Licīnijs (ap 250–325) — Austrumu Romas imperators: biogrāfija
Licīnijs (ap 250–325) — Austrumu Romas imperators: biogrāfija par viņa varu, cīņām ar Konstantīnu, Milānas ediktu un traģisko krišanu.
Flāvijs Valērijs Licīnijs (Flavius Valerius Licinianus Licinius) (ap 250. – 325.) bija Romas imperators no 308. līdz 324. gadam. Viņa valdīšana notika Tetrarhijas krīzes un impērijas pārdalīšanas laikmetā, kad Romas vara bija sadalīta starp vairākiem imperatoriem un konkurējošām frakcijām.
Licīnijs kopā ar savu tuvāko draugu imperatoru Galeriju devās uz Persijas ekspedīciju 297. gadā. Viņš bija viens no Galerija tuvajiem sabiedrotajiem un guva militāru pieredzi robežkampaņās. Šī pieredze palīdzēja viņam vēlāk nostiprināt savu varu Balkānos un Austrumos.
Pēc Flāvija Valērija Severa nāves Galerijs 308. gadā pasludināja Līcīniju par goda imperatoru Rietumos. Šī paaugstināšana notika sarežģītā politiskā situācijā, kad tetrarhija vairs nebija spējīga nodrošināt stabilu varas pārnesi, un dažādi līderi centās nostiprināt savas pozīcijas.
Pēc Galerija nāves 311. gada maijā Licīnijs sadalīja visu impēriju ar Maksīniju Daju. Robežšķirtne bija Hellesponta un Bosfora līnija. Šis sadalījums bija daļa no mēģinājuma nodrošināt mieru starp konkurējošajiem valdniekiem, taču jaunās robežas izraisīja turpmākas domstarpības un bruņotus konfliktus.
Sadarbība ar Konstantīnu un reliģiskā politika
313. gadā viņš Mediolānā (tagad Milānā) apprecējās ar Konstantīna pusmāsu Flāviju Jūliju Konstantiju. Šis šķirsimnieks stiprināja politiskās saites starp Licīniju un Konstantīnu un bija izšķirošs elements to pagaidu sadarbībā.
Kopā ar Konstantīnu viņš izdeva "Milānas ediktu", kas ļāva impērijā sludināt kristietību. Edikts garantēja reliģisko brīvību un īpašuma atgriešanu kristīgajām kopienām, kas bija cietušas no iepriekšējām represijām. Šī rīcība iezīmēja nozīmīgu pagrieziena punktu Romas reliģiskajā politikā, lai gan attiecības starp Licīniju un Konstantīnu vēlāk saasinājās.
30. aprīlī Licīnijs uzvarēja Maksimīnu Cīrallumas kaujā. Tādējādi viņš kļuva par Austrumu valdnieku, bet viņa brālēns Konstantīns - par Rietumu valdnieku. Šī uzvara nostiprināja Licīnija pozīcijas Austrumu provincēs un ļāva viņam kontrolēt svarīgus reģionus un ceļus uz Persiju un Balkāniem.
Pilsoņu kari ar Konstantīnu
314. gadā sākās pilsoņu karš starp Licīniju un Konstantīnu. Konflikts radās no abu imperatoru ambīcijām un savstarpējām aizdomām par varas paplašināšanu. Konstantīns uzvarēja pie Cibalas Panonijā un pēc 2 gadiem atkal Traķijā. Pēc tam sekoja periods, kurā viņi strādāja kopā, mainoties no atklātas kara uz īslaicīgu saskaņu un kopīgām interesēm.
Taču 324. gadā Konstantīns atkal viņam uzbruka, un Līcijam nācās padoties. Pēdējais lielais konflikts noslēdzās ar Konstantīna uzvaru un Licīnija zaudēšanu kā patstāvīgai politiskai figūrai. Tā kā viņa sieva, Konstantīna māsa, lūdza viņu izdzīvot, viņš netika nogalināts uzreiz.
Sods un mantojums
Konstantīns 325. gadā apsūdzēja viņu sazvērestības uzsākšanā ar barbariem un lika viņu nogalināt. Licīnija nāve iezīmēja Tetrarhijas ilgstošāka perioda beigas un viens no posmiem, kas noveda pie Konstantīna vienvaldības nostiprināšanās.
Licīnija valdīšana un sacensība ar Konstantīnu ir nozīmīga Romas vēsturē, jo tā skāra impērijas politisko karti, reliģisko politiku un turpmāko kristietības statusu. Mūsdienu vēsturnieki to interpretē dažādi: vieni uzsver viņa lomu militārajā un administratīvā stabilizācijā Austrumos, citi — viņa sakāvi un iznīcināšanu kā paraugu tam, kā varas cīņas noteica impērijas nākotni. Dokumentārie avoti par Licīniju bieži nāk no Konstantīna atbalstošiem rakstītājiem, tāpēc arī attēlojums var būt tendenciozs; vēsturniekiem jāizvērtē liecības kritiski, lai saprastu gan viņa darbības, gan laika sarežģītību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius?
A: Flavijs Galerijs Valērijs Līcīnijs bija Romas imperators, kurš valdīja no 308. līdz 324. gadam.
J: Ko viņš darīja ar savu tuvo draugu imperatoru Galeriju?
A: Viņš kopā ar savu tuvo draugu imperatoru Galeriju devās uz Persijas ekspedīciju 297. gadā.
J: Kā viņš 308. gadā kļuva par goda imperatoru Rietumos?
A: Pēc Flāvija Valērija Severa nāves Galerijs 308. gadā pasludināja viņu par goda imperatoru Rietumos.
J: Ko Licinuss un Konstantīns izdeva kopā?
A: Kopā ar Konstantīnu viņš izdeva "Milānas ediktu", kas ļāva impērijā apliecināt kristietību.
J: Kad sākās pilsoņu karš starp Licinuisu un Konstantīnu?
A: 314. gadā starp Līciņu un Konstantīnu sākās pilsoņu karš.
Jautājums: Cik reizes Konstantīns uzvarēja pret Maksimīnu?
A: Konstantīns uzvarēja pret Maksimīnu divas reizes - vienreiz pie Cibalas Panonijā un vēl 2 gadus vēlāk Trāķijā.
Jautājums: Kāpēc Licinuis netika nogalināts uzreiz pēc padošanās Konstantīnam? A: Tā kā viņa sieva, Konstantīna māsa, lūdza viņu izdzīvot, viņš netika nogalināts uzreiz.
Meklēt