Mišels Furniret — sērijveida slepkava, biogrāfija un tiesas process
Mišels Furniret (dzimis 1942. gada 4. aprīlī Sedanā) bija franču sērijveida slepkava, kurš kopš 1980. un 1990. gadu beigu laikiem tiek saistīts ar vairāku jauniešu nolaupīšanām, izvarošanām un slepkavībām Francijā un Beļģijā. Viņa noziedzīgā darbība izraisīja plašu starpvalstu izmeklēšanu, un Furnirets kļuva par vienu no visnotoriskākajiem noziegumu izmeklēšanu priekšmetiem reģionā.
Kriminālā vēsture un pirmais notiesājums
Furnirets jau agrāk bija nonācis policijas redzeslokā. 1986. gadā viņš tika notiesāts par seksuāliem noziegumiem un citiem pārkāpumiem; saskaņā ar tiesas spriedumu viņam tika piespriests septiņu gadu cietumsods. Viņš tika arestēts arī par nolaupīšanu un par izvarošanu 14 gadus vecas meitenes, Dafnes Le Žennānas lietā (saite saglabāta no oriģināla). Pēc tiesas procesa Furnirets pavadīja laiku apcietinājumā, taču daļu sodā noteiktā laika viņš bija jau izcietis, kas ļāva viņam īsu brīdi atbrīvoties pret drošības naudu. Pēc atbrīvošanas viņš drīz izdarīja pirmos slepkavības aktus, tostarp nogalināšanu 17 gadus vecās Izabelles Lavilas (nosaukums saglabāts no oriģināla) personā.
Dzīve Beļģijā un noziedzīgais raksts
Pēc pirmās slepkavības Furnirets pārcēlās uz Beļģiju, kur mēģināja uzturēt šķietami normālu dzīvi — viņš, piemēram, bija atbildīgs par ēdnīcas darbu kādā Gedīnas skolā. Tomēr patiesībā viņa noziedzīgā darbība turpinājās: viņš nolaupīja un seksuāli izmantoja jauniešus, pēc tam nogalināja upurus un mēģināja slēpt viņu ķermeņus.
Arestēšana, atzīšanās un sievas loma
2003. gada 26. jūlijā Furnirets mēģināja nolaupīt 13 gadus vecu meiteni vārdā Marija-Ascenzija; meitene izdevās izbēgt, izlecot no viņa automašīnas, un pēc tam bija izšķiroša pavediena sniegšanā izmeklētājiem. To pašu gadu Furnirets tika arestēts Beļģijā. Jau agrāk, 2001. gada aprīlī, kāda sieviete ziņoja par vajāšanu un uzmākšanos Dienvidu Beļģijā, sniedzot aprakstu, kas atbilda Furniret un pat norādot viņa automašīnas numura zīmi.
2004. gada 1. jūlijā viņa sieva, Monique Olivier, publiski atzinās un sāka sadarboties ar izmeklēšanu. Viņa paziņoja, ka mišels esot nogalinājis desmit cilvēkus, un atzina, ka ir palīdzējusi gan nolaupīšanās organizēšanā, gan upuru novēršanā un reizēm bijusi lieciniece izvarošanu aktiem. Pēc sievas atzīšanās Furnirets sāka sniegt atklātākas atzīšanās: sākumā viņš atzinās astoņās slepkavībās, vēlāk — devītajā. No šī brīža izmeklētāji sāka saistīt viņu ar vairākiem ilgstoši neatklātajiem pazušanas gadījumiem un slepkavībām.
Tiesas process un sods
Furnireta un Moniques lietas izmeklēšana izvērsās gan Beļģijas, gan Francijas iestādēs, jo daļa noziegumu notika dažādās valsts teritorijās. Paša Furnireta tiesas prāva sāka 2008. gada 27. martā; tajā tika apskatīti pierādījumi par vairāku jauniešu nolaupīšanu, seksuālām uzbrukumiem un slepkavībām. Monique Olivier tika apsūdzēta par līdzdalību un palīdzēšanu vairākās slepkavībās.
Tiesas gaitā izmeklētāji veica arī ekshumācijas un salīdzināja pierādījumus ar citām neatklātām lietām, lai noskaidrotu, cik upuru skaits saistāms ar Furniretu. Oficiāli viņš ir atzinies vairākās slepkavībās, bet izmeklētāji neizslēdz iespēju, ka upuru skaits varētu būt lielāks.
Metode un izmeklēšanas īpatnības
- Furnirets bieži izmantoja automašīnu, lai pievilinātu vai nolaupītu jauniešus.
- Visbiežāk upurus viņš pazemināja ar solījumiem vai izmantoja brīvas iespējas, lai izolētu nepilngadīgos.
- Kopā ar sievu viņš izmantoja manipulācijas un spiedienu, lai panāktu upuru pakļautību, un pēc tam slēpa ķermeņus mežu vai lauku apvidos.
- Izmeklēšanu apgrūtināja fakts, ka noziegumi tika izdarīti vairākās jurisdikcijās un starp valstīm, kā arī ilgs laiks, kas pagāja līdz atklāšanai.
Sodāmība un vēlākie notikumi
Izmeklēšana un tiesvedība pret Furniretu un Monique Oliver radīja plašu publisku interesi un plašas starpvalstu sadarbības piemēru krimināltiesībās. Monique savā vainā atzina līdzdalību un pēc tiesvedības Beļģijā tika notiesāta par līdzdalību slepkavībās (tiesas spriedumi iekļāva samērā bargus cietumsodus). Furnirets tika notiesāts un ilgstoši atradās apcietinājumā. Plaši medijos viņu nereti dēvēja par “Ardēnu zvēru” (vai līdzīgi), uzsverot viņa noziegumu rupjumu un reģiona traģēdijas mērogu.
Upuri un izmeklēšanas ietekme
Daudzas ģimenes gadiem ilgi gaidīja atbildes par pazudušajiem tuviniekiem; Furnireta lieta papildus atklāja arī sistēmiskas problēmas starpvalstu informācijas apmaiņā un agrīnu izmeklēšanas reaģēšanu uz ziņojumiem par uzbrukumiem vai vajāšanu. Šī lieta noveda pie izmaiņām policijas sadarbībā un pievērsa uzmanību riskiem nepilngadīgo aizsardzībā.
Piezīmes
Šajā rakstā saglabātas sākotnējā materiāla saites un noformējums, lai nodrošinātu atsauces uz minētajiem faktiem (href nav mainīts). Vēsturiski Furnireta lieta iezīmē vienu no sarežģītākajām kriminālizmeklēšanām Francijas un Beļģijas sadarbības vēsturē, un tā ietekme jūtama arī mūsdienu praksē meklēšanā un vides drošības jautājumos.
Atzītās slepkavības
- Izabella Lavija - 17 gadus veca franču meitene. Viņa pazuda 1987. gada 11. decembrī Ošērā, dodoties mājās no skolas. Viņas mirstīgās atliekas 2006. gada jūlijā tika atrastas akas dibenā uz ziemeļiem no Oksēras.
- Fabienne Leroy - 20 gadus veca sieviete. Viņa pazuda 1988. gadā Mourmelonā, un vēlāk viņas līķis tika atrasts tuvējā mežā.
- Jeanne-Marie Desramault - 22 gadus veca Francijas studente. Viņa pazuda 1989. gadā no Šarlevilas-Mezjē dzelzceļa stacijas, un viņas līķis ar viņa palīdzību tika atrasts Fourniret īpašumā.
- Elizabete Brišē - 12 gadus veca beļģu meitene. Viņa pazuda Namūrā 1989. gadā pēc rotaļām ar draugu. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka viņas pazušanu ir izraisījis Marks Dutru, līdz Fourniret aizveda policiju uz viņas apbedījuma vietu viņa īpašumā Francijā.
- Nataša Danaisa - 13 gadus veca franču meitene, kas pazuda 1990. gadā.
- Farida Hellegouarch - viena no banku laupītāju bandas (Gang des postiches) locekļu draudzene, bijusī Fourniret līdzgaitniece. Fourniret viņu nogalināja 1990. gadā, lai piekļūtu grupējuma līdzekļiem. Par iegūtajiem līdzekļiem viņš nopirka savu pili Francijā.
- Selīna Saisone - 18 gadus veca jauniete, kas pazuda 2000. gadā Sedanā, viņas līķis tika atrasts Beļģijā.
- Manyana Thumpong - 18 gadus veca jauniete, kas pazuda 2001. gadā no Šarlevilas-Mezjē. Vēlāk viņas līķis tika atrasts Beļģijā.
- Neidentificēts vīrietis - Fourniret nogalināja šo vīrieti laupīšanas laikā, lai ātri iegūtu naudu.
Arī Fourniret sieva ir apgalvojusi, ka viņš nogalinājis 16 gadus vecu meiteni, kura viņu mājā bija strādājusi par auklīti. Fourniret viņu esot nogalinājis 1993. gadā, taču tas nav apstiprināts. Šīs iespējamās upures identitāte nav zināma.
Furniretam tika piespriests mūža ieslodzījums. Tas ir bargākais sods, kādu tiesneši var piespriest. Pēc 30 gadiem viņš var pieteikties uz nosacītu atbrīvošanu. Viņa sieva Olivjē tika atzīta par slepkavību virzītājspēku. Arī viņai ir piespriests mūža ieslodzījums. Pirmo reizi viņa var lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu pēc 28 gadiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mišels Furniret?
A: Mišels Furnirē bija franču noziedznieks.
J: Kad viņš piedzima un kad nomira?
A: Viņš dzimis 1942. gada 4. aprīlī Sedānā un miris 2021. gada 10. maijā Parīzē.
J: Kādus noziegumus viņš izdarīja?
A: 1986. gadā viņš tika notiesāts par voairismu un citiem noziegumiem.
J: Kur dzīvoja Mišels Furnirē?
A: Viņš dzīvoja Francijā.
J: Cik vecs bija Mišels Furniret, kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 79 gadu vecumā.
J: Vai Mišels Furniret bija precējies vai neprecējies?
A: Nav skaidrs, vai Mišels Furniret bija precējies vai brīvs.
J: Vai Mišelam Furniretam bija bērni?
A: Nav zināms, vai Mišelam Fourniret bija bērni.
