101955 Bennu
101955 Bennu (pagaidu apzīmējums 1999 RQ36 ) ir Apollo grupas oglekļa asteroīds, ko 1999. gada 11. septembrī atklāja LINEAR projekts.
Iespējamība, ka Bennu trāpīs Zemei starp 2175. un 2199. gadu, ir 1 pret 2700.
Tas nosaukts Bennu - seno ēģiptiešu mitoloģiskā putna, kas saistīts ar Sauli, radīšanu un atdzimšanu, - vārdā.
Bennu vidējais diametrs ir 492 metri.
Bennu ir OSIRIS-REx misijas mērķis, kuras mērķis ir 2023. gadā nogādāt uz Zemes paraugus tālākai izpētei.
Bennu ir otrais augstākais kumulatīvais novērtējums Palermo tehniskās ietekmes bīstamības skalā.
Tiek uzskatīts, ka Bennu atdalījās no kāda cita asteroīda asteroīdu joslā, bet Saturna gravitācijas spēks to novirzīja Zemes tuvumā.
Bennu riņķo ap Sauli ik pēc 1,2 gadiem. Ik pēc 6 gadiem tā pietuvojas Zemei tuvāk par 0,002 astronomiskajām vienībām.
Daži uzskata, ka, ja Bennu iekļūs īpašā caurumā starp Zemi un Mēnesi, tā orbīta varētu mainīties tā, ka tas varētu ietriekties Zemei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bennu?
A: Bennu ir Apollo grupas oglekļa asteroīds.
J: Kad tika atklāts Bennu?
A: Bennu tika atklāts 1999. gada 11. septembrī projekta LINEAR ietvaros.
J: Kāda ir varbūtība, ka Bennu ietrieksies Zemē?
A: Bennu ir 1 pret 2700 varbūtība, ka tas trāpīs Zemei laikā no 2175. līdz 2199. gadam.
J: Kāda nosaukuma vārdā nosaukts Bennu?
A: Bennu ir nosaukts Bennu - seno ēģiptiešu mitoloģiskā putna, kas saistīts ar Sauli, radīšanu un atdzimšanu, vārdā.
J: Kāds ir Bennu diametrs?
A: Bennu vidējais diametrs ir 492 metri (1614 pēdas).
J: Kas ir OSIRIS-REx misija?
A: OSIRIS-REx misija ir paredzēta, lai 2023. gadā nogādātu Bennu paraugus uz Zemes turpmākai izpētei.
J: Kā Bennu nonāca Zemes darbības zonā?
A: Tiek uzskatīts, ka Bennu atdalījās no cita asteroīda asteroīdu joslā, bet Saturna gravitācijas spēks to novirzīja Zemes tuvumā.
