Piektās kategorijas viesuļvētra ir viesuļvētra, kuras 1 minūtes ilga vidējā vēja ātruma intensitāte sasniedz vai pārsniedz 157 jūdzes stundā (mph), t.i., ≈252 km/h (≥137 mezgli). Šo klasifikāciju nosaka Saffira–Simpsona viesuļvētru vēja skala, kas bieži tiek lietota, lai raksturotu vēja spēku un iespējamos postījumus. Šajā lapā tiek apkopots saraksts ar piektās kategorijas viesuļvētrām Atlantijas okeānā.
Vēsturiski dati un novērojumu ierobežojumi
Nav pilnīgu datu par 5. kategorijas viesuļvētrām pirms 1900. gada, jo agrīnajos laikos nebija pietiekami daudz novērojumu — trūka regulāras jūras un krasta meteoroloģiskās monitoringa sistēmas, lidmašīnu rekognosācijas un vēlāk satelītu pārraudzības. No 20. gadsimta vidus, it īpaši pēc satelītu un lidmašīnu novērojumu ieviešanas, datu kvalitāte un spēja noteikt vētras intensitāti būtiski uzlabojās.
Sezonas un rekordi
Sezona, kurā bija visvairāk piektās kategorijas viesuļvētru Atlantijas reģionā, bija 2005. Tajā gadā vispār bija neparasti daudz intensīvu un postošu vētru. Visvairāk gadu pēc kārtas ar vismaz vienu piektās kategorijas viesuļvētru bija no 2016 līdz 2019, kad katrā no šiem gadu bija vismaz viena viesuļvētra, kas sasniedza vai pārsniedza piektās kategorijas slieksni.
Postījumu raksturs un nosaukumu atsaukšana
Piektās kategorijas viesuļvētras rada katastrofālus postījumus: plašas ēku un infrastruktūras iznīcināšanas, milzīgu plūdu un stihisku jūras viļņu (storm surge) veidošanos, ilgstošas elektropiegādes un pamata pakalpojumu pārrāvumus. Pēc īpaši postošām viesuļvētrām pasaules meteoroloģiskās organizācijas prakse paredz to nosaukumu anulēšanu (retirement), lai izvairītos no nosaukuma atkārtotas lietošanas un cieņu pret upuriem.
Tomēr no piektās kategorijas Atlantijas okeāna viesuļvētrām dažu vārdu nosaukumi netika atcelti. No minētajām, četru nosaukumu atcelšana nav veikta — tie ir: Kleo (1958), Etela (1960), Edith (1971) un Emīlija (2005).
Kā tiek mērīts vēja ātrums
- Galvenokārt izmanto 1 minūtes vidējo vēja ātrumu (sustained wind), ko pieņem Saffira–Simpsona skalā.
- Avoti: tiešā lidmašīnu rekognosācija, jūras novērojumi, kustību analīze no satelītiem (Dvorak metode) un, ja iespējams, ātruma mērījumi no virsmas stacijām.
Praktiski padomi
Ja dzīvojat vai uzturaties zonā, ko var skart viesuļvētras, sekojiet vietējo meteoroloģisko dienestu brīdinājumiem, ieplānojiet evakuācijas ceļus un sagatavojiet nepieciešamo pārtiku, ūdeni un medicīniskās vajadzības. Piektās kategorijas vētras gadījumā steidzami nepieciešama droša evakuācija no zemu novietotām piekrastes teritorijām.
