Bisfenols A (BPA) ir organisks savienojums, kam ir divas fenola funkcionālās grupas. To izmanto polikarbonāta plastmasas, epoksīdsveķu un citu vielu ražošanā.
30. gadu vidū zinātnieks atklāja, ka cilvēki un dzīvnieki uz BPA reaģē tāpat kā uz hormonu (estrogēniem līdzīgu iedarbību). 2008. gadā daži veikali pārtrauca pārdot produktus, kas izgatavoti ar BPA, jo valdības ziņojumos bija teikts, ka BPA nav drošs cilvēkiem. Daudzos ziņu sižetos tika rakstīts par BPA nekaitīgumu.
Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) 2010. gada ziņojumā teikts, ka saskare ar BPA var kaitēt augļiem (nedzimušiem bērniem), zīdaiņiem un maziem bērniem. Kanāda 2010. gada septembrī kļuva par pirmo valsti, kas paziņoja, ka BPA ir toksiska viela. Eiropas Savienībā un Kanādā BPA nedrīkst izmantot zīdaiņu pudelīšu ražošanā.
Lietošana un izplatība
BPA ir plaši izmantots rūpniecībā, jo tas dod materiāliem caurspīdīgumu, izturību un siltuma izturību. Galvenie lietojumi ir:
- polikarbonāta plastmasas izstrādājumi (piemēram, daļa dzērienu trauku, galda piederumi, dažas ūdens pudeles);
- epoksīdsveķu pārklājumi, kas tiek izmantoti konservu iekšpusē, lai novērstu koroziju un piesārņojumu;
- dažas termoizdrukas (piemēram, naudas čeki), elektronikas komponentes un daļas automobilu industrijā.
Kā cilvēki nonāk saskarē ar BPA
Galvenais ekspozīcijas ceļš ir ar pārtiku saistīta — BPA var migrēt no iepakojuma vai traukiem uz pārtiku un dzērieniem, īpaši, ja plastmasu karsē vai ja tā ir nodiluša. Citi ceļi:
- āda (piem., saskare ar termo-papīru — čeki);
- elpošana vai putekļi iekštelpās, kuros ir mikrodaļiņas no plastmasas ražošanas vai degradācijas;
- ļoti retos gadījumos — profesionālā ekspozīcija rūpniecības darbavietās.
Veselības riski un mehānismi
BPA klasificē kā endokrīno sistēmu traucējošu vielu — tas spēj imidžēt (daļēji atdarināt) estrogēnu iedarbību organismā. Pētījumi rāda, ka īpaši jūtīgas var būt:
- grūtnieces un attīstībā esošie embriji un mazi bērni (attīstības traucējumi šūnu līmenī, reproduktīvā sistēma, neiroloģiskā attīstība);
- reproduktīvā veselība pieaugušajiem (hormonu nelīdzsvarotība, spermas kvalitāte);
- metabolisma rādītāji (saista ar aptaukošanos, prediabētu un insulīna rezistenci) un iespējama saistība ar sirds un asinsvadu slimībām.
Ir svarīgi uzsvērt, ka pētījumu rezultāti dažkārt ir pretrunīgi: daļa eksperimentu uz dzīvniekiem un epidemioloģisku pētījumu uz cilvēkiem norāda uz potenciāliem riskiem, bet citi neatklāj skaidru cēloņsakarību. BPA īpaša problemātika ir tā sauktā zemu devu un ne-monotonā reakcija — ietekme var parādīties arī pie nelielām koncentrācijām un ne vienmēr pieaug lineāri ar devu.
Regulācija un ieteikumi
Vairāki valstu un starptautiski iestādes ir pārskatījušas BPA drošumu un noteikušas ierobežojumus:
- Zīdaiņu produkti: daudzās valstīs, tostarp Eiropas Savienībā un Kanādā, BPA izmantošana zīdaiņu pudelēs ir aizliegta vai ļoti ierobežota.
- Pārtikas kontaktmateriāli: ir spēkā prasības par BPA migrācijas ierobežojumiem pārtikā un stingrāka uzraudzība pārtikas iepakojuma drošumam.
- Darba vietu un īpašu produktu ierobežojumi: dažas regulas ierobežo BPA daudzumu termo-papīros un citos speciālos lietojumos.
Regulatori, piemēram, FDA un Eiropas iestādes, periodiski pārskata zinātniskos datus par BPA un atjauno vadlīnijas. Daļai valstu vērsts lēmums balstās uz piesardzības principu — īpaši, ja runa ir par jutīgām iedzīvotāju grupām (grūtniecēm, zīdaiņiem, bērniem).
Kā samazināt ekspozīciju ikdienā
- Izvēlieties stikla, nerūsējošā tērauda vai ceramiku pārtikas uzglabāšanai un dzērienu patērēšanai, īpaši, ja runa ir par siltām vai taukainām vielām.
- Nekarsējiet pārtiku plastmasas traukos mikroviļņu krāsnī, jo siltums r veicina BPA migrāciju.
- Izvairieties no plastmasas traukiem ar bojājumiem (skrāpējumiem), kas palielina noplūdes risku.
- Ja iespējams, ierobežojiet konservētu pārtiku patēriņu un izvēlieties produktus ar norādēm, ka iekšējais pārklājums nesatur BPA.
- Rīkojieties uzmanīgi ar termālajiem čekiem — samaziniet tiešu saskari ar ādu, un, ja iespējams, izmantojiet digitālas kvītis.
- Izvērtējiet aizstājējvielu drošumu — daži "BPA bez" produkti satur citu bisfenolu (piemēram, BPS), kam var būt līdzīgas īpašības.
Nākotnes pētījumi un neskaidrības
Zinātniskā kopiena turpina pētīt BPA ilgtermiņa ietekmi, zemu devu efektus un drošākus alternatīvus materiālus. Ir nepieciešami plašāki epidemioloģiskie pētījumi, ilgtermiņa novērojumi un uzlaboti biomarķieri, lai drošāk novērtētu saistību starp ekspozīciju un hroniskām slimībām.
Secinājums: Bisfenols A ir plaši izmantojams industrijā, taču tā īpašības kā endokrīno sistēmu ietekmējošai vielai izraisīja regulatīvus ierobežojumus un publiskas bažas. Lai gan daļa datu ir pretrunīgi, piesardzība un ekspozīcijas samazināšana īpaši jutīgām grupām ir ieteicama līdz brīdim, kad zinātniskie pierādījumi kļūs skaidrāki.