Kriss Viljams Kobaks (dzimis 1966. gada 26. martā) ir amerikāņu republikāņu politiķis un jurists, kurš sabiedriskajā dzīvē kļuva pazīstams ar stingru nostāju imigrācijas un vēlēšanu drošības jautājumos. No 2011. līdz 2019. gadam viņš bija 31. Kanzasas štata ministrs. No 2007. līdz 2009. gadam viņš bija Kanzasas Republikāņu partijas priekšsēdētājs.
Agrīnā dzīve un izglītība
Kobačs ir dzimis Madisonā, Viskonsinas štatā. Viņš ieguva pamatizglītību un augstāko izglītību prestižās mācību iestādēs — studējis Hārvarda universitātē un Oksfordas universitātē, kā arī ieguvis jurista grādu Jeilas universitātes Juridiskajā skolā. Studiju laikā un pēc tām viņš aktīvi darbojās politikas un tiesību jautājumos, kas vēlāk noteica viņa karjeras virzienu.
Darba un akadēmiskais ceļš
Pirms stāšanās valsts amatā Kobačs strādāja gan juridiskajā praksē, gan valsts pārvaldē, sniedzot juridisku konsultāciju par imigrācijas un vēlēšanu tiesību jautājumiem. Viņš bijis Overlendparka pilsētas domes deputāts un pasniedzis konstitucionālo tiesību kursus Misūri-Kansasitijas Universitātē (UMKC), piedaloties arī akadēmiskajās debatēs un publicējot rakstus par vēlēšanu likumdošanu.
Politiskā karjera un Kanzasas štata sekretāra amats
Kobačs 2010. gadā tika ievēlēts par Kanzasas štata sekretāru un amatā stājās 2011. gadā; šo amatu ieņēma līdz 2019. gadam. Šajā pozīcijā viņš koncentrējās uz vēlētāju reģistrācijas procesu, vēlēšanu drošību un imigrācijas noteikumu ievērošanas uzraudzību. Starp viņa iniciatīvām bija starpvalstu vēlētāju sarakstu salīdzināšanas programmas izstrāde, kā arī stingrāku prasību ieviešana attiecībā uz pierādījumiem par pilsonību reģistrējoties vēlētāju sarakstos. Šīs prakses guva gan atbalstītājus, gan kritiķus: atbalstītāji slavēja viņa centienus novērst iespējamu balsu viltošanu, savukārt kritiķi un daudzas tiesvedības norādīja uz risku nepareizi atslēgt likumīgus vēlētājus un uz datu kļūdām.
Vēlēšanu sacensības
Kobačs kandidēja uz Kanzasas gubernatora amatu 2018. gada vēlēšanās. Republikāņu priekšvēlēšanās viņš pretendentu sarakstā par 345 balsīm pārspēja sēdošo gubernatoru Džefu Koljeru. Taču vispārīgajās vēlēšanās 2018. gadā viņš zaudēja demokrātei Laurai Kellijai.
2019. gada 8. jūlijā Kobačs uzsāka kampaņu 2020. gada ASV Senāta vēlēšanām, cenšoties ieņemt pensionējušā senatora Pata Robertsa vietu. Republikāņu kandidātu vidū viņš 2020. gada augustā zaudēja nomināciju Rodžeram Maršalam.
Politiskie uzskati un pretrunas
Kobačs ir plaši pazīstams ar stingru nostāju imigrācijas ierobežošanā un vēlēšanu integritātes pastiprināšanā. Viņš ir veicinājis normatīvas un administratīvas izmaiņas, kas paredz stingrāku pārbaudi reģistrācijas laikā un aktīvāku vēlētāju sarakstu uzturēšanu. Daudzas no viņa iniciatīvām izraisīja tiesvedības un publiskas diskusijas:
- izstrādātā vēlētāju sarakstu salīdzināšanas programma (piemēram, Crosscheck) tika kritizēta par datu neprecizitāti un atsevišķu grupu izslēgšanas risku;
- viņa atbalstītās prasības par pierādījumiem par pilsonību reģistrācijas brīdī tika apstrīdētas tiesās un dažos gadījumos atzītas par nepamatotām;
- viņš aktīvi sadarbojās ar likumdevējiem citos štatos un konsultēja par imigrācijas politikas izmaiņām, kā arī piedalījās federālā līmeņa iniciatīvās, piemēram, 2017. gada prezidenta komisijā par vēlēšanu integritāti.
Publikācijas un sabiedriskās aktivitātes
Kobačs ir autorējis vairākus rakstus un grāmatas par politiku, vēlēšanām un imigrāciju. Viņa darbi bieži akcentē nepieciešamību pēc politiskas reorganizācijas un stingrākas valsts politikas noteikšanas attiecībā uz pilsonību un vēlēšanu procesu.
Personīgā dzīve
Kobačs dzīvo Kanzasa apgabalā; viņam ir ģimene, un viņš turpina iesaistīties publiskajā debatē par tiesību un vēlēšanu jautājumiem. Arī pēc amatu pildīšanas viņa darba rezultāti un metodes joprojām tiek plaši apspriesti gan politiskajās aprindās, gan tiesvedībās.
Kopsavilkums: Kriss Kobačs ir nozīmīga un pretrunīga figura ASV politikā — pazīstams kā enerģisks vēlēšanu un imigrācijas jautājumu reformētājs, kuram ir gan piekritēji, gan spēcīgi pretinieki. Viņa darbība Kanzasā un nacionālā līmenī atstājusi ilgstošu iespaidu uz diskusijām par vēlēšanu drošību un pilsonības prasībām.