Pjērs Luijs de Maupertuā — franču matemātiķis un Maupertuisa princips
Pjērs Luijs de Maupertuā — franču matemātiķis, Prūsijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Lapzemes ekspedīcija un Maupertuisa princips: darbu ietekme uz fiziku un iedzimtību.
Pjērs Luijs Moreo de Maupertuā (/ˌmoʊpərˈtwiː/; franču: [mopɛʁtɥi]; 1698 — 1759. gada 27. jūlijs) bija franču matemātiķis, filozofs un literāts. Pēc Frīdriha Lielā uzaicinājuma viņš pārcēlās uz Prūsiju, kur kļuva par Berlines Zinātņu akadēmijas prezidiju un strādāja par tās vadītāju. Maupertuis bija ievērojama figūra 18. gadsimta zinātnē — gan kā eksperimentētājs ģeodēzijā, gan kā teorētiķis matemātikā un dabas filozofijā.
Agrā dzīve un karjera
Maupertuis dzimis Francijā 1698. gadā. Izglītību un pirmos zinātniskos kontaktus viņš ieguva Parīzē; drīz vien tika ievērots un pievienojās Francijas Zinātņu akadēmijai. Viņa darbībā apvienojās matemātiskā precizitāte, interese par dabas likumiem un plašas filozofiskas refleksijas par dabas rašanās un kārtības cēloņiem.
Lapzemes ekspedīcija — Zemes formas noteikšana
1736. gadā Maupertuis vadīja ekspedīciju uz Lapzemi (Tornedālu), lai izmērītu vienas meridiāna grāda garumu pie polārākām platuma joslām. Mērījumi bija vērsti uz to, lai pārbaudītu divergējošās hipotēzes par Zemes figūru — vai Zeme ir saplacināta pie poliem (Newtonas paredzētais variants) vai izstiepta. Ekspedīcijas rezultāti atbalstīja Newtona modeli: Zeme ir nedaudz saplacināta pie poliem (oblatā sfēroīda forma). Darbā viņam palīdzēja citi zinātnieki, un šī mērījumu kampaņa kļuva par svarīgu pierādījumu starpdisciplinārajai debatei par gravitāciju un Zemes formu.
Maupertuisa princips un variācijas pamati fizikā
Maupertuis bieži tiek saistīts ar vismazākās darbības principu — ideju, ka dabas procesi iet pa ceļu, kas minimizē vai stacionarizē noteiktu lielumu, ko viņš sauca par darbību. Viņa formulējums 18. gadsimta vidū bija plaši sludināts kā fundamentāls variāciju princips: fiziska sistēma attīstās tā, ka integrāls (darbība) starp dotajiem stāvokļiem ir minimāls. Šī ideja kļuva par iedvesmu vēlākai variāciju rēķina un analītiskās mehānikas attīstībai — to matemātiski precizēja un izstrādāja tādi pēcnācēji kā Lagrāžs un Hamiltons.
Dabas vēsture, iedzimtība un cīņa par dzīvību
Maupertuis intereses neaprobežojās tikai ar matemātiku un ģeodēziju. Viņš rakstīja arī par dzīves un ģenētikas jautājumiem, un viņa domas par mutācijām, variācijām un to saglabāšanos dažos aspektos priekšlaicīgi skāra vēlākas evolūcijas idejas. Darbā dabas vēsturē viņš risināja jautājumus par iedzimtību un selekcijas mehānismiem, kas saistīti ar cīņu par dzīvību, — šīs piezīmes padarīja viņa tekstus interesantus arī bioloģijas vēstures skatījumā.
Strīdi, polemikas un sadarbība
Maupertuis karjeras gaitā iesaistījās arī strīdos par autorību un atziņu prioritātēm. Viņu apsūdzēja kolēģi un bijušie studenti par ideju plaģiātu, un izraisījās pamatīgas polemikas, kurās iesaistījās arī citi ievērojami matemātiķi. Vienlaikus viņš sadarbojās ar ievērojamiem laikabiedriem un ietekmēja zinātnes attīstību vairākos virzienos — no ģeodēzijas līdz teorētiskajai fizikai.
Mantojums un ietekme
- Variāciju principi: Maupertuis formulētie uzskati par darbības minimizāciju palika kā centrāla ideja analītiskajā mehānikā un variāciju kalkulā.
- Ģeodēzija un Zemes forma: viņa Lapzemes ekspedīcija bija nozīmīgs pavērsiens, kas deva praktisku atbalstu Newtona gravitācijas teorijai.
- Sākotnējas bioloģiskas domas: idejas par variācijām un to saglabāšanos ietekmēja vēlākas diskusijas par iedzimtību un evolūciju.
- Zinātniskā polemika: strīdi ap autorību un teorijas formulējumiem veicināja zinātniskās prakses un autorības jautājumu aktualizēšanu.
Maupertuis miris 1759. gada 27. jūlijā. Lai gan daļa viņa formulējumu vēlāk tika pārstrādāta un precizēta, viņa loma kā starpdisciplināram domātājam un kā tiltam starp eksperimentu un teoriju 18. gadsimta zinātnē ir nozīmīga.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Pjērs Luijs Moreo de Mopertuā?
A: Pjērs Luijs Moreo de Maupertuā bija franču matemātiķis, filozofs un literāts, kurš kļuva par Zinātņu akadēmijas direktoru un pirmo Prūsijas Zinātņu akadēmijas prezidentu.
J: Kāds bija Mopertūī ieguldījums zinātnē?
A: Maupertuā devās ekspedīcijā uz Lapzemi, lai noteiktu Zemes formu, un viņam bieži tiek piedēvēta vismazākās darbības principa izgudrošana, kura versija ir pazīstama kā Maupertuā princips.
J: Kas ir vismazākās darbības princips?
A: Mazākās darbības princips ir integrāls vienādojums, kas nosaka fizikālās sistēmas ceļu.
J: Kad dzīvoja Maupertuis?
A: Maupertuā dzimis 1698. gadā un nomira 1759. gadā.
J: Kāda bija Maupertuā loma Prūsijas Zinātņu akadēmijā?
A: Pēc Frīdriha Lielā uzaicinājuma Maupertuā bija pirmais Prūsijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
J: Kāds bija Mopertūza darbs dabas vēstures jomā?
A.: Maupertuā darbs dabas vēsturē skāra iedzimtības un cīņas par dzīvību aspektus, kas ir interesanti saistībā ar mūsdienu zinātni.
J: Kur Maupertuā devās savā ekspedīcijā?
A.: Maupertuā devās ekspedīcijā uz Lapzemi, lai noteiktu Zemes formu.
Meklēt