Ādolfs fon Henselts — vācu pianists un komponists, cara galma pedagogs (1814–1889)

Ādolfs fon Henselts (1814–1889) — vācu pianists, komponists un cara galma pedagogs, slavens ar izsmalcinātu Šopēna interpretāciju un sentimentālajiem klavierdarbiem.

Ādolfs fon Henselts (dzimis 1814. gada 9. maijā Švabahā, Bavārijā; miris 1889. gada 10. oktobrī Vormbrūnnā (tagad Cieplice), Silēzijā) bija vācu pianists un komponists. Viņš mācījās klavierspēli pie Hummela Veimārā. Jaunībā viņš spēlēja koncertos visā Vācijā. Pēc tam viņš devās uz Krieviju, kur guva lielus panākumus un apmetās tur uz dzīvi. Viņš kļuva par cara galma pianistu un mācīja cara bērniem spēlēt klavieres.

Henselts bija pazīstams ar savu skaisto Šopēna mūzikas atskaņojumu. Viņš ļoti labi spēlēja plaši izkārtotus arpedžio un spēja panākt, ka tie skan ļoti vienmērīgi (legato) pat tad, ja viņš neizmantoja pedāli.

Kā komponistu viņu mūsdienās galvenokārt atceras ar dažiem viņa īsiem, bieži vien visai sentimentāliem skaņdarbiem, piemēram, "Pavasara dziesmu" (Frühlingslied) un "Ja es būtu putns" (Si oiseau j'étais).

Dzīve un karjera

Henselts izcēlās kā talantīgs pianists jau agrā jaunībā. Pēc mācībām pie Hummela Veimārā, viņš koncertēja Vācijā un vēlāk pārveda savu karjeru uz Krieviju, kur 19. gadsimta vidū izveidoja stabilu karjeru. Stāšanās cara galma pakalpojumā un darbs ar augstām aprindām nodrošināja viņam plašu atpazīstamību un ļāva ietekmēt krievu mūzikas dzīvi. Henselts ilgu laiku strādāja kā pedagogs — viņa metodes un idejas par klavierspēli piesaistīja daudzus studentus un kolēģus.

Mūzikas stils un pedagoģija

Henselta spēles stilam raksturīgs īpaši izteikts lirisms, mīksts, balss cienīgs tonis un izsmalcināts legato. Viņš bija pazīstams ar spēju panākt vienmērīgu arpedžio skanējumu un niansētu frāzējumu. Šīs īpašības padarīja viņa interpretācijas piemērotas romantiskā repertuāra skaņdarbiem, it sevišķi Šopēna mūzikai. Kā pedagogs Henselts uzsvēra skaņas kvalitāti, plūdenu roku saķeri un elpas izjūtu frāzēšanā — pieeju, kas ietekmēja arī plašāku klavierspēles tradīciju Krievijā un ārpus tās.

Kompozīcijas un mantojums

Henselts komponēja galvenokārt klavierdarbus: etīdes, prelūdijas, romances un salonmūziku. Lielākā daļa viņa skaņdarbu ir rakstīti pianoforte un bieži izceļ lirisku melodiju pār tehniku — tehnika viņam bija līdzeklis muzikālai izteiksmei. No viņa repertuāra visplašāk atpazīstamas īsās pieseļas, piemēram, jau minētā "Frühlingslied" un "Si oiseau j'étais", kuras saglabājušas popularitāti kā vienkāršāki, bet pievilcīgi koncertmūzikas vai mācību repertuāra paraugi.

Izlase no darbiem

• Frühlingslied ("Pavasara dziesma") — viena no vislabāk zināmajām Henselta melodijām;
• Si oiseau j'étais ("Ja es būtu putns") — sentimentāla, kantilēnas tipa pieseļa;
• Daudzas etīdes un prelūdijas, kas akcentē krāsainu skanējumu un frāzējumu;
• Transkripcijas un salonkompozīcijas, kas bijušas populāras 19. gadsimta koncertdzīvē.

Atstātā ietekme

Henselta reputācija mūsdienās galvenokārt balstās uz viņa reputāciju kā izcila izpildītāja un kā pedagoga, kā arī uz dažu melodisku un tehniski pievilcīgu klavierdarbu saglabāšanos repertuārā. Viņa uzsvērtais legato un balss cienīgā pieeja klavierspēlei joprojām tiek novērtēta, un daudzi pianisti un mūzikas mīļotāji atrod viņa darbos estētisku un tehnisku vērtību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ādolfs fon Henselts?

J: No kā Henselts saņēma klavierspēles stundas?

J: Kur Henselts apmetās uz dzīvi pēc tam, kad viņš spēlēja koncertos visā Vācijā?

J: Kāds bija Henselta amats cara galmā?

J: Ar ko bija pazīstams Henselta Šopēna mūzikas atskaņošanas stils?

J: Ar ko mūsdienās Henselts kā komponists visvairāk tiek pieminēts?

J: Ko var teikt par Henselta mūziku kopumā?

Meklēt pēc burta