Viljams Klārks Heinss (William Clark Haines, 1810—1866. gada 3. februāris) bija pirmais Viktorijas premjerministrs. Viņš vadīja kolonijas valdību divos atsevišķos termiņos — pirmo reizi no 1855. gada 30. novembra līdz 1856. gada 25. augustam un otro reizi no 1857. gada 29. aprīļa līdz 1858. gada 10. martam. Heinss ieguva nozīmīgu vietu Viktorijas politiskajā vēsturē kā viens no atbildīgās valdības (responsible government) pirmajiem organizētājiem un kā aktīvs Konstitūcijas izstrādes līdzautors.
Izglītība un agrārā karjera
Dzimis Londonā, Heinss mācījās Charterhouse skolā un vēlāk studēja Kembridžas universitātē, kur apguva medicīniskās zināšanas, tai skaitā ķirurģiju. 1842. gadā viņš emigrēja uz Viktoriju un nodibināja saimniecību Džilongas apkārtnē, nodarbojoties ar lauksaimniecību. Savā lauksaimniecības darbībā Heinss ieguva praktisku pieredzi, kas vēlāk ietekmēja viņa skatījumu uz kolonijas attīstību un politiku.
Ieguldījums konstitucionālajā procesā un politiskā veidošanās
Pēc zemes īpašumu pārdošanas 1850. gados Heinss pievērsās sabiedriskajām un tiesiskajām lietām: viņš tika iecelts par tiesnesi un iekļauts Viktorijas Likumdošanas padomē. Aktīvi iesaistījies koloniālās pārvaldes reformas procesā, Heinss palīdzēja izstrādāt un formulēt Viktoras Konstitūciju, kas bija priekšnoteikums pārejai uz pašpārvaldi. 1854. gada decembrī viņš kļuva par koloniālo sekretāru un bija cieši saistīts ar Viktorijas gubernatoru, seru Čārlzu Hothamu.
Pirmais premjerministrs un atbildīgās valdības ieviešana
1855. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma Viktorijas Konstitūcijas likumu, kas deva kolonijai tiesības uz plašāku pašpārvaldi. Gubernators Hothams steidza nodot pilnvaras pārvaldības vietējām institūcijām, un Heinss kopā ar trim citiem padomes locekļiem tika iecelts par ministriem, lai organizētu pāreju uz atbildīgo valdību. Hothams iecēla Hainsu par Viktorijas galveno sekretāru un pirmo premjerministru līdz pirmo vēlēšanu rīkošanai.
Heinss īsi atkāpās no amata, kad vairāki ministri iestājās par to, lai vēlēšanas notiktu aizklāti. Heinss uzskatīja, ka šāds risinājums varētu palielināt korupciju un kukuļošanu, un viņa iebildumi izraisīja politisku spriedzi. Pēc tam, kad Padome nolēma, ka lēmumi par vēlēšanu organizēšanu jāpieņem pašai Padomei, nevis ministriem, Heinss atgriezās amatā un turpināja darbu par galveno sekretāru līdz pirmajām vēlēšanām 1856. gada novembrī.
Vēlēšanas, politiskās cīņas un jautājumi par vēlēšanu apgabalu sadalījumu
Pēc 1856. gada vēlēšanām Heinss tika ievēlēts par Likumdošanas asamblejas locekli un kļuva par premjerministru jaunajā parlamentā. Viņa valdība tomēr sastapa spēcīgu konkurenci: 1857. gadā to nomainīja sera Džona O'Šanasija (John O'Shanassy) vadīta grupa. O'Šanasija valdība neilgi pēc tam zaudēja mandātu, un Heinss atkal uzņēma premjera pienākumus. 1858. gadā Heinss pieļāva zaudējumu valdības sastāvā saasinātu strīdu dēļ par to, kā pareizi sadalīt vēlēšanu apgabalus (elektorātus), kas bija centrāls jautājums jaunās parlamentārās sistēmas stabilitātei.
Vēlākā karjera, ceļojumi un pēdējie gadi
Heinss ceļoja uz ASV un Eiropu, kur iepazina dažādu valstu politiskos un administratīvos modeļus — pieredze, kas vēlāk ietekmēja viņa skatījumu uz kolonijas pārvaldību. Pēc atgriešanās Viktorijā 1860. gada oktobrī viņš atkal iekļuva parlamentā un pievienojās O'Šanasija valdībai kā kasieris. Pēc tam, kad 1863. gadā Heinss zaudēja deputāta mandātu, viņu iecēla atpakaļ Likumdošanas padomē, kur viņš turpināja piedalīties likumdošanas un valsts pārvaldes jautājumos.
Mantojums
Viljams Klārks Heinss tiek atzīts par nozīmīgu figūru Viktorijas agrīnajā politiskajā attīstībā. Kā viens no pirmās paaudzes koloniālajiem politiķiem viņš bija cieši saistīts ar Konstitūcijas izstrādi un pārejas uz atbildīgo valdību praktisko īstenošanu. Heinss pārstāvēja pieeju, kuras mērķis bija nodrošināt institūciju stabilitāti un pārvaldības kārtību jaunizveidotajā pašvaldības sistēmā. Viņa divi premjerministra termiņi un vēlākā darbība Likumdošanas padomē ietekmēja Viktorijas politisko struktūru un likumdošanas tradīcijas.
Miris: 1866. gada 3. februārī. Heinss atstāja pēctecībā nozīmīgu lomu Viktorijas pārejā uz pašpārvaldi un tās pirmajās politiskajās institūcijās.