Džordžs Grenvils (1712–1770) — Britu premjerministrs, Zīmogošanas likums

Džordžs Grenvils — Lielbritānijas premjerministrs, kurš pieņēma 1765. gada Zīmogošanas likumu; lasiet par viņa politisko mantojumu, konfliktu ar Džordžu III un ceļu uz Amerikas revolūciju.

Džordžs Grenvils (1712. gada 14. oktobris – 1770. gada 13. novembris) bija Lielbritānijas premjerministrs (no 1763. gada aprīļa līdz 1765. gada jūlijam) un viens no vadošajiem Vigu partijas biedriem. Viņš ir viens no retajiem premjerministriem, kam nekad netika piešķirts augstmaņa tituls, tāpēc visu mūžu palika par izcilu parlamentāru, nevis augstmaņiem piederošu politisku figūru.

Agrīnā dzīve un izglītība

Grenvils bija otrais dēls Ričarda Grenvila un Hesteras Templas ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Ričards Grenvils Templs, kuram bija liela ietekme ģimenes politiskajā nostājā. Grenvils saņēma izglītību prestižās iestādēs — Etonas koledžā un vēlāk Kristus baznīcas koledžā Oksfordā. Pēc studijām viņš iesaistījās politikā un 1741. gadā ieguva vietu parlamentā kā Bekingemas deputāts; šo apgabalu viņš pārstāvēja nepārtraukti līdz savai nāvei 1770. gadā.

Politiska karjera un ministrijas amati

Grenvila karjera valdībā bija ilga un daudzpusīga. 1758. gadā viņš ieņēma amatu Jūras kara flotes kasiera (Treasurer of the Navy) postenī, kur izstrādāja un īstenoja pasākumus, lai uzlabotu jūrnieku algu maksāšanu un finanšu pārvaldību flotes vajadzībām. Viņš bija pazīstams ar rūpīgu administratīvu pieeju un labu finanšu pārvaldības izpratni.

1761. gadā, kad Pits atkāpās, Grenvils palika aktīvs parlamentārajā dzīvē un vēlāk bija Pārstāvju palātas vadītājs lorda Bute administrācijas laikā. 1762. gada maijā viņš kļuva par Ziemeļu departamenta valsts sekretāru, oktobrī — par Admiralitātes pirmo lordu, bet 1763. gada aprīlī tika iecelts par Valsts kases pirmo lordu un Valsts kases kancleru. Tajā pašā gadā viņš kļuva par pirmo lordu (First Lord of the Treasury) un de facto valdības vadītāju — premjerministru.

Zīmogošanas likums, Džons Vilks un transatlantiskās attiecības

Kā premjerministrs Grenvils vadīja valdību, kas saskārās ar vairākām pretrunīgām lietām. Viņa valdība uzsāka kriminālvajāšanu pret radikālo politiķi un publicistu Džonu Vilksu (John Wilkes), kas radīja plašas debates par preses brīvību, vispārējām orderu atļaujām un parlamentāro varu.

1765. gadā Grenvils vadīja valdību, kas pieņēma tā saukto Amerikas zīmogošanas likumu (Stamp Act). Šis likums noteica nodokli uz dažādiem papīra izstrādājumiem un juridiskiem dokumentiem Amerikas kolonijās, ar mērķi nodrošināt ieņēmumus, kas segtu daļu izdevumu pēc karu un koloniju aizsardzības vajadzībām. Likumprojekts izraisīja asu pretestību kolonijās — attieksmi, kas apvienojās ap saukli “no taxation without representation” (nodokļi bez pārstāvības) — un bija viens no svarīgākajiem strīdu iemesliem, kas vēlāk noveda pie Amerikas koloniju un Lielbritānijas attiecību sabrukuma un, galu galā, Amerikas revolūcijas kara priekšvēstures. Zīmogošanas likums vēlāk tika atcelts (1766. gadā), taču tas būtiski pasliktināja attiecības pāri okeānam un atstāja ilgstošu ietekmi uz Abām Pusēm.

Stils, reputācija un konflikts ar karali

Grenvils bija pazīstams kā izcils administratīvs organizators un likumu lietpratējs; vienlaikus viņam trūka siltuma un politiķu iedarbības mākslas — bieži viņš tika kritizēts par takta trūkumu un neveiklu komunikāciju ar kolēģiem un sabiedrību. Parlamentā viņu dažkārt jaucīgi jokoja par viņa pedantismu. Viņu satīriski dēvēja par "nelaiķa ganu" — atsauces uz 1763. gada debatēm, kurās viņš atkārtoti prasīja, "kur" būtu jāpiemēro jauns nodoklis, ja tas neattiecas uz sidru; šī epizode un tamlīdzīgas skarbās reakcijas lika kolēģiem izsmiet viņa monotono pieeju (Pits pat atsauktās melodijas svilpienā izmantoja kā jokus par viņu).

Attiecības ar jauno karali Džordžu III kļuva saspringtas. Karalim radās iespaids, ka Grenvils cenšas iejaukties karaliskajā garā, vai arī izmanto viņu kā marioneti, un karalis sāka meklēt citus ministru līderus. Tādēļ karalis atbalstīja izmaiņas valdībā — par premjerministru tika izvēlēts Lord Rokingems (Rockingham) — un Grenvils 1765. gadā atkāpās. Pēc šīs atkāpšanās viņš vairs nekad nespēja atgriezties pirmajā vietā valdībā.

Personīgā dzīve un mantojums

1749. gadā Grenvils apprecējās ar Elizabeti Vindemu (Elizabeth Wyndham; dzimusi ap 1731. gadu — mirusi 1769. gada 5. decembrī), sera Viljama Vindema meitu. Pāris audzināja septiņus bērnus. Daļa no viņa pēcnācējiem turpināja iesaistīšanos politikā un sabiedriskajā dzīvē, saglabājot Grenvila ģimenes ietekmi nākamajās paaudzēs.

Džordžs Grenvils miris 1770. gada 13. novembrī. Viņa valdīšanas laiks tiek vērtēts pretrunīgi: viņš bija stingrs finanšu speciālists un efektīvs administrācijas vadītājs, taču viņa aprēķinātā, mēreni autoritatīvā politika un komunikācijas trūkums radīja politiskus konfliktus, kuru ietekme bija jūtama īpaši attiecībā uz Amerikas kolonijām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džordžs Grenvils?

J: Kādu izglītību viņš ieguva?

J: Kad viņš iestājās parlamentā?

J: Kādu likumprojektu viņš ieviesa, būdams jūras kara flotes kasieris?

J: Kas izraisīja domstarpības starp Amerikas kolonijām un Lielbritāniju laikā, kad viņš bija premjerministrs?

Jautājums: Kā karalis Džordžs III uztvēra viņu kā premjerministru?

J: Kā Pits reaģēja, kad 1763. gadā ar viņu debatēja par Sidra likumprojektu?

Meklēt pēc burta