Mihails Sendivogijs (1566–1636) — poļu alķīmiķis, kurš pirmatklāja skābekli

Mihails Sendivogijs — poļu alķīmiķis un filozofs, kurš pirmoreiz identificēja skābekli kā „dzīvības barību” un pētīja gāzu un ķīmijas noslēpumus.

Mihails Sendivogijs (/ˌsɛndɪˈvoʊdʒiəs/; poļu: Michał Sędziwój; 1566. gada 2. februāris - 1636. gads) bija poļu alķīmiķis, filozofs un ārsts. Viņš ir slavens ar to, ka pirmais attīrīja dažus savienojumus un radīja dažas skābes. Viņš arī pirmais atklāja, ka, karsējot kālija nitrātu, izdalās noteikta gāze. Šī gāze bija skābeklis, un viņš bija pirmais, kas to identificēja. Viņš arī noskaidroja, ka šī gāze ir gaisā, un nosauca to par "dzīvības barību".

Dzīve un izglītība

Mihails Sendivogijs dzīvoja un darbojās laikā, kad alķīmija sajaucās ar agrīno ķīmiju un medicīnu. Viņš studēja un ceļoja pa Eiropu, strādāja pie dažādiem aristokrātu un valsts galma pasūtījumiem un bija pazīstams kā praktiski domājošs pētnieks, kas apvienoja teorētiskas idejas ar rūpīgu eksperimentu veikšanu. Lai gan daļa viņa dzīves notikumu ir apvīta leģendām, tiek uzskatīts, ka viņš publicēja savus galvenos darbus latīņu valodā, kas ļāva tiem izplatīties visā Eiropā.

Pētniecība un galvenie atklājumi

Sendivogijs veica virkni praktisku ķīmisku eksperimentu, tostarp attīrīja dažādus savienojumus un spēja sintezēt un izolēt dažas skābes. Viņa eksperimentālā pieeja ietvēra vielu karsēšanu, destilāciju un reaģentu kombinēšanu, kas palīdzēja noteikt to īpašības un reakcijas. Viens no viņa nozīmīgākajiem novērojumiem bija saistīts ar kālija nitrāta (salpeters): karsējot šo vielu, no tās izdalījās gāze, kas pastiprināja degšanu un atbalstīja dzīvību. Sendivogijs šo gāzi raksturoja kā būtisku daļu no gaisa un dēvēja par "dzīvības barību" (alimentum vitae).

Kaut arī mūsdienu zinātnē par skābekļa atklāšanu tradicionāli tiek runāts saistībā ar 18. gadsimta pētniekiem kā Jozefs Priestsijs un Karl Vilhelms Šēle un to, kā Antoine Lavoazjē formulēja skābekļa lomu oksidācijā, Sendivogija darbība ir svarīga, jo viņš agrīni novēroja gāzes īpašības un atpazina tās saistību ar elpošanu un dedzināšanu. No šīs perspektīvas viņš tiek uzskatīts par vienu no priekštecēm modernajai ķīmijai.

Publicētie darbi

Sendivogijs publicēja vairākus darbus latīņu valodā, kuros aprakstīja savus eksperimentus un teorētiskos uzskatus par dabas procesiem. Šajos rakstos viņš apvienoja alķīmiskas metaforas ar laboratorijas aprakstiem, cenšoties izskaidrot vielu pārveidi un to "dzīvības" aspektus. Viņa darbi bija pazīstami un lasīti starp Eiropas ķīmiķiem un alķīmiķiem, veicinot ideju apmaiņu starp pētniekiem.

Ietekme un mantojums

Sendivogija eksperimentālā pieeja un novērojumi par gāzu īpašībām deva svarīgu ieguldījumu ķīmijas attīstībā. Viņa ideja par gaisa sastāvdaļu, kas atbalsta dzīvību un degšanu, bija nozīmīgs solis uz priekšu, lai vēlāk pilnīgāk saprastu skābekļa nozīmi. Mūsdienu vēsturniekus interesē gan viņa praktiskie eksperimentu apraksti, gan tas, kā alķīmijas valoda un simbolika palīdzēja agrīnās modernās zinātnes izaugsmei.

Kopumā Mihails Sendivogijs tiek atzīts par ievērojamu personību agrīnajā ķīmijā: par cilvēku, kurš ar rūpīgu eksperimentālu darbu un novatorisku domāšanu tuvināja pasauli saprašanai par gaisa un gāzu lomu dabas procesos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Mihaels Sendivogijs?

J: Ar ko viņš ir slavens?

J: Kādu gāzi viņš identificēja?

J: Kā viņš nosauca šo gāzi?

J: Kur viņš atklāja šo gāzi?

J: Kad piedzima Maikls Sendivogijs?

Meklēt pēc burta