Karls Pīrsons (1857–1936): matemātiskās statistikas dibinātājs

Karls Pīrsons (Karl Pearson FRS, 1857. gada 27. marts – 1936. gada 27. aprīlis) bija ietekmīgs angļu matemātiķis, kurš palīdzēja izveidot matemātiskās statistikas disciplīnu. Viņa darbi un skaidrojumi pārvērta statistiku no kvalitatīvas prakses par stingru kvantitatīvu zinātni.

Zinātniskais devums

Pīrsons izstrādāja vairākas pamata metodes un rīkus, kas joprojām ir statistikas pamatā. Galvenie sasniegumi:

  • Pīrsona korelācijas koeficients — mērs, kas novērtē lineāro sakarību starp divām mainīgajām.
  • Chi‑kvadrāt (χ²) tests — statistikas tests, ko Pīrsons izmantoja, lai salīdzinātu novērojumus ar teorētiskām sadalījuma cerībām.
  • Momentu metode — parametru novērtēšanas pieeja, kas ļauj noteikt sadalījuma parametrus pēc momentiem.
  • Pīrsona sadalījumu sistēma — ģimene sadalījumu, kas pielāgojama dažādiem datu veidiem un asimetrijām.
  • Biometrijas un datu analīze — Pīrsons attīstīja kvantitatīvus paņēmienus bioloģisko un medicīnisko datu izpētei un bija viens no žurnāla Biometrika dibinātājiem.

Karjera un loma statistikas izveidē

1879. gadā, iestājoties Heidelbergas Universitātē, viņš uz laiku ieguva vācu vārda rakstību un plaši lietoja abas vārda versijas; vēlāk pieņēmis anglicizētu formu. 1911. gadā Pīrsons nodibināja pasaulē pirmo universitātes statistikas katedru Londonas Universitātes koledžā, kur strādāja pie statistikas teorijas un tās pielietojumiem. Viņa darbi un mācība ietekmēja daudzus nākamos statistikas speciālistus un empiriskās zinātnes pētniekus — arī tiem, ar kuriem vēlāk radušās ideoloģiskas vai metodoloģiskas atšķirības.

Ideoloģija, kritika un mantojums

Pīrsons bija eigēnikas piekritējs, bija Frānsisa Galtona protežē un viņa biogrāfs. Viņa saistība ar eigēnikas kustību un dažas rasistiskas uzskatu izpausmes mūsdienās tiek plaši kritizētas. Šīs puses padara viņa mantojumu sarežģītu: no vienas puses — viņš radīja instrumentus, kas revolucionizēja statistiku; no otras puses — daļa viņa ideju ir vērtējama kritiski kontekstā ar to laiku politiskajām un zinātniskajām paradigmas iezīmēm.

Atzinība un atcere

Pīrsons bija ievērojams sava laika zinātnieks, kuram piešķirta FRS goda vai līdzvērtīga atzinība. Viņa metodes — īpaši korelācijas koeficients un χ² tests — joprojām izmanto statistikā, datu analīzē un daudzās zinātnes nozarēs. 2007. gada 23. martā Londonā notika konference par godu viņa 150. gadadienai, kur tika pārrunāta gan viņa zinātniskā mantojuma nozīme, gan ētiskās un vēsturiskās problēmas, kas saistītas ar viņa idejām.

Galton

Pīrsons iepazinās ar Čārlza Darvina brālēnu Frānsisu Galtonu, kurš interesējās par iedzimtību un eigeniku. Pīrsons kļuva par Galtona protežē, brīžiem tuvu varoņa pielūgšanai.

Pēc Galtona nāves 1911. gadā Pīrsons sāka rakstīt apjomīgu trīs sējumu Galtona biogrāfiju. Biogrāfija tika veidota, "lai apmierinātu sevi un neņemot vērā... izdevēju vajadzības vai lasītāju gaumi". Tā cildināja Galtona dzīvi, darbu un talantu. Viņš prognozēja (kļūdaini), ka Galtonu, nevis Čārlzu Darvinu, atcerēsies kā izcilāko Erasma Darvina mazdēlu.

Kad Galtons nomira, viņš lielu daļu sava īpašuma atstāja Londonas Universitātes koledžai, lai izveidotu Eugenikas katedru. Pīrsons bija pirmais šīs katedras īpašnieks saskaņā ar Galtona vēlmēm. Viņš izveidoja Lietišķās statistikas katedru, kurā ietilpa Biometriskās un Galtona laboratorijas. Viņš palika katedrā līdz pat savai aiziešanai pensijā 1933. gadā un turpināja strādāt līdz pat savai nāvei 1936. gadā.

Statistika

Pīrsona idejas palīdzēja izveidot mūsdienās plaši izmantotās statistikas metodes.

Citi avoti

  • Karla Pīrsona lapa
  • Karla Pīrsona (Karl Pearson, 1857-1936) dokumentu un sarakstes saraksts, kas glabājas Londonas Universitātes koledžas bibliotēkas Rokrakstu telpā. Publikāciju birojs, Londonas Universitātes koledža, 1983. gads.
  • Karla Pīrsona ieraksts Karaliskās biedrības Saklera digitālajā arhīvā

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija Karla Pīrsona pilnais vārds?


A: Viņa pilnais vārds bija Karls Pīrsons FRS.

J: Kā mainījās viņa vārda rakstība?


A: Kad viņš 1879. gadā iestājās Heidelbergas Universitātē, viņi mainīja vārda rakstību no "Carl Pearson" uz "Karl Pearson".

J: Kad viņš pieņēma vārdu "KP"?


A: Vārdu "KP" viņš pieņēma 1884. gadā.

J: Kur viņš nodibināja universitātes statistikas katedru?


A: 1911. gadā viņš nodibināja pasaulē pirmo universitātes statistikas katedru Londonas Universitātes koledžā.

J: Kas ir eigēnika?


A: Eigēnika ir sociālā filozofija, kas aizstāv cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanu, izmantojot selektīvu selekciju un citas metodes.

J: Kas bija Karla Pīrsona protežē un biogrāfs?


A: Viņa protežē un biogrāfs bija sers Frensis Galtons.

J: Kad notika konference par godu viņa 150. dzimšanas dienas jubilejai?


A.: 2007. gada 23. martā Londonā notika konference par godu viņa 150. dzimšanas dienas jubilejai.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3