2017. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona bija viena no vissmagākajām un aktīvākajām modernās vēsturē. Oficiālā sezona ilga no 1. jūnija līdz 30. novembrim, tomēr tropiskās vētras reizēm veidojās arī ārpus šī perioda — piemēram, Arlene izveidojās jau 19. aprīlī. Sezona tika raksturota kā hiperaktīva un ārkārtīgi postoša: kopējie zaudējumi sasniedza vismaz 282,16 miljardus ASV dolāru (USD), padarot to par visdārgāko viesuļvētru sezonu vēsturē, un bojā gāja vairāk nekā 3300 cilvēku — tā bija nāvējošākā sezona kopš 2005. gada.

Sezonas galvenie rādītāji un nosaukumu skaits

2017. gada sezonā kopā tika reģistrētas 17 nosauktas vētras, no kurām 10 kļuva par viesuļvētrām, bet 6 — par lielām (3. kategorijas vai stiprākas). No šīm vētrām lielāko daļu postījumu (vairāk nekā 99,7 %) radīja Hārvijs, Irma un Marija. Sezonas nosaukumu sarakstā bija, piemēram, Arlene, Bret, Cindy, Don, Emily, Franklin, Gert, Harvey, Irma, Jose, Katia, Lee, Maria, Nate, Ophelia, Philippe un Rina.

Galvenās viesuļvētras un to ietekme

  • Hārvijs (Harvey) — augustā Hārvijs kļuva par pirmo lielo viesuļvētru kopš Vilmas 2005. gadā, kas sasniedza sauszemes ASV teritorijā ar tik lielu spēku. Hārvija izraisītie rekordlielie nokrišņi radīja plašas plūdus, īpaši Teksasas pilsētā Hjūstonā un tās apkārtnē, un viesuļvētra tika atzīta par vienu no visdārgākajiem tropiskajiem cikloniem vēsturē.
  • Irma — septembrī Irma kļuva par pirmo 5. kategorijas viesuļvētru, kas skāra Ziemeļu Aizvēja salas, un vēlāk kā 4. kategorijas viesuļvētra ietekmēja Floridas salu Keys. Irma bija ļoti plaša un intensīva sistēma, izraisot postošas vētras un plūdus daudzās Karību jūras salās un Floridā.
  • Marija — septembra beigās Marija bija īpaši postoša: tā kļuva par pirmo 5. kategorijas viesuļvētru, kas smagi skāra Dominikas salu, un vēlāk kā augstas 4. kategorijas viesuļvētra atstāja milzīgas postījumu pēdas Puertoriko. Marija izraisīja plašu humanitāro krīzi un veicināja lielāko daļu sezonas nāves gadījumu.
  • Nate — oktobrī Nate bija spēcīga sistēma, kas kļuva par smagāko dabas katastrofu Kostarikas vēsturē un bija ceturtā viesuļvētra tajā gadā, kas sasniedza sauszemi Amerikas Savienotajās Valstīs.
  • Ofēlija — šī viesuļvētra oktobra sākumā kļuva par Atlantijas baseina visattālāk uz austrumiem esošo lielo viesuļvētru; vēlāk, pārejot par ekstratropisku ciklonu, tā skāra un ietekmēja daļu Ziemeļeiropas, radot spēcīgas vētras un nokrišņus.
  • Sezonu noslēdza tropiskā vētra Rina, kas 9. novembrī pārgāja par posttropisku ciklonu un beidza aktīvo periodu.

Ekonomiskie zaudējumi un cilvēku upuri

Kopējie ekonomiskie zaudējumi tika lēsti vismaz 282,16 miljardu USD apmērā, padarot 2017. gadu par visdārgāko viesuļvētru sezonu vēsturē. Lielāko daļu zaudējumu izraisīja Hārvijs, Irma un Marija, kas skāra blīvi apdzīvotas teritorijas un infrastruktūru. Cilvēku dzīvību zaudējumu skaits pārsniedza 3300 — visvairāk nāves gadījumu radīja Marija, kas sekmēja ilgstošu humanitāro krīzi īpaši Puertoriko.

Meteoroloģiskais fons un neierastie aspekti

2017. gada sezona izcēlās ne tikai ar augstu nosaukto sistēmu skaitu, bet arī ar to, ka vētras veidojās agrāk nekā parasti (piem., Arlene aprīlī) un ar ļoti spēcīgām ciklonām, kas sasniedza 4. un 5. kategorijas līmeņus. Šādas aktivitātes iemesli bija kombinācija no siltākiem jūras virsmas temperatūras reģioniem, labvēlīgiem vējuslāņa apstākļiem un citām dinamiskām atmosfēras pazīmēm, kas veicināja vētru attīstību un pastāvēšanu.

Pēctecība, reakcija un mācības

Pēc 2017. gada notika plašas glābšanas, atjaunošanas un politiskas diskusijas par infrastruktūras noturību, katastrofu gatavību un enerģijas piegādes drošību — īpaši pēc ilgstošajām elektroapgādes pārrāvumiem Puertoriko. Pēc sezonas Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) izņēma no turpmākas izmantošanas vairākus sezonas nosaukumus, tostarp Hārviju, Irmu, Mariju un Nāti, ņemot vērā to radītos ievērojamās zaudējumus un cilvēku upurus.

Sekas ilgtermiņā

Sezona iezīmēja nepieciešamību pastiprināt plūdu aizsardzības sistēmas, ēku būvnormatīvus un atjaunošanas kapacitāti gan ASV, gan Karību jūras reģionā. Tā arī paātrināja diskusijas par klimata pārmaiņu ietekmi uz tropisko ciklonu intensitāti un par nepieciešamību uzlabot brīdināšanas sistēmas un katastrofu pārvaldību, lai mazinātu nākotnes zaudējumus un glābtu dzīvības.

Kopumā 2017. gada Atlantijas viesuļvētru sezona paliks atmiņā kā ārkārtīgi darbīga un traģiska, ar spēcīgām, labi izsekotām sistēmām, kuru sekas bija jūtamas gadiem ilgi.