Zīgfrīds Tīrons Fišbahers (dzimis 1939. gada 13. jūnijā) un Rojs Horns (Uwe Ludwig Horn; 1944. gada 3. oktobris - 2020. gada 8. maijs) bija vācu izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieki un izklaidētāji, kas vislabāk pazīstami ar saviem priekšnesumiem ar baltajiem lauvām un baltajiem tīģeriem Lasvegasā, Nevadā. Viņi piedzima un uzauga Vācijā, pēc tam pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un kļuva par ASV pilsoņiem. No 2004. gada augusta līdz 2005. gada maijam Fišbahers un Horns bija filmas Father of the Pride izpildproducenti.

Karjera un priekšnesumi

Zīgfrīds un Rojs sāka strādāt kā duets Eiropā, apvienojot klasisku burvju mākslu ar lielām scenogrāfiskām ilūzijām un mežonīgo dzīvnieku — galvenokārt baltajiem lauvām un bāltajiem tīģeriem — izmantošanu kā sava zīmola elementu. Viņu viesizrādes ātri kļuva par populāru Lasvegasas pievilcību, un pāris ieguva slavu kā ekstravagantu šovu radītāji ar greznām skatuves dekorācijām, apgaismojumu un pirotehniku. Viņu šovi bieži apvienoja klasiskas ilūzijas, dzīvnieku darbu un teātrālu stāstījumu, padarot viņu priekšnesumus par vienu no atpazīstamākajām Lasvegasas izklaidēm vairākās desmitgadēs.

Slavenie dzīvnieki un režīms

Viņu zīmola neatņemama sastāvdaļa bija reti balto krāsu audzinātie lielie plēsēji — balti tīģeri un lauvēni. Šie dzīvnieki kļuva par vizuālu simbolu viņu priekšnesumiem, taču arī radīja plašu uzmanību un diskusijas par drošību un ētiku attiecībā uz savvaļas dzīvnieku izmantošanu izklaidēšanā. Viņi uzturēja īpašus dzīvnieku voljērus un parka teritorijas, kur dzīvnieki tika trenēti un kopti, un vēlāk sadarbojās ar izstāžu un izglītojošām iniciatīvām, piemēram, ar izstādi The Mirage «Secret Garden and Dolphin Habitat».

Uzbrukums 2003. gadā un aiziešana no skatuves

2003. gada 3. oktobrī, uzstāšanās laikā Lasvegasā, Roju uzbruka viens no viņu tīģeriem, kas noveda pie smagām traumām — tai skaitā galvas un kakla ievainojumiem — un ilgstošām veselības sekām. Pēc šī incidenta duets oficiāli pārtrauca pastāvīgās izrādes, un Roja veselības stāvoklis pasliktinājās tā, ka viņš vairs nespēja turpināt koncertdarbību. Uzbrukums un tā sekas būtiski ietekmēja viņu karjeru un izraisīja plašu sabiedrības diskusiju par dzīvnieku drošību šovbiznesā.

Vēlākie gadi, nāve un mantojums

  • Rojs Horns mira 2020. gada 8. maijā, pēc saslimšanas ar Covid-19. Viņa nāve noslēdza ilgstošu un spilgtu posmu Lasvegasas izklaides vēsturē.
  • Zīgfrīds Fišbahers mira 2021. gada 13. janvārī. Abiem māksliniekiem palika liela fanu bāze un atmiņa par iespaidīgajiem skatuves šoviem.

Viņu mantojums ir pretrunīgs: no vienas puses, viņi veicināja Lasvegasas kā pasaules izklaides galvaspilsētas tēlu un ieguva plašu publikas atzinību; no otras puses, viņu darbs ar savvaļas dzīvniekiem kļuva par centrālu kritikas objektu no dzīvnieku tiesību aizstāvjiem un organizācijām, kas aicināja aizliegt savvaļas plēsēju izmantošanu šovos.

Mediji, filantropija un kritika

Bez skatuves priekšnesumiem Zīgfrīds un Rojs parādījās vairākos televīzijas raidījumos, filmas projektos un dokumentālajās programmās. Viņi bija iesaistīti arī labdarības un tematiskos projektos, kas saistīti ar dzīvnieku kopšanu un izglītošanu. Tomēr viņu darbība saglabāja pretrunīgu vērtējumu: daudzi atzina viņu profesionālismu un šovu mākslu, bet dzīvnieku tiesību aizstāvji kritizēja dzīvnieku turēšanu un izmantošanu izklaides industrijā.

Atstātais nospiedums

Zīgfrīds un Rojs atstāja noturīgu ietekmi uz modernās ilūzijas un Lasvegasas izklaides vēsturi. Viņu vārdi joprojām saistās ar greznību, riskantu brīnumu elementiem un diskusijām par to, kāda ir pieļaujamā robeža starp skatuves mākslu un dzīvnieku labturību. Viņu dzīve un darbība turpina interesēt pētniekus, medijus un plašāku sabiedrību gan kā izklaides fenomens, gan kā piemērs tam, kā mainās sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem izklaidē.