Ārons Šerits: Neda Kellija banda, slepkavība un Glenrowanas apšaude

Stāsts par Āronu Šeritu, viņa slepkavību un Neda Kellija bandas traģēdiju — notikumi, kas noveda pie slavenās Glenrowanas apšaudes un bandas sagrāves.

Ārons Šerits (Aaron Sherritt, 1855 — 1880. gada 26. jūnijs) bija viens no pazīstamākajiem 19. gadsimta Austrālijas reģionālajiem personāžiem, kas kļuva slavens galvenokārt kā tuvs Džo Bērna un vēlāk arī Neda Kellija draugs un — pēc daudzu skatījumu — nodevējs. Viņa slepkavība 1880. gada 26. jūnijā bija viens no notikumiem, kas tieši un netieši noveda pie pēdējās un visbēdīgākās Kelliju bandas sadursmes ar policiju Glenrowanā.

Fons un agrākie gadi

Šerrits dzīvoja apmēram trīs jūdzes no Džo Bērna Woolshed ielejā, netālu no Beechworth, Viktorijas štatā. Viņš un Bērns kopā apmeklēja skolu; abu dzīvēs bija arī konflikti ar likumu. 1876. gadā Šerits un Bērns nonāca cietumā par gaļas zādzību, un vēlāk viņi tikpat kā atkal tika ieslodzīti pēc konflikta ar ķīnieti, kas bija mēģinājis novērst viņus no peldēšanās dambī. Stāvoklis laukos tolaik bija saspringts, un reputācija bieži noteica cilvēka likteni — par Bērnu un Kellijiem bija izveidojusies stingra, bāgāta ar baumām reputācija, un reizēm jaunie vīrieši gulēja ārā zem klajas debess, lai izvairītos no problēmām.

Attiecības ar policiju un Kelliju bandu

Pēc tam, kad Kelliju banda bija aplaupījusi banku Džerildērijā, Jaunajā Dienvidvelsā, banda vairāk nekā gadu bija ārpus acīm — 18 mēnešus slēpjoties. 1879. gada janvārī Šerits piegāja pie policijas iecirkņa Benallā un sāka sniegt informāciju par Kelliju bandas atrašanās vietu un turpmākajām darbībām. Par šo informāciju viņam tika izmaksātas 2 mārciņas. Šī ziņošana policijai vēlāk lika daudziem no vietējiem uzskatīt Šeritu par nodevēju — īpaši Kelliju atbalstītāju acīs.

Šerrits palīdzēja policijai atrast alu, no kuras varēja novērot Bērna mātes māju, un aktīvi interesējās par Bērna māsu Keitu Kelliju. Viņš pat pārdeva Keitai zirgu, ko bija nozadzis no Keitas Bērnas — notikums, kas izraisīja sūdzību no Neda Kellija vecākās māsas Megijas Skiljones un nokļuva tiesā. Tomēr lietu pret Šeritu izbeidza, jo policija Bērnus un Kellijus raksturoja kā noziedzīgus un tādēļ par liecinieku stāstiem nebija pilnīgi uzticama liecība. Bērna māte vēlāk izteica domu, ka policija varētu izmantot Šeritu kā triku, lai izvilinātu Kelliju bandu no slēptuves — šādas aizdomas vēl vairāk saasināja vietējo klimatu un uzticības krīzi.

Plāni, slepkavība un Glenrowanas notikumi

1880. gada 26. jūnija vēlā vakarā Džo Bērns kopā ar Denu Kelliju ieradās pie Šerita mājas Sebastopolā. Māju apsargāja četri policisti, kas tajā arī dzīvoja — Šerrits bija kļuvusi par sava veida kontaktpersonu starp bandu un likumsargiem. Kad Šerrits atvēra durvis, Džo Bērns viņu nošāva. Pēc šī uzbrukuma policisti mājā neiznāca un palika iekšā līdz nākamajai dienai, kad notikumi ātri sāka attīstīties.

Slepkavība bija daļa no plašāka plāna. Kelliju banda jau bija plānojusi izraisīt policijas mobilizāciju un izmantot to, lai izpildītu vēl plašāku stratēģiju — Glenrowanā viņi bija gatavojušies bloķēt vilcienu sliedes, cerot, ka policija tiks nosūtīta ar vilcienu uz Bičvortu. Stīvs Hārts un Neds Kellijs bija devušies uz Glenrowanu, lai iekārtotu sliedes un nostiprinātu aizsardzības pozīcijas. Mērķis bija novērst politikas spēkus un pēc tam uzbrukt tiem, izmantojot sagatavotu apkārtni.

Tomēr plāns neizdevās pilnībā — policija par Šerita slepkavību uzzināja tikai nākamajā dienā pusdienlaikā, nevis naktī, kā banda bija cerējusi. Tas nozīmēja, ka sagaidāmais policijas vilciens netika nosūtīts gaidītajā laikā un pārsteiguma efekts nebija tik liels, kā banda bija plānojusi. Tomēr slepkavība un tai sekojošā policijas reakcija kļuva par tiešu iemeslu visai Glenrowanas krīzei — notikumiem, kuros Kelliju banda, bruņojusies un cietoksnī nogulusi, ilgstoši sacēla plašu sabiedrības interesi un galu galā beidzās ar asām sadursmēm un arestiem.

Nozīme un mantojums

Ārona Šerita nāve palika kā viens no traģiskākajiem un pretrunīgākajiem epizodēm Austrālijas koloniālajā vēsturē. Viņa loma kā informatoram, kā arī tas, ka viņš bija tuvā kontaktā ar gan bandu, gan policiju, padarīja viņa noslēpumaino likteni par spēcīgu stāstu par uzticību, nodevību un tiesiskumu 19. gadsimta laukos. Slepkavības sekas — policijas mēģinājumi atrast Kelliju bandu un gala sadursmes Glenrowanā — ievērojami ietekmēja publisko viedokli par Kelliju leģendu un par to, kā tiek uztverti ārpuslikumīgie varoņi un varas reakcijas uz noziedzību.

Šerita stāsts joprojām tiek atcerēts un pētīts kā daļa no plašākas diskusijas par likuma, morāles un vardarbības lomām lauku sabiedrībās, kā arī par to, kā atsevišķi cilvēki var kļūt par katalizatoriem plašākiem vēsturiskajiem notikumiem.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Ārons Šerits?

J: Kas noveda pie Kelly bandas pēdējās apšaudes ar policiju pie Glenrowan?

J: Ko Ārons Šerrits darīja policijas labā pēc bankas aplaupīšanas Jerilderijā?

Jautājums: Kā reaģēja Megija Skiljona, kad uzzināja par to, ka Ārons pārdeva Keitai Kellijai nozagtu zirgu?

Jautājums: Kas kādu vēlu vakarā nošāva Āronu Šeritu?

J: Kāds plāns bija Nedam Kellijam, kas neizdevās, jo viņš neziņoja par Ārona nāvi līdz pusdienlaikam?

Meklēt pēc burta