Larry Walters

Lidojums ar gaisa balonu

Viņa plāna izcelsme

Volterss vienmēr bija sapņojis par lidošanu. Viņš nevarēja kļūt par ASV Gaisa spēku pilotu, jo neredzēja pietiekami labi. Pirmo reizi par meteoroloģisko balonu izmantošanu lidojumiem Valterss bija iedomājies 13 gadu vecumā. Šī ideja viņam radās, kad viņš ieraudzīja balonus, kas karājās pie griestiem militārā pārpalikumu veikalā. Divdesmit gadus vēlāk viņš nolēma to izmēģināt. Viņš plānoja piestiprināt dažus lielus ar hēliju piepildītus balonus pie sava zāliena krēsla un pēc tam pacelties virs sava pagalma. Viņš plānoja atrasties gaisā aptuveni 30 metru augstumā vairākas stundas. Viņam bija līdzi lodes pistoles, lai dažus balonus salauztu un maigi pārvietotos atpakaļ uz zemes.

Sagatavošana un uzsākšana

1982. gadā Valterss un viņa draudzene Kerola Van Deusena iegādājās 45 astoņu pēdu augstus meteoroloģiskos balonus. Hēlija tvertnes viņi iegādājās no Kalifornijas rotaļu laika baloniem. Viņi izmantoja viltotu vēstuli no viņa darba devēja FilmFair Studios. Tajā bija teikts, ka baloni paredzēti televīzijas reklāmai.

Viņi devās uz mājas pagalmu, kas atrodas San Pedro, W. 7th St. 1633, Sanpedro, W. 7. ielā Walters piestiprināja balonus pie sava zāliena krēsla un piepildīja tos ar hēliju. Viņš uzvilka izpletni un izmantoja jostas, lai noturētos krēslā. Viņš paņēma līdzi savu pistoli, CB radio, sviestmaizes, aukstu alu un fotoaparātu. Viņa draugi pārgrieza virvi, ar ko viņa zāliena krēsls bija piesiets džipam, un Valtera zāliena krēsls ļoti ātri pacēlās augšup. Drīz viņš atradās 15 000 pēdu augstumā.

Lidojuma laikā

Sākumā viņš baidījās šaut balonus. Viņš domāja, ka varētu mainīt krēsla virzienu un izkrist. Viņš nevarēja kontrolēt, uz kuru pusi viņš pārvietojas. Viņš lēnām pārlidoja virs Longbīčas un pārvietojās telpā, kur Longbīčas lidostā ielidoja lidmašīnas.

Lai sazinātos ar cilvēkiem uz zemes, viņš izmantoja CB rāciju. Daži cilvēki ierakstīja sarunu. Volterss lūdza viņus pastāstīt lidostai par notiekošo. Viņš arī lūdza viņus pateikt cilvēkiem, ka ar viņu viss ir kārtībā.

Pēc 45 minūtēm debesīs viņš nošāva vairākus balonus. Tad viņš nejauši nometa savu lodes pistoli. Viņš lēnām nolaidās lejā, līdz no balona piekārti kabeļi ieķērās elektrības vadā. Tas izraisīja elektroapgādes pārtraukumu kādā Longbīčas rajonā uz 20 minūtēm. Valtersam izdevās nokāpt uz zemes.

Pēc lidojuma

Arests

Viņu gaidīja Longbīčas policijas nodaļa. Viņi viņu nekavējoties arestēja. Kāds žurnālists jautāja Lerijam, kāpēc viņš to izdarīja. Volterss atbildēja: "Cilvēks nevar vienkārši sēdēt bezdarbībā."

Vispirms Valtersam tika uzlikts 4 000 ASV dolāru sods par ASV Federālo aviācijas noteikumu pārkāpšanu. Valterss centās panākt, lai sods tiktu atcelts. Tas tika samazināts līdz 1500 ASV dolāriem.

Slava

Valters par savu piedzīvojumu saņēma galveno balvu no Dalasas Bonehead Club. Viņš piedalījās tādos televīzijas raidījumos kā The Tonight Show un Late Night with David Letterman. Viņš 1982. gadā saņēma īpašu balvu Darvina balvas pasniegšanas ceremonijā.

Televīzijas raidījums "MythBusters" veica tādu pašu lidojumu kā Valterss. Taču viņi izmantoja virvi, lai neļautu krēslam pacelties pārāk augstu. Viens no raidījuma vadītājiem pacēlās aptuveni 30 m augstumā. Viņš lēnām nolaidās atpakaļ, šaujot pa baloniem ar lodēm.

Vēlākie gadi

Lerijs atdeva zāliena krēslu no lidojuma zēnam vārdā Džerijs, jo zēnam viņš patika. Vēlāk Valterss saprata, ka tā bija kļūda, kad Smitsona institūts lūdza viņam to uzdāvināt savam muzejam. Divdesmit gadus vēlāk Džerijs sazinājās ar Marku Bariju. Barijs ir pilots, kurš rakstīja par Valtersu un izveidoja tīmekļa vietni par viņa lidojumu. Krēsls joprojām atradās Džerija garāžā, un tajā bija dažas no oriģinālajām virvēm un ūdens krūzes.

Volterss teica, ka par šādu lidojumu sapņojis jau divdesmit gadus. Un, ja viņš to nebūtu izmēģinājis, viņš būtu kļuvis traks. Viņš nedomāja, ka sava dzīves mērķa sasniegšana izraisīs tik lielu uztraukumu vai liks smieties tik daudziem cilvēkiem.

Pēc lidojuma viņš pameta kravas automašīnas vadītāja darbu. Deviņdesmito gadu sākumā viņš filmējās Timex drukātā reklāmā, kā arī uzstājās ar runām, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt lielāku pašapziņu. Taču viņš nekad nav nopelnījis daudz naudas, pateicoties savai slavai. Volterss devās pārgājienos pa San Gabriēla kalniem un strādāja kā brīvprātīgais Amerikas Savienoto Valstu Mežu dienestā. Pēc 15 gadiem viņš izšķīrās no savas draudzenes. Reizēm viņš strādāja par apsargu.

1993. gadā Valterss iešāva sev sirdī Andželosas Nacionālajā mežā un nomira. Viņam bija 44 gadi.

Citi gaisa balonisti ar zāliena krēslu

Kent Couch ir degvielas uzpildes stacijas īpašnieks no Bendas, Oregonas štatā. Sestdien, 2007. gada 7. jūlijā, viņš ar savu zāliena krēslu nobrauca 240 jūdzes. Viņš piezemējās laukā apmēram 3,5 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Ziemeļpudera, Oregonas štatā, netālu no Aidaho. Viņš vidēji nobrauca 22 jūdzes stundā. Viņš pie sava zāliena krēsla piesēja 105 lielus hēlija balonus. Lai balonus līdzsvarotu, Couch izmantoja plastmasas maisiņus, kas bija piepildīti ar 75 litriem ūdens. Coucham bija BB lielgabals, ar kuru viņš šāva balonus un sāka lidot uz leju jau pirmajā lidojumā. Viņš mēģināja vēlreiz un iemācījās, kā no baloniem izlaist hēliju un nolaisties uzmanīgāk. 2008. gada 5. jūlijā Couch beidzot sasniedza savu mērķi. Viņš devās uz citu štatu un nolaidās ar savu atpūtas krēslu Aidaho štata rietumos. Ceļš bija 240 jūdzes garš un ilga 9 stundas un 12 minūtes.

2008. gada 20. aprīlī brazīliešu Romas katoļu priesteris Adelir Antonio de Carli lidoja, izmantojot krēslu un 1000 hēlija balonus. Viņš nepārbaudīja laika prognozi un iekļuva vētrā. Viņam bija GPS, bet viņš nezināja, kā to izmantot. Viņš ietriecās jūrā. Brazīlijas jūras kara flote atrada viņa ķermeni 2008. gada 4. jūlijā netālu no naftas platformas jūrā. Par šo neveiksmīgo lidojumu viņš 2008. gadā saņēma Darvina balvu.

Daudzi citi cilvēki ir mēģinājuši lidot ar gaisa baloniem tādā pašā veidā. Iespējams, daži pat ir pacēlušies augstāk par Leriju.

Saistītās lapas

• Kopu balonu veidošana - mūsdienīga, rūpīgāka pieeja Lerija sākotnējam mērķim.