Endrjū Fairs (Andrew Fire) — Nobela laureāts par RNS interferenci

Endrjū Zakarijs Fairs (dzimis 1959. gada 27. aprīlī Palo Alto, Kalifornijā) ir amerikāņu biologs. Viņš ir Stenforda universitātes Medicīnas skolas patoloģijas un ģenētikas profesors. Par RNS interferences atklāšanu 2006. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā. Pētījums tika veikts Karnegija Zinātnes institūtā un publicēts 1998. gadā.

Agrīnā dzīve un izglītība

Endrjū Fairs ir audzis Kalifornijā. Viņa izglītība apvieno intereses par dabaszinātnēm un matemātiku, kas vēlāk veicināja precīzu un kvantitatīvu pieeju molekulārajai bioloģijai. Pēc pamatizglītības viņš turpināja akadēmisko karjeru un nodarbojās ar pētniecību, kas noveda pie svarīgiem ieguldījumiem gēnu regulācijas mehānismos.

Pētījumi un atklājums — RNS interference (RNAi)

Endrjū Fairs ir viens no zinātniekiem, kas 1998. gadā publicēja nozīmīgu rakstu par to, kā double-stranded RNA (divķēžu RNS) var izraisīt specifisku gēnu klusēšanu. Šajā darbā, veicot eksperimentus uz nematodes Caenorhabditis elegans, tika parādīts, ka divķēžu RNS mērķtiecīgi iznīcina mRNS, kas ved pie atbilstoša proteīna ražošanas apturēšanas. Šī atklāšana skaidroja jaunu, sekvencespecifisku regulācijas ceļu, ko tagad sauc par RNS interferenci (RNAi).

Šai pētījumu komandai pievienojās arī Craig Mello un citi kolēģi, un viņu kopdarbs radīja pamatu plašam pētniecības laukam, kas pēta RNS lomu gēnu regulācijā.

Nobela prēmija un nozīme

Par RNS interference konstatēšanu 2006. gadā Endrjū Fairs kopā ar Craig Mello saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Nobela komiteja atzina, ka šo atklājumu rezultātā ir radusies jauna metode gēnu funkciju izpētei un jaunas iespējas biomedicīnas pētījumos.

Atklājuma nozīme:

• parādīja, kā RNS molekulas var mērķtiecīgi slāpēt gēnu ekspresiju;
• pavēra ceļu funkcionālajai genomikai, palīdzot noteikt gēnu lomu dažādos bioloģiskos procesos;
• iedvesmoja jaunu terapeitisku pieeju attīstību, piemēram, siRNA bāzētām zālēm.

Vēlākā karjera un zinātniskā darbība

Pēc nozīmīgā atklājuma Fairs turpināja aktīvi darboties akadēmiskajā vidē kā pētnieks un pasniedzējs. Viņš ir strādājis gan pētniecības institūtos, gan universitātē, turpinot pētīt RNS darbības mehānismus, gēnu regulāciju un to biomedicīniskās pielietošanas iespējas. Viņa darbs ir ietekmējis plašu zinātnes lauku, un viņš ir bijis mentors daudziem jaunajiem pētniekiem.

Ietekme un praktiskie pielietojumi

RNS interferences atklājums ir bagātīgi ietekmējis gan pamatpētniecību, gan klīnisko praksi. Galvenās jomas, kurās šis atklājums atstājis iespaidu:

• funkcionālā ģenētika — gēnu lomu ātrai un precīzai noteikšanai;
• molekulārā biotehnoloģija — instrumenti un metodes gēnu regulācijas pētīšanai;
• medicīna — siRNA un citu RNS bāzētu terapiju izstrāde hroniskām un ģenētiskām slimībām;
• farmakoloģija — mērķterapijas iespējas, kas samazina blakusparādību risku, mērķējot tieši uz kaitīgajiem mRNS.

Apgalvojumi, apbalvojumi un atzinība

Pēc 1998. gada atklājuma Endrjū Fairam tika piešķirtas vairākas prestižas balvas un goda nosaukumi, tostarp kopējā atzinība ar Nobela prēmiju. Viņa atziņas un publicētie darbi ir kļuvuši par standarta literatūru molekulārās bioloģijas kursiem un pētniecībai.

Personīgā piezīme

Endrjū Fairs tiek raksturots kā pazemīgs un intelektuāli ziņkārīgs zinātnieks, kurš pievērsies gan pamatpētījumiem, gan jaunu risinājumu attīstīšanai, kas var nest labumu cilvēku veselībai. Lai gan sabiedrībā viņš ir plaši pazīstams galvenokārt ar RNS interference atklājumu, viņa ieguldījums zinātnes attīstībā ir daudz plašāks un ietver arī mācīšanu un jauno pētnieku atbalstīšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Endrjū Zaharijs Fjērs?

J: Kad dzimis Endrjū Zaharijs Fairs?

J: Ko atklāja Endrjū Zakarijs Fairs?

Jautājums: Kad Endrū Zaharijam Fairam piešķīra Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā?

J: Kur tika veikti RNS interferences pētījumi?

J: Kad tika publicēts pētījums par RNS iejaukšanos?

J: Kāda ir RNS interferences atklāšanas nozīme?

Meklēt pēc burta