5145 Pholus
5145 Pholus ir Saules sistēmas kentaurs (mazs planētuīds), kura orbīta ir izstiepta, ar perheliju (tuvāko pietuvošanos Saulei), kas ir mazāks par Saturna orbītu, un afēliju (tālāko pietuvošanos Saulei), kas ir tālāk par Neptūna orbītu. Objekta tuvas pietuvošanās nav bieži sastopamas: kopš 764. gada p. m. ē. tas nav pietuvojies tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljonus km) no planētas un līdz 5290. gadam tas nenotiks. Astronomi uzskata, ka Pholus ir sācis kā Kuipera jostas objekts.
To atrada Deivids L. Rabinovics (David L. Rabinowitz), kas tolaik strādāja Arizonas Universitātes Kosmosa novērošanas projektā, un nosauca Folusa (Pholus), mitoloģiskā Hirona brāļa vārdā, pēc kura 2060 Chiron tika nosaukts, sekojot tradīcijai šīs klases objektus, kas šķērso planētas, nosaukt kentauru vārdā.
Pholus bija otrais atrastais Kentaura tipa asteroīds, un ātri vien atklājās, ka tas ir ļoti sarkanas krāsas. Tā kā tas ir ļoti sarkans, to dažkārt dēvē par "Lielo sarkano". Astronomi uzskata, ka krāsa veidojusies tā virsmas organiskosavienojumu dēļ.
Atšķirībā no pirmā kentaura, 2060. gada Hirona, Fols nav uzrādījis nekādas komētas aktivitātes pazīmes.
Astronomi uzskata, ka Pholus diametrs ir aptuveni 185±16 km.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir 5145 Pholus?
A: 5145 Pholus ir Saules sistēmas kentaurs (mazs planētuīds), kura orbīta ir izstiepta, ar perheliju (tuvāko pietuvošanos Saulei), kas ir mazāks par Saturna orbītu, un afēliju (tālāko pietuvošanos Saulei), kas ir tālāk par Neptūna orbītu.
J: Kas atklāja 5145 Pholus?
A: 5145 Pholus atklāja Deivids L. Rabinovics (David L. Rabinowitz), toreizējais Arizonas Universitātes Kosmosa novērošanas projekta dalībnieks.
J: Kāpēc to sauc par "Lielo sarkano"?
A: To sauc par "Lielo sarkano", jo ātri atklājās, ka tā krāsa ir ļoti sarkana. Astronomi uzskata, ka krāsa radusies organisko savienojumu dēļ uz tās virsmas.
J: Kad 5145 Pholus pēdējo reizi pietuvojās planētai tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljoni km)?
A: Pēdējo reizi 5145 Pholus no kādas planētas tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljoni km) atradās 764. gadā pirms mūsu ēras.
J: Kad tas nākamreiz pietuvosies tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljonu km) no planētas?
A: Nākamais gadījums, kad 5145 Pholus pietuvosies tuvāk par vienu astronomisko vienību (aptuveni 150 miljonus km) no planētas, būs 5290. gadā.
J: Vai ir bijušas kādas pazīmes, kas liecinātu par šī objekta komētu aktivitāti?
A: Nē, nav novērotas nekādas komētu aktivitātes pazīmes no šī objekta.
J: Kāds tiek lēsts tā diametrs?
A: Astronomi uzskata, ka Pholus diametrs ir aptuveni 185±16 km.
