi Lieldienu rīta dievkalpojumu un tūristu pulcēšanās laikā. Vismaz divi no sprādzieniem, šķiet, bija pašnāvnieku uzbrukumi, bet citi sprādzieni izraisīja plašu haosu un traģēdiju viesnīcās, kur daudzi viesi un darbinieki cieta.
Mērķi un upuri
- Uzbrukumu galvenie mērķi bija trīs baznīcas un trīs Kolombo reģiona viesnīcas, kas apmeklētāju un dievlūdzēju dēļ bija īpaši noslogotas Lieldienās.
- Lielākā daļa upuru bija Šrilankas iedzīvotāji; bojā gāja arī ārvalstu pilsoņi — avotos minēts ap 20–30 ārzemnieku.
- Satraucoši daudz cilvēku guva traumas, un slimnīcas visā valstī tika pārslogotas.
Atbildība un iesaistītās grupas
Atbildību par uzbrukumiem ir uzņēmusies ISIS, paziņojot to caur saviem kanāliem. Vietējā reliģiskā ekstrēmistu grupējuma "National Thowheeth Jama'ath" (NTJ) locekļi, tostarp tā prezidents Zahrans Hašims, tika minēti kā tieši saistīti ar uzbrukumiem. Saistībā ar sprādzieniem tika arestēti vairāki cilvēki, un izmeklēšanā noskaidrojās gan vietējās ekstrēmistu saites, gan iespējamie starptautiski kontakti.
Izmeklēšana un valdības rīcība
Saskaņā ar valdības ziņojumiem visi septiņi pašnāvnieki spridzinātāji uzbrukumos bija Šrilankas pilsoņi. Valdība paziņoja, ka viņi bija saistīti ar National Thowheeth Jamaath, vietējo kaujinieku islāmistu grupējumu, kas iepriekš bija pazīstams ar uzbrukumiem budistiem.
Izmeklēšanas gaitā arī tika atklātas nopietnas pārkāpumu un informācijas apmaiņas problēmas: ārzemju izlūkdienesti bija snieguši brīdinājumus par iespējamiem uzbrukumiem, taču daļa informācijas, kā apgalvoja kritiķi, netika pienācīgi nodota vai izmantota. Šī situācija izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību un politiskas sekas — tika pārvērtēta drošības struktūra, mainīts personāls un pieņemti steidzami drošības pasākumi.
Politiska un starptautiska reakcija
Uzbrukumi izraisīja plašu nosodījumu no starptautiskās sabiedrības — ANO, tuvākajām valstīm un daudzām citām valdībām. Daudzas valstis izteica līdzjūtību un piedāvāja palīdzību izmeklēšanā un medicīniskajā evakuācijā. Vietējā līmenī šie notikumi pastiprināja diskusijas par reliģisko spriedzi un nepieciešamību uzlabot izlūkošanas sadarbību.
Sociālās sekas un drošība
Uzbrukumi atstāja ilgstošas sekas uz Šrilankas sabiedrību un ekonomiku. Tūrisms, kas ir nozīmīgs valsts ienākumu avots, īslaicīgi samazinājās, taču vēlāk tiek veiktas kampaņas drošības un uzticības atjaunošanai. Notika arī plašāka sabiedrības diskusija par starpreliģisko dialogu un vardarbības novēršanu.
Tiesvedība un atgūšanās
Pēc uzbrukumiem notika plašas policijas operācijas un aresti. Daļa aizdomās turēto tika nogādāti tiesā, notika izmeklēšana un tiesvedības process. Sabiedrībā tika uzsākta atklāta diskusija par to, kā novērst radikalizāciju un kā uzlabot valsts drošību, tajā skaitā policijas un izlūkošanas sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.
Pieredze un mācības
2019. gada Lieldienu sprādzieni ir bijis spēcīgs atgādinājums par nepieciešamību uzlabot informācijas apmaiņu starp iestādēm un starptautiskajiem partneriem, pastiprināt drošības pasākumus masu pasākumos un strādāt pie iekšpolitiskās vienotības, lai mazinātu radikalizācijas riskus. Vietējie kopienu līderi, reliģiskās organizācijas un valdība uzsāka pasākumus, lai stiprinātu starpkonfesionālo dialogu un atbalsta programmas cietušajiem.
Šie notikumi paliek kā sāpīga lappuse Šrilankas mūsdienu vēsturē, un to ietekme joprojām ietekmē valsts politiku, drošību un sabiedrisko dzīvi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas notika 2019. gada Lieldienu svētdienā Šrilankā?
A: 2019. gada Lieldienu svētdienā (21. aprīlī) Šrilankā notika vairāki pašnāvnieku sprādzienu uzbrukumi kristiešiem un tūristiem. Tika uzbruktas trīs baznīcas un trīs luksusa viesnīcas Kolombo rajonā, kā rezultātā 269 cilvēki tika nogalināti un 500 ievainoti.
Jautājums: Kas uzņēmās atbildību par šiem uzbrukumiem?
A: Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās ISIS, kā arī reliģiski ekstrēmistu grupējums National Thowheeth Jama'ath, kura locekļi, tostarp tā prezidents Zahran Hashim, veica uzbrukumus.
Jautājums: Cik ārvalstnieku tika nogalināti sprādzienu laikā?
Atbildes: Bumbas sprādzienu laikā tika nogalināti 20 līdz 30 ārvalstnieki.
J: Kāds ir Šrilankas iedzīvotāju sadalījums pēc reliģijām?
A.: Lielākā daļa Šrilankas iedzīvotāju ir budisti (aptuveni 70 %). Aptuveni desmit procenti ir musulmaņi, un aptuveni 7,5 procenti ir kristieši (aptuveni 80 % no viņiem ir katoļi; pārējie 20 % ir vienmērīgi sadalīti starp anglikāņiem un citiem protestantiem).
Vai pēc sprādzieniem tika veikti aresti?
Atbilde: Jā, saistībā ar sprādzieniem tika veikti daži aresti.
J: Vai pirms šī incidenta bija izplatīta vardarbība starp dažādām etniskajām vai reliģiskajām grupām?
A: Jā, pirms šī incidenta bija daudz vardarbības starp dažādām etniskajām vai reliģiskajām grupām.
J: Ar ko National Thowheeth Jamaath bija pazīstams iepriekš?
A.: National Thowheeth Jamaath iepriekš bija pazīstams ar uzbrukumiem budistiem.
Meklēt