Korejas kara Goda medaļas saņēmēju saraksts
Korejas karš bija divu konkurējošu Korejas valdību (katru no tām atbalstīja ārējās varas) pierobežas sadursmju pieaugums. Katra Korejas valdība centās gāzt otru, izmantojot politisku un partizānu taktiku. Daži to var dēvēt par pilsoņu karu. Lai gan bija arī daudzi citi faktori. Dienvidkoreja 1950. gada maijā notikušajās brīvajās vēlēšanās centās nostiprināt savu pozīciju. Viens no faktoriem bija arī Dienvidkorejas atteikšanās rīkot jaunas vēlēšanas saskaņā ar Ziemeļkorejas prasībām. Komunistiskā Ziemeļkorejas armija 1950. gada 25. jūnijā devās uz dienvidiem. Tas bija mēģinājums atkal apvienot Korejas pussalu, kas kopš 1948. gada bija formāli sadalīta. Konfliktu pēc tam paplašināja Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības iesaistīšanās plašākā aukstā kara ietvaros. Galvenie karadarbības darbi norisinājās laika posmā no 1950. gada 25. jūnija līdz pamiera parakstīšanai 1953. gada 27. jūlijā.
Goda medaļa
Goda medaļa tika izveidota Amerikas pilsoņu kara laikā. Tas ir augstākais militārais apbalvojums, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība piešķir bruņoto spēku karavīriem. Apbalvotajam ir jābūt izcēlušam sevi, riskējot ar savu dzīvību un pārsniedzot dienesta pienākumus, cīņā pret Amerikas Savienoto Valstu ienaidnieku. Ņemot vērā šīs medaļas raksturu, to parasti pasniedz pēc saņēmēja nāves (pēcnāves gadījumā).
Šajā karā par drosmi cīņā tika pasniegtas 135 Goda medaļas. Deviņdesmit septiņas tika pasniegtas pēcnāves kārtā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Korejas karš?
A: Korejas karš bija divu konkurējošu Korejas valdību, no kurām katru atbalstīja ārējās varas, pierobežas sadursmju pieaugums. Tas bija mēģinājums atkal apvienot Korejas pussalu, kas formāli bija sadalīta kopš 1948. gada, un tajā bija iesaistītas Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība kā daļa no plašāka Aukstā kara. Galvenie karadarbības pasākumi norisinājās laika posmā no 1950. gada 25. jūnija līdz pamiera parakstīšanai 1953. gada 27. jūlijā.
J: Kas izraisīja konfliktu?
A: Konflikts sākās, kad Dienvidkoreja iesniedza prasību nostiprināt savu pozīciju 1950. gada maijā notikušajās brīvajās vēlēšanās un Ziemeļkoreja atteicās rīkot jaunas vēlēšanas saskaņā ar Dienvidkorejas prasībām. Tā rezultātā Ziemeļkoreja 1950. gada 25. jūnijā pārgāja uz dienvidiem, mēģinot atkal apvienot pussalu.
J: Kas bija iesaistīti šajā konfliktā?
A: Šajā konfliktā bija iesaistītas divas konkurējošas Korejas valdības, katra ar ārēju atbalstu no citām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienības, kas bija daļa no plašākiem aukstā kara centieniem.
J: Kad sākās karadarbība?
O: Karadarbība sākās 1950. gada 25. jūnijā, kad Ziemeļkoreja virzījās uz dienvidiem Dienvidkorejas virzienā.
J: Cik ilgi ilga bija karadarbība?
O: Karadarbība ilga trīs gadus līdz 1953. gada 27. jūlijam, kad abas puses parakstīja pamiera līgumu.
Vai to uzskatīja par pilsoņu karu?
A: Daži to var dēvēt par pilsoņu karu, ņemot vērā tā raksturu, taču bija arī daudzi citi faktori, kas ietekmēja tā izcelšanos, ne tikai iekšpolitika vienā nacionālajā valstī.
J: Kas notika brīvajās vēlēšanās, kas Dienvidkorejā notika 1950. gada maijā?
A:Dienvidkoreja 1950. gada maijā notikušajās brīvajās vēlēšanās centās nostiprināt savu pozīciju, kas galu galā noveda pie Ziemeļkorejas atteikuma rīkot jaunas vēlēšanas saskaņā ar Dienvidkorejas prasībām un tās sekojošās virzības uz dienvidiem 1950. gada 25. jūnijā.
