617 Patrokls — bināra Trojas planēta un potenciāla ledus komēta

617 Patrokls (pə-troe'-kləs, izruna angļu valodā: /pəˈtroʊkləs/) ir bināra neliela planēta, ko veido divi līdzīga izmēra objekti, kas riņķo ap savu kopīgo gravitācijas centru. Tā atrodas starp Jupiteru un Sauli kopīgā orbītā kā Trojas planēta — Trojas asteroīdu grupā, kas dalās divos “nometņu” pulkos Jupiteram priekšā (L4) un aiz (L5). Patrokls dublē Jupitera orbītu un kopā ar otru komponenti veido vienu no lielākajiem zināmajiem binārajiem Trojas objektiem.

Atklāšana un nosaukums

617 Patrokls tika atklāts 1907. gadā astronoms Augusts Kopfs. Nosaukums cēlies no grieķu varoņa Patrokla — Akila tuvā drauga un cīņas biedra. Otrs binārā pāra loceklis saņēmis nosaukumu Menoetijs (Menoetius), kas ir Patrokla tēva vārds mitoloģijā.

Binārais raksturs un orbīta

21. gadsimta sākumā novērojumi ar jaudīgām teleskopu sistēmām un adaptīvo optiku atklāja, ka Patrokls nav viens, bet sastāv no diviem atsevišķiem, aptuveni līdzīga lieluma ķermeņiem, kas savā starpā riņķo. Abi objekti ir salīdzinoši tuvu viens otram — attālums ir dažu simtu kilometru rēķinā — un to savstarpējā orbīta periods ir dažas dienas. Šāds binārs savienojums ļāva astronomiem precīzāk noteikt sistēmas kopējo masu un blīvumu.

Fizikālās īpašības

• Izmērs: katra komponenta diametrs ir aptuveni 100 km kārtas (spriedumi balstās uz termiskajiem un optiskajiem novērojumiem, precīzas vērtības var atšķirties).
• Albeda un spektrs: Patrokls ir ļoti tumšs objekts ar zemu albeda, kas raksturīgs D- vai P-tipiem — virsma ir tumša un spektrs ir samērā gluds bez spožām minerālu līnijām.
• Blīvums: novērojumi liecina par zemu vidējo blīvumu (korekts novērtējums liecina par vērtību zem 1 g/cm³), kas norāda uz porainu iekšējo struktūru vai lielu satura īpatsvaru ledū.

Sastāvs un izcelsme

Ņemot vērā zemo blīvumu un tumšo virsmu, daudzi pētnieki uzskata, ka Patrokla komponenti var būt ledainas struktūras ar piejaukumiem no organiskām vielām un putekļiem — citādi sakot, drīzāk komētas-tipa objekti nekā klintīs balstīti asteroīdi. Tas atbilst hipotezēm, ka Trojas asteroīdi var būt no Saules sistēmas ārējām daļām un vēlāk tikuši aizķerti Jupitera Lagrānža apgabalos. Ja šāda izcelsme ir pareiza, Patrokls var sniegt svarīgu informāciju par agrīnā Saules sistēmas vielu sadalījumu un migrācijas procesiem.

Pētījumi un nākotnes misijas

Patrokls ir bijis mērķis vairākām novērošanas programmām — fotometrijai, termālajiem novērojumiem un adaptīvās optikas attēlojumiem — kas deva informāciju par sistemi blīvumu, izmēru un orbītu. Īpaši nozīmīga ir nākotnes (un daļēji plānotā) izpēte ar kosmisko zondi: NASA misija Lucy plāno izpētīt vairākus Trojas asteroīdus, tostarp Patrokla bināro sistēmu, kas ļaus iegūt tiešas fotogrāfijas, precīzus izmērus, virsmas morfoloģiju un ķīmisko sastāvu in situ.

Kāpēc Patrokls ir svarīgs

617 Patrokls ir viens no piemēriem, kas palīdz saprast, cik daudzveidīgi var būt Trojas objekti un kāda ir saistība starp asteroīdiem un komētām. Tā binārais raksturs padara to par vērtīgu labošanas punktu blīvuma un iekšējās struktūras noteikšanā. Pētījumi par Patroklu palīdz izstrādāt plašākas teorijas par Saules sistēmas veidošanos, planētu migrāciju un iespējamo materiālu apmaiņu starp iekšējo un ārējo Saules sistēmu.

Meklēt pēc burta