Biellmanna griešanās ir griešanās daiļslidošanā. To veic ar vienu kāju. Brīvā kāja (kāja, kas nav uz ledus) tiek pacelta uz augšu no aizmugures un izvilkta virs galvas. Ceļgalis ir nedaudz saliekts, un mugura ir saliekta atpakaļ uz griešanos. Tas veido ar ķermeni asarainu pozīciju. Klasiskajā griešanās versijā abas rokas tiek izmantotas, lai noturētu kāju. Nedaudz mainītā versijā viena roka ir uz slidas, bet otra - uz rokas, kas tur slidu. Var mainīt arī to, ka vienu roku var nolaist. Ja roka, kas tur slidu, atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, kur kāja, griezienu sauc par vienas rokas Biellmann griezienu, jo grieziens tiek veikts ar vienu roku. Ja roka, ar kuru veic griezienu, atrodas pretējā ķermeņa pusē kā kāja, griezienu sauc par Biellmann griezienu, jo šai rokai ir jāšķērso ķermenis, lai sagrābtu slidas.

Ir arī teikts, ka griešanās izskatās kā tulpe uz rotācijas galda. Tas ir viens no ikoniskākajiem daiļslidošanas soļiem. Kopā ar apgriezienu "layback" Biellmann tiek izmantots daiļslidošanas reklāmās un ikonās. Šo pozīciju izmanto arī spirāles secībās.

Tehnika un ķermeņa pozīcija

Biellmanna griešanās pamatā ir laba elastība, spēks un līdzsvars. Galvenie tehniskie punkti:

  • Atbalsta kāja: jābūt stingrai, taisnai vai tikai viegli saliektai, lai griešanās būtu centrēta un stabila.
  • Brīvā kāja: tiek pacelta aiz muguras un satverta ar rokām. Kājas virsma (slidas asmeņa papēdis un aizmugures daļa) jātur cieši, lai varētu izstiept kāju augšup pāri galvai.
  • Muguras liekums: mugura ir izliekta atpakaļ — tas rada raksturīgo "asara" līniju starp rumpi un kāju.
  • Galvas un plecu pozīcija: pleci ir izstiepti un kvadrātiski, lai saglabātu estētiku; galva var skatīties uz centru vai nedaudz uz augšu atkarībā no izpildes stila.
  • Centra uzturēšana: svarīgi saglabāt grieziena centru (neklīstot pa apli) un uzturēt rotācijas ātrumu, kamēr kāja ir pacelta augšā.

Variācijas

Biellmann griešanās ir daudzveidīga un sastopama vairākās variācijās:

  • Klasiskā versija: abas rokas satver slidas asmeni un paceļ kāju virs galvas.
  • Viens rokas Biellmann: tikai viena roka satver brīvo kāju; tā var būt uz tās pašas vai pretējās ķermeņa puses.
  • Lejamais (flying) Biellmann: griešanās, kas tiek uzsākta ar lēcienu (flying entry), — prasa papildu spēku un kontroli, jo jāpieņem pozīcija gaisā vai tūlīt pēc nolikšanās.
  • Biellmann spin kombinācijās: apvienojot ar citām griešanās pozīcijām vai kāju maiņu, lai iegūtu augstāku sarežģītības līmeni.

Vēsture un popularitāte

Nosaukums radies no Šveices daiļslidotājas Denise Biellmann, kura 1970.—1980. gados popularizēja šo figūru un padarīja to par daļu no pasaules daiļslidošanas repertuāra. Kopš tada Biellmann kļuvusi par vienu no vizuāli atpazīstamākajām pozām, bieži izmantotu programmu kulminācijas brīžos, reklāmās un ikonikālos kadrus.

Tiesāšana un vērtēšana

Biellmann pati par sevi nav lēciens, bet gan griešanās pozīcija vai spins. ISU vērtē spinus pēc tehniskajiem kritērijiem — tiesneši piešķir līmeni un Grade of Execution (GOE) atkarībā no izpildes kvalitātes. Par labu izpildi tiesneši novērtē:

  • pozīcijas tīrību un estētiku (kājas izstiepumu, muguras loku, rokas pozīciju),
  • rotācijas centru un ātrumu,
  • kustību stabilitāti un skaidru satveri,
  • griešanās ilgumu un, ja attiecināms, papildus elementu (piem., lēcienveida ieeja vai kombinācijas).

Ja Biellmann tiek iekļauts spinā kā papildus elementu kopums vai kombinācija, tas var palielināt spinam piešķirto līmeni un gūt augstāku vērtējumu.

Treniņu padomi un drošība

Lai droši apgūtu Biellmannu, svarīgi pakāpeniski attīstīt elastību un spēku:

  • Pārvilkties uz elastības vingrojumiem ārpus ledus (hamstringi, hip flexors, muguras locītāji) un regulāri tos veikt pēc iesildīšanās.
  • Stiprības vingrinājumi atbalsta kājai un stabilitātei (kvadriceps, sēžas muskuļi, kodols).
  • Sākumā mācīties ar treneri, izmantojot drošos palīglīdzekļus (palīdzība uz ledus, off-ice harness vai stiepšanās partneris).
  • Nelietot spēku, lai piespiestu kāju augstāk par normālo — pārmērīga piespiešana var radīt savainojumus ceļgaliem, gurniem vai mugurai.

Biežākās kļūdas

  • atbalsta kājas pārāk liela saliekšana, kas zaudē grieziena centru;
  • kāju noturēšana pārāk zem slidas asmens, neuzstādot stabilu satvērumu;
  • muguras mazs līkums vai ķermeņa pagrieziens, kas padara pozīciju nesimetrisku;
  • nepietiekams sasprindzinājums kodolā un plecos, kas samazina kontrolēto rotāciju.

Noslēgums

Biellmanna griešanās ir skaists un iespaidīgs elements, kas vienlaikus prasa lielu elastību, spēku un tehniku. Tā ir vizuāli pamanāma un bieži kalpo par programmas emocionālo vai estētisko kulmināciju. Ar pareizu treniņu, tehniku un uzmanību drošībai šo pozīciju iespējams iekļaut gan iesācēju, gan augsta līmeņa izpildījumā, pielāgojot variācijas atbilstoši sportista spējām.