101955 Bennu — Zemes tuvuma oglekļa asteroīds un OSIRIS-REx mērķis

101955 Bennu — Zemes tuvuma oglekļa asteroīds, OSIRIS‑REx mērķis. Uzzini par tā orbītu, ietekmes risku, vēsturisko izcelsmi un 2023. gada paraugu atgriešanos.

101955 Bennu (pagaidu apzīmējums 1999 RQ₃₆) ir Apollo grupas oglekļa asteroīds, ko 1999. gada 11. septembrī atklāja LINEAR projekts. Tas ir tuvs Zemei lidojošs (near-Earth) asteroīds, kura izmēri, sastāvs un orbīta padara to par nozīmīgu pētniecības objektu un potenciālu draudu ilgtermiņā.

Atklāšana un nosaukums

Asteroīds nosaukts Bennu - seno ēģiptiešu mitoloģiskā putna vārdā, kas simbolizēja Sauli, radīšanu un atdzimšanu. Nosaukums tika piešķirts, ņemot vērā asteroīda saistību ar pētījumiem par Saules sistēmas agrīnajām vielām un iespējamiem organiskajiem materiāliem.

Fizikālās īpašības

Bennu vidējais diametrs ir aptuveni 492 metri. Tas ir tumšs, B-tipa (oglekļa bagāts) asteroīds ar zemu albedo — tas satur organiskus savienojumus un hidrātētus minerālus, kas ir īpaši vērtīgi pētījumiem par izejvielām, no kurām veidojās Zeme un dzīvība.

• Forma: relatīvi sfēriska ar izteiktu reljefu un daudz lielu klinti uz virsmas — OSIRIS-REx misijas laikā atklājās, ka virsma ir daudz bruņaināka, nekā sākotnēji gaidīts.
• Struktūra: šķietami “drupu kaudzes” (rubble pile) — mazāk blīva iekšpuse ar lieliem saliktiem klučiem.
• Rotācija: rotācijas periods ir dažas stundas (aptuveni 4,3 stundas), kas ietekmē materiālu izkārtojumu un ekvatoriālās zonas veidošanos.

Orbīta un dinamika

Bennu riņķo ap Sauli ik pēc apmēram 1,2 gadiem (aptuveni 436 dienas). Tās orbīta galvenie parametri — puslielais ass un ekscentricitāte — to padara par Zemes tuvuma objektu. Ik pēc aptuveni 6 gadiem Bennu veic tuvas pieeju Zemei; dažkārt tā pietuvojas ļoti tuvu, reizēm attālumā, kas ir salīdzināms ar attālumu līdz Mēnesim (piemēram, ap 0,002 astronomiskajām vienībām).

Ir zināms, ka Bennu, visticamāk, atdalījās no lielāka ķermeņa asteroīdu joslā, un tālākā orbītas evolūcija ir saistīta ar dažādu spēku mijiedarbību — planētu gravitāciju, radiācijas izraisītajiem efektiem (piemēram, Yarkovska efekts) un gravitatīvajām rezonansēm. Šie procesi var novirzīt materiālus no asteroīdu joslas uz Zemes tuvākiem ceļiem; reizēm arī lielāku planētu, tostarp Saturna, gravitācijas mijiedarbība ilgtermiņā var ietekmēt attiecīgo objektu trajektorijas.

Ietekmes risks un nākotne

Novērojumi un orbitālās simulācijas rāda, ka starp 2175. un 2199. gadu periodu pastāv neliels, bet nenulles iespējamības logs iespējamai sadursmei ar Zemi — šā perioda kumulatīvā iespējamība tiek izteikta kā aptuveni 1 pret 2700. Šī skaitliskā vērtība regulāri tiek atjaunināta, kad tiek iegūti jauni novērojumi un precizētas dinamiskās prognozes.

Viens no iemesliem, kāpēc tālākā perspektīvā pastāv triecienscenāriju iespējamība, ir tā dēvētās gravitatīvās “atslēgas” (keyholes). Ja Bennu kādā no saviem nākotnes tuvjiem lidojumiem iekļūs šādā maza izmēra caurumā Zemes gravitācijas laukumā, tas var mainīt tā nākamo orbītu un radīt apstākļus, kas veicina iespējamu sadursmi. Šādas iespējas tiek intensīvi pētītas, izmantojot precīzus novērojumus un modelēšanu.

OSIRIS-REx misija

Bennu ir galvenais mērķis ASV kosmiskās aģentūras NASA misijai OSIRIS-REx, kuras mērķis bija ierasties pie asteroīda, pētīt to no tuvuma un nogādāt uz Zemi paraugus tālākai analīzei. Galvenie fakti par misiju:

• Palaists: 2016. gada 8. septembrī.
• Sasniegts Bennu: 2018. gada decembrī.
• Parauga iegūšana (Touch-And-Go, TAG): veikta 2020. gada 20. oktobrī — misijā izdevās savākt materiālu no virsmas.
• Paraugu nogādāšana uz Zemi: atgriešanās kapsula veiksmīgi nolaidās 2023. gada 24. septembrī ASV, nodrošinot unikālu materiālu pētījumiem laboratorijās.

Šie paraugi sniedz iespēju tieši pētīt primārās organiskās vielas, ūdens saistītos minerālus un citus materiālus, kas var palīdzēt saprast, kādus materiālus un procesus Saules sistēma piegādājusi agrīnajai Zemei.

Nobeigums

Bennu ir viens no vispētītākajiem, taču arī potenciāli riskantajiem tuvas Zemes objektiem. Tās mākslīgi iegūtie paraugi un precīzie novērojumi būtiski uzlabo izpratni par šādu objektu sastāvu, dinamiku un iespējamajām saplūšanas vai trieciena sekām, kā arī palīdz attīstīt aizsardzības stratēģijas pret nākotnes potenciālām sadursmēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bennu?

J: Kad tika atklāts Bennu?

J: Kāda ir varbūtība, ka Bennu ietrieksies Zemē?

J: Kāda nosaukuma vārdā nosaukts Bennu?

J: Kāds ir Bennu diametrs?

J: Kas ir OSIRIS-REx misija?

J: Kā Bennu nonāca Zemes darbības zonā?

Meklēt pēc burta