5145 Pholus — Saules sistēmas kentaurs: orbīta, īpašības, izmērs

5145 Pholus — sarkanais Saules sistēmas kentaurs: izstiepta orbīta no Saturna līdz Neptūna apgabalam, diametrs ~185 km, Kuipera izcelsme, bez komētas aktivitātes.

5145 Pholus ir Saules sistēmas kentaurs (mazs planētuīds), kura orbīta ir izteikti izstiepta — perheliju (tuvāko pietuvošanos Saulei), kas ir mazāks par Saturna orbītu, savukārt afēlijs (tālākais pietuvošanās Saulei) atrodas tālāk par Neptūna orbītu. Tā izteiktā ekscentritāte nozīmē, ka objekta attālums no Saules mainās ļoti plašā diapazonā, un tā orbīta dažkārt šķērso vai pietuvojas lielo gāzes planētu zonām.

Orbīta un dinamika

Pholus pieder pie centauru populācijas — objektu grupai, kuru orbītas atrodas starp Jupiteru un Neptūnu un kuras gravitācijas mijiedarbību dēļ to trajektorijas laika gaitā mainās. Objekta orbīta ir salīdzinoši stabila uz cilvēka laika mēroga, taču ilgtermiņā tā var tikt ietekmēta ar planētu satricinājumiem. Tādu objektu tuvas sastapšanās ar planētām nav bieži, un Pholus novērojumi rāda, ka tuvāki piegājieni pie lielajām planētām notiek reti.

Fiziskās īpašības

Pholus izceļas ar ļoti sarkanīgu virsmu — to dažkārt dēvē par "Lielo sarkano". Šo krāsu skaidro ar kompleksu organisko vielu klātbūtni (tholīniem un citiem organiskosavienojumu veidiem), kas rodas, coatoties un apstarojoties ar saules radiāciju. Spektrālie novērojumi liecina, ka tā virsma satur organiskas vielas un iespējami arī ogļhidrātveida materiālus. Atšķirībā no dažiem citiem kentauriem, Pholus nav novērojis izteiktas komētas aktivitātes (kailas atmosfēras vai koma veidošanos).

Novērojumi un aktivitāte

Atšķirībā no pirmā plaši pētītā kentaura — 2060. gada Hirona, — Pholus nav uzrādījis redzamas komētas aktivitātes pazīmes, piemēram, gāzes un putekļu mākonīša veidošanos. Tomēr novērojumi turpinās, jo daži centauri var uz laiku kļūt aktīvi, kad pietuvojas Saulei vai tiek mehāniski satricināti.

Atklāšana un nosaukums

Objektu atklāja Deivids L. Rabinovics (David L. Rabinowitz), kas tolaik strādāja Arizonas Universitātes Kosmosa novērošanas projektā. Nosaukums Pholus cēlies no mitoloģijas — tas ir viens no Hirona brāļiem, un tradīcija paredz šo klases objektus nosaukt pēc kentauriem (kentauru vārdiem), līdzīgi kā 2060 Chiron tika nosaukts pēc Hirona.

Izcelsme un nozīme

Astronomi uzskata, ka Pholus, tāpat kā daudzi citi kentauri, varētu būt radies Kuipera jostas vai līdzīgu ārējo reģionu objekta migrācijas rezultātā — tas ir, sākotnēji veidojies tālāk no Saules un vēlāk gravitatīvo mijiedarbību dēļ iekļāvās centrālākās orbītās. Pētījumi par kentauriem kopumā palīdz saprast Saules sistēmas ārējo daļu dinamiku un materiālu sastāvu.

Izmērs un citas īpašības

Astronomi novērtē, ka Pholus diametrs ir aptuveni 185 ± 16 km. Tā masa un blīvums nav precīzi zināmi, taču, balstoties uz izmēru un tipišķo mazāku ķermeņu blīvumu, Pholus, visticamāk, ir cietas virsmas objekts ar salīdzinoši zemu albedo (gaismas atstarošanas spēju).

Pholus joprojām ir interesants objekts gan profesionāliem astronomiem, gan amatieriem — tā vizuāli izteiksmīgā krāsa un dinamiskā orbīta padara to par svarīgu mērķi turpmākiem pētījumiem, lai labāk izprastu centauru fizikālās īpašības un Saules sistēmas evolūciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir 5145 Pholus?

J: Kas atklāja 5145 Pholus?

J: Kāpēc to sauc par "Lielo sarkano"?

J: Kad 5145 Pholus pēdējo reizi pietuvojās planētai tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljoni km)?

J: Kad tas nākamreiz pietuvosies tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljonu km) no planētas?

J: Vai ir bijušas kādas pazīmes, kas liecinātu par šī objekta komētu aktivitāti?

J: Kāds tiek lēsts tā diametrs?

Meklēt pēc burta