Biogāze
Biogāze ir gāze, kas rodas, bezskābekļa (anaerobā fermentācijā) vai fermentējot organiskās vielas. Organiskās vielas var būt kūtsmēsli, notekūdeņi, sadzīves atkritumi, komposts, pārtikas atkritumi vai citas bioloģiski noārdāmas izejvielas. Biogāze galvenokārt ir metāns un oglekļa dioksīds. Atkarībā no ražošanas vietas biogāzi sauc arī par:
- purva gāze
- purva gāze
- atkritumu poligona gāze
- fermentācijas gāze
Biogāzi var izmantot kā transportlīdzekļu degvielu vai elektroenerģijas ražošanai. To var arī tieši sadedzināt ēdiena gatavošanai, apkurei, apgaismojumam, tehnoloģiskajam siltumam un absorbcijas saldēšanai.
Biogāze un anaerobā fermentācija
Anaerobo fermentāciju plaši izmanto, lai no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtu biogāzi, jo vērtīgu kurināmo var iegūt, vienlaikus iznīcinot slimību izraisošus patogēnus un samazinot apglabājamo atkritumu apjomu. Biogāzē esošais metāns sadeg tīrāk nekā ogles, un tā saražo vairāk enerģijas ar mazāk oglekļa dioksīda emisijām. Biogāzes ieguve ir svarīga atkritumu apsaimniekošanas sastāvdaļa, jo metāns ir siltumnīcefekta gāze ar lielāku globālās sasilšanas potenciālu nekā oglekļa dioksīds. Oglekli biogāzē parasti nesen no atmosfēras ir ieguvuši fotosintezējoši augi, tāpēc tā izlaišana atpakaļ atmosfērā rada mazāku kopējo atmosfēras oglekļa daudzumu nekā fosilā kurināmā sadedzināšana.
Tipisks biogāzes sastāva diapazons
Biogāzes sastāvs atšķiras atkarībā no tā, kā tā tiek ražota. Poligonu gāzē metāna koncentrācija parasti ir aptuveni 50 %. Ar progresīvām atkritumu apstrādes tehnoloģijām var iegūt biogāzi ar 55-75 %CH4 .
| Biogāzes sastāvs | |
| Matērija | % |
| Metāns, CH 4 | 50-75 |
| Oglekļa dioksīds, CO 2 | 25-50 |
| Slāpeklis, N 2 | 0-10* |
| Ūdeņradis, H 2 | 0-1 |
| Sērūdeņradis, H2 S | 0-3 |
| Skābeklis, O 2 | 0-2* |
- bieži tiek ievadīti 5% gaisa, lai mikrobioloģiski atbrīvotos no sēra.
Saistītās lapas
- Ražotāja gāze
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir biogāze?
A: Biogāze ir gāze, kas veidojas organisko vielu fermentācijas procesā vidē bez skābekļa.
J: Kādi ir organisko vielu piemēri, no kurām var rasties biogāze?
A: Organisko vielu piemēri, no kurām var iegūt biogāzi, ir kūtsmēsli, notekūdeņi, sadzīves atkritumi, komposts, pārtikas atkritumi un citas bioloģiski noārdāmas izejvielas.
J: Kāds ir biogāzes sastāvs?
A: Biogāzi galvenokārt veido metāns un oglekļa dioksīds.
J: Kādi ir daži alternatīvi biogāzes nosaukumi?
A: Atkarībā no ražošanas vietas biogāzi var saukt arī par purva gāzi, purva gāzi, poligona gāzi vai fermentācijas gāzi.
J: Kādi ir daži biogāzes izmantošanas veidi?
A: Biogāzi var izmantot kā transportlīdzekļu degvielu, elektroenerģijas ražošanai vai tiešai sadedzināšanai ēdiena gatavošanai, apkurei, apgaismojumam, tehnoloģiskajam siltumam un absorbcijas saldēšanai.
J: Kā biogāzi var izmantot kā transportlīdzekļu degvielu?
A: Biogāzi var saspiest un izmantot kā degvielu transportlīdzekļos, kas paredzēti darbināšanai ar dabasgāzi, piemēram, autobusos, taksometros un kravas automobiļos.
J: Kādas ir dažas biogāzes izmantošanas priekšrocības?
A: Dažas no biogāzes priekšrocībām ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, atjaunojamās enerģijas ražošana un atkarības no fosilā kurināmā mazināšana. Biogāzei ir arī potenciāls samazināt atkritumu daudzumu, izmantojot organiskos materiālus, kas citādi nonāktu atkritumos.
