2010. gada Kenterberijas zemestrīce (M7.1) Jaunzēlandē — Kraistčērčas postījumi
Kenterberijas M7.1 zemestrīce (2010) Jaunzēlandē — Kraistčērčas postošie bojājumi, pēcgrūdieni, infrastruktūras zaudējumi un ekonomiskās sekas detalizētā pārskatā.
2010. gada Kenterberijas zemestrīce bija spēcīga 7,1 magnitūdas zemestrīce, kas 2010. gada 4. septembrī plkst. 4:35 pēc vietējā laika (16:35 3. septembrī pēc UTC) notika Jaunzēlandes Dienvidsalā. Tās centrs atradās aptuveni 40 km uz rietumiem no Kraistčērčas, netālu no Darfīldas pilsētas, apmēram 10 km dziļumā. Tika ziņots par spēcīgiem pēcgrūdieniem, tostarp 5,3 magnitūdas stipruma. Galvenā zemestrīce bija plaši jūtama visā Dienvidsalā un Ziemeļsalā līdz pat Ņūplimutai.
Ģeoloģiskais konteksts
Zemestrīce notika teritorijā, kur vairāki negaidīti šķelšanās segmenti var radīt lielas nobīdes. Galvenā plaisa, kas radīja virsmas pārrāvumu, vēlāk tika identificēta kā Greendale Fault — salīdzinoši īss, virsmas pārtraukumu radošs šķērslīnijas segments. Šajā reģionā notikušās nobīdes vietām sasniedza vairākus metrus, un daļa no veidojušās deformācijām bija redzamas arī virspusē.
Postījumi un ietekme
- Zemestrīce radīja ievērojamus materiālos postījumus un īslaicīgu elektrības un ūdens padeves pārtraukumu galvenokārt Kraistčērčas pilsētā un apkārtējos rajonos.
- Vietām konstatēta liquefaction (smilšu un sīku nogulumu izspiešanās uz virsmas), īpaši zemāk novietotajās apbūves vietās, kas izraisīja ceļu, pagalmu un privātīpašumu bojājumus un aizkrāsoja teritorijas ar sārņiem un smiltīm.
- Vēsturiskām ēkām un kultūrvēsturiskām celtnēm, īpaši Litteltonā un dažās vietās Kraistčērčas centrā, tika nodarīti ievērojami bojājumi — bojājumi attiecās uz baznīcām, viesnīcu daļām un citiem arhitektūras elementiem.
- Liela daļa uzņēmumu pilsētas centrā tika slēgta drošības apsvērumu dēļ, līdz tika pabeigtas ēku pārbaudes un infrastruktūras atjaunošana.
- Netika reģistrēti apstiprināti bojāgājušie, taču divi cilvēki tika smagi ievainoti un tika ziņots par vairākiem vieglākiem ievainojumiem.
Pēcgrūdieni un seku ilgtermiņa ietekme
Pēc zemestrīces sekoja vairāki simti pēcgrūdienu, no kuriem daži bija mēreni stipri (piem., 5,3 magnitūdas), kas turpināja radīt papildu bojājumus un neskaidrību par ēku drošību. Šī notikuma dēļ daudzviet tika veikti papildu inženiertehniskie novērtējumi, pastiprinātas būvuzraudzības pārbaudes un īslaicīgi ierobežojumi attiecībā uz ēku izmantošanu.
Atbildes darbības un civilā aizsardzība
- Civilā aizsardzība izsludināja ārkārtas stāvokli Kraistčērčā un Selvinas apgabalā, lai koordinētu palīdzību, evakuācijas, inspekcijas un atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem.
- Tika organizētas izmitināšanas vietas un pagaidu patversmes tiem, kuru mājas kļuvušas nedrošas. Iedzīvotājiem tika sniegta informācija par drošiem rīcības soļiem, ūdens un enerģētikas atjaunošanu, kā arī par ēku inspekciju procesu.
- Japilgtermiņa seku mazināšanai notika darbi ceļu, ūdens apgādes, kanalizācijas un elektrotīklu atjaunošanā, kā arī būvniecības bojājumu novēršanā.
Ekonomiskie zaudējumi
Kopējās izmaksas, kas saistītas ar bojājumiem un atjaunošanu, tika lēstas līdz aptuveni 2 miljardiem Jaunzēlandes dolāru, ieskaitot infrastruktūras labošanas, privātmāju un komerciālo ēku atjaunošanas izmaksas, kā arī ilgtermiņa atjaunošanas programmas dažos rajonos.
Saistība ar vēlākajiem notikumiem
2010. gada Kenterberijas zemestrīce bija nozīmīgs notikums reģiona seismiskajā vēsturē un palielināja uzmanību uz Kraistčērčas un apkārtnes ēku ievainojamību. Notikums kalpoja par brīdinājumu un stimulēja papildu sagatavotības, celtniecības standartu un ātrās reaģēšanas pasākumu stiprināšanu, kas vēlāk bija nozīmīgi arī, reaģējot uz 2011. gada zemestrīcēm.
Šis notikums atstāja redzamas ģeoloģiskas pēdas — virsmas izliekumus un nobīdes — un palika nozīmīgs, gan kā atsevišķs notikums, gan kā daļa no plašākas seismiskās aktivitātes, kas turpinājās reģionā vairākus mēnešus pēc galvenā trieciena.
Ģeoloģiskais fons
Jaunzēlande atrodas uz robežas starp Austrālijas un Klusā okeāna plātnēm. Dienvidu salā šīs plātnes lielākoties slīd viena gar otru horizontāli, izraisot zemestrīces gar lūzuma līnijām, piemēram, Alpu lūzumu. 2010. gada zemestrīces centrs bija aptuveni 80-90 km uz dienvidaustrumiem no plātņu robežas, kas šķērso salu, un, iespējams, tā notika vienā no mazāku lūzumu tīkliem, kas saistīti ar galvenajiem lūzumiem, kuri iezīmē pašu plātņu robežu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad 2010. gadā notika Kenterberijas zemestrīce?
A: Zemestrīce notika 2010. gada 4. septembrī plkst. 4:35 pēc vietējā laika.
J: Kur notika zemestrīce?
A: Zemestrīce notika Jaunzēlandes Dienvidsalā, 40 km uz rietumiem no Kraistčērčas, netālu no Dārfīldas pilsētas.
J: Kāda bija zemestrīces stipruma pakāpe?
A: Zemestrīces stiprums bija 7,1 magnitūda.
J: Vai bija ziņots par pēcgrūdieniem?
A: Jā, tika ziņots par spēcīgiem pēcgrūdieniem, tostarp 5,3 magnitūdu.
J: Cik tālu satricināja zemestrīce?
A.: Zemestrīce bija jūtama visā Dienvidsalā un Ziemeļsalā līdz pat Ņūplimutai.
J: Kādus postījumus nodarīja zemestrīce?
A: Zemestrīce nodarīja daudz postījumu, piemēram, pārtrauca elektrības un ūdens padevi galvenokārt Kraistčērčas pilsētā. Tika bojātas arī vēsturiskas ēkas Liteltonā, kā arī divi cilvēki tika nopietni ievainoti.
J: Vai pēc zemestrīces tika izsludināts ārkārtas stāvoklis?
A: Jā, civilā aizsardzība izsludināja ārkārtas stāvokli Kraistčērčā un Selvinas apgabalā.
Meklēt