Lorenss Ričards Volterss (Lawrence Richard Walters), dēvēts par "Leriju no zāliena krēsla" vai "Zāliena krēsla pilotu" (1949. gada 19. aprīlis — 1993. gada 6. oktobris), bija amerikāņu kravas automašīnas vadītājs, kurš 1982. gada 2. jūlijā kļuva plaši pazīstams pēc neparasta paštaisīta lidojuma. Viņš uzkāpa savā improvizētajā "lidaparātā" — parastā āra krēslā, pie kura bija piesieti 43 lieli baloni, piepildīti ar hēliju. Šo ierīci Volterss nosauca par Inspiration I.

Lidmašīnas izveide un pašaizlidojums

Volterss balonus un balonu aprīkojumu iegādājās, lai eksperimentētu ar lētas, vienkāršas gaisa pacelšanās ideju. Pēdējā brīdī viņš savienoja balonus ar krēslu, paņēma pārtiku, CB radio sakaru ierīci un nelielu šaujamieroci (par kuru viņš bija paredzējis izmantot balonu izvērtēšanai un nolaidīšanās regulēšanai). 1982. gada 2. jūlijā no sava San Pedro rajona Kalifornijā viņš pacēlās gaisā zonā, kas atradās netālu no Losandželosas starptautiskās lidostas. Volterss pacēlās aptuveni vairāk nekā 15 000 pēdu (aptuveni 4 500+ metru) augstumā un īslaicīgi iekļuva kontroletajā civilās aviācijas gaisa telpā.

Reakcija, nolaišanās un tiesiskās sekas

Viņa lidojums piesaistīja plašu mediju uzmanību — pieminēts daudzos laikrakstos un televīzijas raidījumos. Vietējās varas iestādes un aviācijas kontroles dienesti uzskatīja lidojumu par bīstamu, jo improvizēts peldlīdzeklis gaisā var radīt draudus komerciālajām lidmašīnām un apdraudēt pašu lidojuma veicēju. Pēc neilga laika Volterss, lietojot balonu plēšanas metodi, sāka zaudēt augstumu un droši nolaidās; pēc nosēšanās viņš tika aizturēts un tika vērsta uzmanība uz to, ka viņš bija pārkāpis aviācijas un publiskās drošības noteikumus. Viņam tika izteiktas prasības un sods par likuma pārkāpumiem, tomēr incidenta piesaistītā sabiedriskā uzmanība padarīja viņu arī par tautas varoni un stāstu par neparastu uzticību sapnim.

Sekas un mantojums

Voltersa gadījums bieži tiek minēts kā brīdinājums par amatieru eksperimentu risku gaisa telpā un par to, cik svarīgi ir ievērot aviācijas drošības noteikumus. Tajā pašā laikā tas aizkustināja daudzu iztēli — stāsts par cilvēku, kurš ar vienkāršu krēslu un baloniem pacēlās debesīs, kļuva par kultūras ikonu un iedvesmas avotu radošiem projektiem un populārajā kultūrā. Volterss pēc incidenta īslaicīgi baudīja slavu, bet vēlāk dzīvoja daudzpusīgākā, privātākā dzīvē; viņš mira 1993. gada 6. oktobrī.

Secinājums: Lorenss Ričards Volterss palicis atmiņā kā ekstravagants un riskants eksperimentētājs — simbols gan cilvēka vēlmei pārkāpt ierasto, gan atgādinājums, ka gaisa telpā drošība un regulējumi ir dzīvības glābšanai.