222. g. p.m.ē.: Notikumi Grieķijā, Romā un Āzijā

222. g. p.m.ē.: detalizēts pārskats par notikumiem Grieķijā, Romā un Āzijā — politiskie pavērsieni, kaujas un to ietekme reģionu vēsturē.

1. Notikumi

1.1 Pēc vietas

1.1.1 Grieķija

222. g. p.m.ē. Grieķijā bija izšķirošs gads, kas iezīmēja Spārtas politiskā un militārā spēka beigu sākumu un Makedonijas ietekmes pastiprināšanos Peloponēsā. Galvenais notikums bija Sellāsijas kauja (pie Sellāsijas), kurā Makedonijas ķēniņš Antigons III Dosons, sadarbojoties ar Ahaijas līgas vadītājiem, sakāva Spārta karaspēku, ko vadīja Kleomeness III.

• Kleomeness III bija mēģinājis atjaunot Spārti un īstenot reformas, bet pēc sakāves Sellāsijā viņš bija spiests bēgt uz Ēģipti.
• Antigona uzvara nodrošināja Makedonijas dominanci reģionā: Makedonijas spēki ieņēma galvenās pilsētas Peloponēsā, un Ahaijas līga nostiprināja savas pozīcijas.
• Sellāsijas tulemums mainīja varas līdzsvaru Grieķijā — Spārtas ilgtspējīgā militārā ietekme tika būtiski vājināta, bet pilsētu savienību un Makedonijas spēks pieauga.

1.1.2 Roma

222. gads p.m.ē. bija nozīmīgs Romas Republikas paplašināšanās posms Itālijā. Romieši cīnījās pret dažādām galiskajām ciltīm Cisalpinā (uz ziemeļiem no Itālijas) un 222. g. p.m.ē. panāca būtiskus panākumus, kas nodrošināja Po ielejas kontroli.

• Klātiskās cīņas pret galiem: romiešu karaspēks uzvarēja vairākas itāļu galiskas ciltis (piem., Insubri, Boii), tādējādi nostiprinot savas pozīcijas ziemeļrietumu Itālijā.
• Clastīdijas kauja: viena no pazīstamākajām epizodēm šajā periodā ir kauja pie Clastidium (mūsdienu Castelseprio vai tuvumā), kurā romiešu vadītājs Marcus Claudius Marcellus nogalināja galisko bruņinieku vadoņu — tradīcija liecina, ka šis moments saistīts ar tā dēvēto spolia opima (augstākās laupījumu godības) iegūšanu.
• Nozīme: šie panākumi paātrināja romiešu ireces procesu Itālijas ziemeļdaļā un veicināja vēlākās teritoriālās integrācijas, kas bija svarīgi Romas izaugsmei kā reģionālai lielvarai.

1.1.3 Āzija

Austrumos 222. g. p.m.ē. Hellenistiskās dinastijas un vietējie valdnieki turpināja cīņas par varu un teritoriju. Galvenā figūra šajā reģionā bija Antiohs III Lielais, kurš nesen uzņēmis troni Seleukīdu impērijā un sāka centienus atjaunot centrālo varu pār impērijas provincēm.

• Seleukīdu impērija: pēc Seleuka dinastijas iekšējām krīzēm Antiohs III koncentrēja spēkus, lai atjaunotu kontroli pār Mazāzijas un Sīrijas teritorijām, cīnoties pret vietējiem valdoņiem un sacelšanos draudiem.
• Ptolemaju un citās valstīs: Hellenistiskās valstis (piem., Ptolemaju karaliste Ēģiptē, Pergama u.c.) turpināja politiskas un militāras manevrēšanas, kas veicināja nestabilitāti un vietējo aliansu pārkārtošanos.
• Šis periods bija raksturīgs ar to, ka daudzi reģionālie līderi cenšas izmantot Makedonijas, Seleukīdu un Ptolemaju varas svārstības, kas radīja ilgtermiņa konfliktus un pārkārtojumus Āzijas politiskajā kartē.

2. Nāves gadījumi

222. gads p.m.ē. bija saistīts galvenokārt ar kaujām un politiskām pārmaiņām, tādēļ daudzi mirstošie gadījumi notika kaujas laukos vai bija saistīti ar sacelšanos apspišanu. No zināmiem indivīdiem šajā laikā pieminami:

• Viridomarus (Virdomarus) — galu ciltis vadošs bruņinieks/karavadonis, kuru romiešu avoti min kā kritušu vai nogalinātu cīņā pret romiešiem (saistīts ar Marcellus uzvarām Cisalpinā; precīzs vārda rakstības variants avotos atšķiras).

Daudzu citu laika personu nāves datumi avotos var neatbilst mūsdienu hronoloģijai vai ir pretrunīgi. Tāpēc plašākas biogrāfiskas informācijas par konkrētu personu nāvēm šim gadam bieži vien ir ierobežotas vai diskutablas.

Meklēt pēc burta