624 Hektors: lielākais Jupitera Trojas asteroīds, binārs ar mēnesi

624 Hektor ir lielākais no Jovijas Trojas asteroīdiem. To 1907. gadā atrada Augusts Kopfs. Nosaukums cēlies no leģendārā Trojas kara varoņa Hektora, kas ir ironiski, jo Hektors atrodas Jupitera galvenajā Lagranža punktā L₄, ko tradicionāli sauc par "grieķu" mezglu; tādējādi tas ir viens no retajiem Trojas asteroīdiem, kas ir "nepareizajā" nometnē (otrs piemērs ir 617 Patrokls, kas atrodas Trojas mezglā L₅).

Fizikālās īpašības un forma

Hektors ir D tipa asteroīds — tumšs, sarkanīgs objekts, kura virsma, visticamāk, bagāta ar organiskām vielām un sēra savienojumiem, iespējams ar ieslēgtu ledus iekšienē. Tas ir ārkārtīgi izstiepts ķermenis; izmēri tiek dažādi minēti, bet aptuvenie galvenie izmēri ir apmēram 370 × 200 km, kas padara to par vienu no visizstieptākajiem šāda izmēra objektiem Saules sistēmā. Šīs īpašības liecina, ka Hektors, iespējams, ir kontakta divnieks — divi blīvi piespiedušies bloki, kuri kopā izskatās kā viens izstiepts ķermenis — līdzīgi kā brauzējā redzamajam 216. Kleopatra.

Rotācijas periods, iegūts no gaismas līknēm, ir īss — aptuveni 6.9 stundas — un tas palīdz izskaidrot Hektora gareno formu kombinācijā ar iespējamām agrākām sadursmēm vai akumulācijas procesiem. Tā albeda (virsmas atstarošanās spēja) ir ļoti zema, tipiska D tipa asteroīdiem, un tādēļ Hektors izskatās tumšs.

Novērojumi un atklājumi

Hektora formu ilgi centās noteikt ar dažādiem teleskopiem. Novērojumi ar Hubbla kosmisko teleskopu 1993. gadā neatklāja skaidri redzamu izstiepumu — tas bija saistīts ar Hubbla ierobežoto leņķisko izšķirtspēju un novērojumu apstākļiem. Lielāku skaidrību sniedza zemes teleskopi ar adaptīvo optiku.

2006. gada 17. jūlijā Keck 10 m teleskopa adaptīvās optikas (AO) sistēma ar lāzera vadītās zvaigznes korekciju parādīja Hektora izstiepto formu un atklāja arī mazu pavadoni. Šī AO sistēma nodrošināja izcilu un stabilu korekciju (leņķiskā izšķirtspēja ≈0,060 loka sekunžu K joslā), kas ļāva konstatēt pavadoņa klātbūtni aptuveni 1000 km attālumā no Hektora centra. Pavadoņa izmērs tiek lēsts aptuveni 15 km, un tam tika piešķirts provizorais apzīmējums S/2006 (624) 1.

Binārais raksturs un nozīme

Hektors ir līdz šim vienīgais zināmais binārais Trojas asteroīds L₄ punktā un pirmais Trojas asteroīds, kuram atklāts mēness. Tas sniedz vērtīgas norādes par Trojas klases asteroīdu uzbūvi, blīvumu un evolūciju, jo pavadonis ļauj aprēķināt Hektora kopējo masu un blīvumu, ja tiek mērīta pavadoņa orbīta. Iepriekš atklātais 617 Patrokls ir piemērs otrai binārai sistēmai Trojas populācijā (tas sastāv no diviem līdzīga izmēra komponentiem) — taču Patrokls atrodas L₅ mezglā, nevis L₄.

Ko tas nozīmē zinātniski

• Binārie Trojas asteroīdi sniedz informāciju par to, kā veidojušās lielas agregācijas agrīnajā Saules sistēmā.
• Hektora tumšais, D tipa spektrs liecina par iespējamu saikni ar kometālo materiālu vai oglekļiem bagātām lietām, kas var saglabāties Saules sistēmas agrīnajos apstākļos.
• Pavadoņa izmērs un attālums ļauj pētniekiem aprēķināt masu un blīvumu, kas palīdz noteikt, vai Hektors ir ļoti porains "kupolains" objekts vai sastāv no kompaktāka materiāla.

Kopumā 624 Hektors ir viens no interesantākajiem un noslēpumainākajiem Jupitera Trojas objektiem — liels, tumšs un ļoti izstiepts, ar mazu pavadoņu, kas piedāvā unikālu iespēju izpētīt šo populāciju un Saules sistēmas veidošanās procesus. Lai gan Hektors ir labi dokumentēts ar teleskopiskajiem novērojumiem, detalizētai izpētei tuvplānā būtu nepieciešama kosmosa misija vai turpinātas augstas izšķirtspējas zemes novērošanas programmas.