2020. gada Krievijas konstitūcijas referendums — mērķis, izmaiņas, rezultāti

No 2020. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam notika referendums par Krievijas Konstitūcijas reformu. Prezidents Vladimirs Putins ierosināja referendumu savā uzrunā Federālajai asamblejai 2020. gada 15. janvārī.

Referendums juridiski tiek dēvēts par "Viskrievijas balsojumu" (krievu: общероссийское balsovanje, romāniski: obshcherossiyskoye golosovaniye), jo tas netiek rīkots saskaņā ar Federālo konstitucionālo likumu par referendumu.

Grozījumi ietver plašas izmaiņas konstitūcijā, tostarp ļauj Putinam atkārtoti kandidēt uz vēl diviem sešu gadu prezidentūras termiņiem.

Sākotnēji balsojums bija paredzēts 22. aprīlī, taču to pārcēla uz vēlāku datumu, jo Krievijā sākās COVID-19 pandēmija. Tika norādīts, ka sākotnējais balsošanas datums sakrita ar Vladimira Ļeņina 150. gadadienu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 79 % vēlētāju atbalstīja konstitūcijas izmaiņas. Ir izskanējuši apgalvojumi un ziņojumi par pārkāpumiem.

Fons un ierosinājums

2020. gada janvārī prezidents Vladimirs Putins prezentēja plašu konstitucionālu reformu paketi. Ierosinājums tika pasniegts kā nepieciešams valsts institūciju nostiprināšanai, sociālo garantiju nodrošināšanai un nacionālās vienotības stiprināšanai. Kritiķi uzskatīja, ka iniciatīva galvenokārt vērsta uz prezidenta varas konsolidēšanu, tostarp iespēju pagarināt Vladimira Putina faktisko varas laiku, piemērojot termiņu "nullēšanu" (reset).

Galvenās izmaiņas (pamatpunkti)

Grozījumi bija daudzpusīgi. Galvenie punkti ietvēra:

• Prezidenta amata termiņu "nullēšana" — tika pievienots pants, kas faktiski ļāva pašreizējiem un bijušajiem prezidentiem atkārtoti kandidēt, nerēķinot iepriekšējos termiņus, tādējādi atverot iespēju Vladimiram Putinam kandidēt vēl divas reizes pēc sava pašreizējā termiņa.
• Konstitūcijas prioritāte pār starptautisko tiesību normām — ja starptautiskais spriedums konfliktē ar konstitūciju, tiks piemērota konstitūcija.
• Tradicionālās vērtības un ģimenes definīcija — konstitūcijā ieviesta norma, kas aizsargā laulību kā vīrieša un sievietes savienību.
• Sociālās garantijas — ieraksti par minimālajām pensijām un minimālajām algām, kas nedrīkst būt zemākas par valsts noteikto subsistences minimumu un kuras ir jārēķina un indeksē pārejas periodā.
• Valsts padomes lomas nostiprināšana — papildu juridiska nostiprinājuma elementi Valsts padmei, kas var nostiprināt prezidenta ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.
• Vairāki tekstuāli un institucionāli labojumi — detalizētas izmaiņas tiesu sistēmā, Federācijas padomes pilnvarās un valsts simbolikā.

Kā "nullēšana" strādā (vienkāršots skaidrojums)

Viens no vispretrunīgākajiem grozījumiem bija norma, kas ļāva "atsākt" prezidenta amata termiņu skaitītāju — tas nozīmē, ka iepriekšējie termiņi netika ņemti vērā un persona varēja pretendēt vēl uz diviem sešu gadu termiņiem, pat ja iepriekš bija izpildījusi vairākus termiņus. Tādējādi faktiski tika radīta iespēja centralizēt varu uz ilgāku laiku.

Balsošana un organizācija

Oficiāli balsojums notika visā Krievijas Federācijā laika periodā no 25. jūnija līdz 1. jūlijam, lai mazinātu drūzmēšanos koronavīrusa laikā. Bija iespējams balsot vairākās vietās nedēļas garumā, kā arī pastāv iespējas balsošanai pa pastu un ar mobilo iecirkņu palīdzību. Šāds ilgstošs balsošanas periods neierasts plašos konstitucionālos jautājumos, un pretinieki to kritizēja kā potenciālu mehānismu manipulācijām.

Rezultāti

Saskaņā ar centrālajām vēlēšanu institūcijām oficiālais rezultāts bija aptuveni 79 % par. Oficiālā vēlētāju aktivitāte pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem bija apmēram 67–68 %. Pēc referenduma grozījumi tika parakstīti un publicēti, un tie stājās spēkā.

Skaļi strīdi, pārkāpumi un kritika

Referendums izraisīja plašu iekšpolitisku un starptautisku kritiku. Galvenie iebildumu punkti:

• Procedūras likumība: referendumam tika dots nosaukums "viskrievijas balsojums", nevis rīkots saskaņā ar federālo konstitucionālo likumu par referendumu, kas radīja juridiskas neskaidrības.
• Balsošanas ilgums un caurspīdīgums: ilgā, vairākas dienas ilga balsošana, kā arī ieviešana dažādu jaunu balsošanas formu (piem., attālās un pasta balsošana) tika kritizēta par to, ka tā samazina neatkarīgu uzskaites kontroli.
• Ziņojumi par pārkāpumiem: neatkarīgie novērotāji, mediji un valsts iekšienē kritiski noskaņotas organizācijas ziņoja par iespējamu balsu "uzpildi", vairākām neparastām balsu sūkšanām, spiedienu uz darbiniekiem un obligātām balsošanas kampaņām darba vietās.
• Novērotāju piekļuve: daudzi starptautiski novērotāji, tostarp OSCE/ODIHR, pilnīgā apjomā neuzraudzīja procesu; kā rezultātā tika celti jautājumi par neatkarīgas uzraudzības trūkumu.
• Politiskā represija pret oponentiem: pirms un pēc referenduma notika aresti un ierobežojumi opozīcijas līderiem un aktīvistiem, kas pasliktināja viņu spēju brīvi organizēt kampaņas pret grozījumiem.

Starptautiskā un iekšpolitiskā nozīme

Referenduma rezultāti un pieņemtās izmaiņas būtiski ietekmēja Krievijas politisko sistēmu. Kritiķi apgalvo, ka grozījumi nostiprina prezidenta varu un samazina institucionālu līdzsvaru, savukārt valdības atbalstītāji uzsvēra stabilitātes un sociālās aizsardzības pastiprināšanu. Starptautiski referendums veicināja diskusijas par demokrātijas stāvokli Krievijā un par to, kā konstitucionālā revīzija ietekmē attiecības ar starptautiskajām tiesībām un institūcijām.

Nobeigums

2020. gada referendums par konstitūcijas grozījumiem bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas politiskajā vēsturē. Lai gan oficiālie rezultāti parādīja lielu atbalstu, process tika pavadīts ar plašu kritiku, tiesisku un organizatorisku iebildumu izteikšanu, kā arī apgalvojumiem par pārkāpumiem. Grozījumu īstenošanas sekas, tostarp varas līdzsvara pārdale un ilgtspējīgāka prezidentūras iespēja, turpina ietekmēt Krievijas politisko attīstību.

Jautājumi un atbildes

Q: Kad notika referendums par Krievijas Konstitūcijas reformu?

J: Kas ierosināja referendumu par Krievijas Konstitūcijas reformu?

Jautājums: Kā juridiski tiek dēvēts referendums?

Jautājums: Kādas ir grozījumos ietvertās plašās izmaiņas Krievijas Konstitūcijā?

Jautājums: Kad bija plānots sākotnējais balsošanas datums, pirms to pārcēla?

Jautājums: Kāpēc sākotnējais balsošanas datums tika pārcelts?

Jautājums: Kāds procents vēlētāju atbalstīja izmaiņas Krievijas Konstitūcijā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem?

Meklēt pēc burta