Frīdrihs Hunds
Frīdrihs Hunds (1896. gada 4. februāris - 1997. gada 31. marts) bija vācu fiziķis no Karlsrūes, pazīstams ar saviem darbiem par atomiem un molekulām. Viņš strādāja Rostokas, Leipcigas, Jēnas, Frankfurtes pie Mainas un Getingenes universitātēs un bija Starptautiskās Kvantu molekulārās zinātnes akadēmijas loceklis.
Viņš bija publicējis vairāk nekā 250 rakstu un eseju, kā arī veicis ieguldījumu kvantu teorijā par atoma uzbūvi un molekulāro spektru struktūru. Viņa vārdā tika nosaukts Hunda likums, un 1926. gadā viņš atklāja vēlāk tā saukto tuneļošanas efektu.
Hunds gadījumi
Hunda gadījumi, kas ir īpaši režīmi molekulārā leņķiskā momenta sakabināšanā, un Hunda noteikumi, kas regulē elektronu konfigurācijas, ir svarīgi spektroskopijā un kvantu ķīmijā. Ķīmijā īpaši svarīgs ir pirmais no Hunda noteikumiem, un to bieži dēvē vienkārši par Hunda noteikumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Frīdrihs Hunds?
A: Frīdrihs Hunds bija vācu fiziķis no Karlsrūes, kas bija pazīstams ar saviem darbiem par atomiem un molekulām.
J: Kur viņš strādāja?
A: Viņš strādāja Rostokas, Leipcigas, Jēnas, Frankfurtes pie Mainas un Gِttingenas universitātēs.
J: Kādu ieguldījumu viņš deva kvantu teorijā?
A: Viņš deva ieguldījumu kvantu teorijā par atoma uzbūvi un molekulāro spektru struktūru.
J: Kas ir Hunda likums?
A: Hunda noteikums ir atomu fizikas princips, kas nosaka, ka, pievienojot atomam vai molekulai elektronus, tie ieņem orbitāles ar dažādām spina orientācijām, lai maksimizētu to kopējo spina daudzkārtību. Tas nosaukts Frīdriha Hunda vārdā, kurš to pirmo reizi ierosināja 1926. gadā.
J: Kad viņš atklāja tunelēšanas efektu?
A: Viņš 1926. gadā atklāja vēlāk tā saukto tuneļošanas efektu.
J: Vai Frīdrihs Hunds bija kādas zinātniskas biedrības biedrs?
A: Jā, viņš bija Starptautiskās Kvantu molekulārās zinātnes akadēmijas loceklis.
