Jürgen Habermas — vācu filozofs par kritisko teoriju un publisko sfēru

Jirgens Hābermāss (dzimis 1929. gada 18. jūnijā) ir vācu filozofs un sociologs jeb cilvēks, kas pēta dažādas sabiedrības. Viņš izmanto teorijas veidu, ko dēvē par kritisko teoriju, kurā viņš pēta, kā cilvēki izmanto varu. Viņš izmanto arī amerikāņu pragmatisma teoriju, kas pēta, vai kaut kas ir vai nav patiess, ņemot vērā rīcības sekas. Viņš ir pazīstams ar savu darbu par publiskās sfēras teoriju. Viņš pēta varu demokrātijā un politikā. Viņš arī pēta, kā cilvēki veido sabiedrību, izmantojot valodu un komunikāciju, un cenšas saprast, kā šī sabiedrība un valdība sadarbojas.

Īsa biogrāfija

Hābermāss ir viena no centrālajām personībām Rietumu sociālajā un politiskajā domā. Viņa darbs attīstīja un paplašināja tā sauktās Frankfurtes skolas kritiskās teorijas tradīciju, pievēršoties gan filozofijas, gan socioloģijas jautājumiem. Hābermāss ilgus gadus pasniedz un publicē darbus par racionālu komunikāciju, demokrātiju un tiesību jautājumiem, kļūstot par ietekmīgu autoritāti mūsdienu politiskajā teorijā.

Galvenās idejas un jēdzieni

Hābermāss būtiski paplašināja izpratni par to, kā sabiedrība organizējas caur valodu un komunikāciju. Galvenie jēdzieni ietver:

• Komunikatīvā rīcība — ideja, ka cilvēki koordinē savas darbības un sasniedz sapratni, izmantojot racionālu dialogu, kurā tiek izvirzīti un pārbaudīti apgalvojumi par patiesumu, pareizību un pareizību rīcībai.
• Dzīves pasaule (Lebenswelt) — kopīga pieredze un dalītie nozīmju lauki, kas ļauj cilvēkiem saprast viens otru un veidot sabiedriskas normas.
• Sistēmas kolonizācija — process, kurā tirgus un birokrātiskās sistēmas iejaucas dzīves pasaulē, pasliktinot komunikatīvās attiecības un demokrātisko diskursu.
• Publiskā sfēra — sabiedrības telpa, kurā pilsoņi apspriež kopīgas lietas un veido publisku viedokli; Hābermāss analizēja, kā šī sfēra mainās un kā tā ietekmē demokrātiju.
• Diskursa ētika — ētikas pieeja, kas balstīta uz ideju, ka morālas normas ir taisnīgas tikai tādā mēra, kā tās varētu tikt pieņemtas brīvā un vienlīdzīgā diskursā.

Publiskā sfēra

Viens no Hābermāsa viszināmākajiem ieguldījumiem ir analīze par publiskās sfēras vēsturi un funkciju. Viņš uzsvēra, ka spēcīga, brīvi darbojošās publiskā sfēra ir būtiska demokrātijai, jo tajā pilsoņi var apmainīties argumentiem, kritiski izvērtēt varu un ietekmēt politiku. Hābermāss arī aprakstīja tendences, kas vājināja šo sfēru — piemēram, komercializācija, mediju koncentrācija un valsts/patrociju ietekme — kas var novest pie "publiskās sfēras transformācijas" un vājināt demokrātisko diskursu.

Ietekme un kritika

Hābermāsa idejas ir plaši lietotas politiskajā teorijā, socioloģijā, komunikācijas studijās un ētikā. Viņa teorija par komunikatīvo rīcību nodrošina instrumentus, lai analizētu, kā argumentācija un saruna var pamatot politiskas normas un likumus. Tajā pašā laikā viņš ir saņēmis arī kritiku: dažs labs uzskata, ka viņa modelis ideālai diskusijai ir pārāk normatīvs vai idealizēts, ka tas pietiekami neņem vērā sociālās nevienlīdzības, dzimumu un etniskos hierarhus, kā arī praktiskos varas izkropļojumus diskursā. Feministu un postkoloniālie kritiķi ir norādījuši uz nepieciešamību iekļaut dažādākas balsis un atzīt struktūru ietekmi uz komunikāciju.

Galvenie darbi

Hābermāsa plaši publicētie darbi ietver rakstus un grāmatas, kas aptver publisko sfēru, komunikatīvo rīcību, tiesības un morāli. Viņa pētījumi kalpo kā nozīmīgs avots tiem, kas analizē demokrātijas problēmas mūsdienu sabiedrībā un meklē veidus, kā nostiprināt saprātīgu, iekļaujošu publisko diskusiju.

Nobeigums

Jirgens Hābermāss ir centrāla figūra mūsdienu sociālajā domā, kurš piedāvā rīcības un diskursa kritērijus, kas palīdz saprast, kā valoda un komunikācija veido politisku dzīvi. Viņa darbs aicina uz uzmanību publiskajai telpai, diskursa kvalitātei un demokrātijas atbilstībai racionālām, iekļaujošām sarunām.

Meklēt pēc burta