Pasto "Negros y Blancos" karnevāls: vēsture, tradīcijas un UNESCO statuss

Atklāj Pasto "Negros y Blancos" karnevāla vēsturi, krāsainās tradīcijas, UNESCO statusu un neaizmirstamas paražas — ceļvedis tūristiem un kultūras mīļotājiem.

Melnādaino un balto karnevāls (spāņu: Carnaval de Negros y Blancos) ir karnevāls Kolumbijas pilsētā Pasto, un UNESCO to ir pasludinājusi par vienu no Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbiem. Karnevāls notiek katru gadu no 2. līdz 7. janvārim un piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan ārvalstu tūristus — tas ir gan sabiedrisks svētku notikums, gan nozīmīgs kultūras fenomens, kas atspoguļo reģiona etniskās saknes un radošo izpausmi.

Vēsture un izcelsme

Karnevāla saknes meklējamas reģiona vēsturē, kur saduras indigēnās, spāņu kolonizatoru un āfrikāņu ietekmes. Tradīcijas un simbolika atspoguļo gan sociālas lomas apmaiņu, gan protestru pret verdzību, gan svinības kā kopienas identitātes apliecinājumu.

Pastā esošais svētku modelis, visticamāk, veidojies 19. gadsimtā; leģendā stāsti piemin 1857. gadu, kad baltie iedzīvotāji sāka krāsot sejas melnā krāsā. Savukārt Melnādaino dienas saknes tiek skaidrotas arī ar 1607. gada vergu sacelšanos un atbrīvotajiem brīvlaika brīžiem, kad afrikāņu vergi svinēja un gleznoja sienas ar oglēm.

Svētku dienas un tradīcijas

Tam ir divi galvenie posmi: pirms karnevāla ar dažām tradīcijām un rituāliem un pats karnevāls ar vairākām svētku dienām. Zemāk izklāstīta programmas struktūra un galvenie notikumi:

• Pirms karnevāla: muļķu diena (Dia de los Locos) — ironiskas un rotaļīgas uzvedības diena, un Jaungada leļļu vakars (parāde un dedzināšana) — “Año Viejo” lelles izstāda un dedzina, simbolizējot pagātnes atbrīvošanos;
• Koloniju diena — oficiāla diena ar jauniem pasākumiem, piemēram, Tribute to Virgin of Mercy of Mercy, Colonies Parade un Rock Day;
• Carnavalito (Bērnu karnevāls) — sākās 1966. gadā kā pieaugušo karnevāla atspulgs, ar maziem plostiem, bērnu muzikantiem un dejotājām, kas veicina tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm;
• Kastanēdu ģimenes ierašanās — tradīcija, kas aizsākās 1929. gadā kā sveiciens kolonistiem valsts austrumos;
• Melnādaino diena — sākotnēji saistīta ar afrikāņu brīvības svinēšanu; cilvēki krāso sejas ar tumšu kosmētiku un rotaļājas, parodējot sociālās lomas;
• Balto diena — mūsdienu karnevāla centrālais notikums, kurā sejas tiek nokrāsotas baltā ar pūderiem un kosmētiku; tai seko Lielā parāde, kas izceļas ar krāsainiem un milzīgiem plostiem;
• Karnevāls Remate (Finish) — noslēgums, kas bieži iekļauj "Cuy's day" (jūrascūciņas/cepšanai raksturīgs reģionālais ēdiens) un kopienas mielastu.

Galvenie elementi: tērpi, maskas, plosti un mūzika

Mūsdienu karnevālā svarīga vieta ir radošiem plostiem, kostīmiem un maskām. Piedalās dažādas grupas (komparsas, muzikālie ansambļi, deju kolektīvi), kas izmanto lokālus materiālus un tradicionālās tehnikas, lai veidotu dekorācijas un maskas. Tērpi bieži apvieno indigēnas ornamentikas motīvus ar mūsdienīgām interpretācijām.

Mūzika ir dažāda — reģiona ritmi, pūšamie instrumenti un bungu partijas, kā arī mūsdienu populārie žanri. Karnevāla noskaņu veido gan tradicionālie andiešu melodiski ritmi, gan afro-kolumbiešu ietekmes elementi. Cilvēki rotaļājas ar tērpiem un maskas, un joprojām izmanto tumšo kosmētiku un baltu pūderi, lai simboliski izteiktu identitāti un kopības izjūtu.

UNESCO statuss un nozīme

UNESCO atzina karnevālu par nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma pieminekli. Šis statuss uzsver karnevāla sociālo un kultūras nozīmi: tas aizsargā rituālus, radošās tehnoloģijas (piem., plostu un masku izgatavošanu), kā arī atbalsta kopienu iesaisti tradīciju saglabāšanā. Vietējās institūcijas un organizācijas strādā pie izglītības programmu īstenošanas un pasākumu organizēšanas, lai nodrošinātu tradīciju ilgtspēju.

Mūsdienas, tūrisms un izaicinājumi

Karnevāls ir svarīgs tūrisma motors Pasto ekonomikai — viesnīcas, restorāni un amatnieki gūst labumu. Tajā pašā laikā populāritāte rada izaicinājumus: nepieciešami drošības pasākumi lielu cilvēku pulku pārvaldīšanai, atkritumu apsaimniekošana pēc svētkiem un nosargāt tradicionālo raksturu no komercializācijas. Ir arī diskusijas par to, kā rīkoties ar veselībai kaitīgajiem materiāliem (dažreiz tiek izmantota skarba ķīmija putu vai krāsu ražošanā) un kā nodrošināt, lai svētki paliktu ētiski un iekļaujoši.

Praktiski padomi apmeklētājiem

• Ierodieties laicīgi un rezervējiet naktsmītnes iepriekš — janvāra sākums ir karnevāla augsta sezona.
• Pievērsiet uzmanību laika apstākļiem: reģionā ir Andu klimats, kas var būt vēss vakarā.
• Respektējiet vietējās tradīcijas — ja vietējie spēlējas ar krāsu vai pūderi, pievienošanos uzskata par svētku daļu, bet izvairieties no necieņas vai stereotipiskas uzvedības.
• Parūpējieties par drošību pūlī: sargājiet dokumentus un mantas.
• Izmēģiniet reģionālos ēdienus — karnevāla noslēgumā bieži tiek piedāvāti tradicionālie ēdieni, tostarp reģionālais "Cuy" (jūrascūciņa), kas ir kulināra pieredze daudzām apmeklētāju grupām.
• Ja plānojat filmēt vai fotografēt, ievērojiet privātumu un jautājiet atļauju, īpaši bijušos oficiālos vai rituālos brīžos.
• Domājiet par videi draudzīgām izvēlēm — izvairieties no vienreizlietojamiem plastmasas priekšmetiem un atkritumus izmest norādītajās vietās.
• Ceļojot uz Pasto, visbiežāk pieejamas iekšzemes avioreisas uz Antonio Nariño lidostu, kā arī ceļi no citām Kolumbijas pilsētām; pārbaudiet maršrutus un iespējas savlaicīgi.

Kopienas loma un nākotne

Karnevāls Pasto ir ne tikai publisks šovs — tas ir kopienas projekts, kurā iesaistās skolas, amatnieki, mākslinieki un brīvprātīgie. Bērnu iesaistīšana (Carnavalito) nodrošina tradīciju nodošanu, savukārt festivāla organizatori mēģina apvienot radošumu ar ilgtspējīgu praksi. Lai karnevāls saglabātu autentiskumu, tiek veikti pasākumi kultūras izglītības attīstībai un amatniecības prasmju uzturēšanai.

Kopumā Pasto “Melnādaino un balto” karnevāls ir dziļi simbolisks, krāsains un dinamiskā veidā izteikts kultūras notikums, kas turpina augt, pielāgoties un iedvesmot gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no visas pasaules.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir melno un balto karnevāls?

J: Kad notiek karnevāls?

J: Kas apmeklē karnevālu?

J: Kur notiek melnādaino un balto karnevāls?

J: Ko UNESCO ir pasludinājusi par šo karnevālu?

Meklēt pēc burta