Antarktikas plāksne definīcija un galvenie tektoniskie fakti

Antarktikas plāksne ir tektonisks reģions, kas atrodas Antarktikā, dienvidu polā. Antarktikas plātni ieskauj lielu kaimiņu plātņu okeāna malu izplatīšanās centri. Tās ir Klusā okeāna, Nazkas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Austrālijas plātnes. Par Antarktikas reģiona daļu un vienu no septiņām galvenajām Zemes tektoniskajām plātnēm tiek uzskatītas mazākā Skotijas, Dienvidsendvičas un Šetlendas plātnes. Tās pārvietojas ar ātrumu no 4 līdz 20 mm/gadā. Antarktikas plātne ietver kontinentālo garozu, kas veido Antarktiku un tās kontinentālo šelfu, kā arī okeāna garozu zem jūrām, kas apjož Antarktiku.

Robežas un mijiedarbība ar citām plātnēm

Antarktikas plātne galvenokārt ir ieskauta ar divergējošām (izplatīšanās) robežām — vidusokeāna vai okeāna grēdām — kas atdala to no apkārtējām plātnēm. Šo grēdu aktivitāte rada jaunu okeāna garozu un nodrošina, ka Antarktikas plātne lielākoties "atdalās" no kaimiņiem. Tomēr dažviet apkārt esošās mikroplātnes un lokālas subdukcijas zonas (piemēram, Dienvidsendviču arhipelāga tuvumā) rada sarežģītāku tektonisko vidi.

Galvenie ģeoloģiskie raksturlielumi

• Kontinentālā garoza: Austrumantarktika satur vecu un stabilu kratonu (precambrijaie ieži), kas ir bieza un liela daļa litosfēras. Šajā zonā zem ledus segas atrodas ļoti veci iežu bloki.
• Rietumantarktika: ģeoloģiski jaunāka un dinamiskāka, ar riftu struktūrām, vulkānismu un senākām plātņu sadursmju/akrecijas iezīmēm, kas veido Antarktikas pussalas (Peninsula) komplekso ģeoloģiju.
• Okeāna garoza: ap Antarktiku esošajās jūrās ir okeāna garoza, kas veido plātņu robežas ar izplatīšanās centriem un dažviet rada seismisko un vulkānisko aktivitāti īsāku laiku periodos.

Tektoniskā aktivitāte un seismiskums

Liela daļa tektoniskās aktivitātes notiek plātnes malās — vidusokeāna grēdās un pārejas zonās pret mazākām plātnēm. Salas un arhipelāgi, piemēram, Dienvidsendviču salas, raksturojas ar seismiskumu un vulkānismu, kas saistīts ar subdukcijas vai transformācijas procesiem. Paša kontinenta iekšienē lielas zemestrīces ir retākas, bet plāksnes robežu rajonos seismiskā aktivitāte var būt intensīva.

Kustības ātrums un ilgtermiņa dinamika

Antarktikas plāksnes pārvietošanās ātrums svārstās aptuveni no 4 līdz 20 mm/gadā (0,4–2 cm/gadā), atkarībā no reģiona un mērīšanas punktiem. Šīs kustības tiek mērītas ar precīziem GNSS/GPS novērojumiem, seismoloģiskiem datiem un okeāna pamatnes izpēti. Ilgtermiņā plāksnes kustība ietekmē okeāna pamatnes konfigurāciju un var mainīt starptautiskos jūras pētījumu apstākļus.

Ietekme uz ledājiem un izostātiskā atsauce

Antarktikas plāksnes struktūra un kustības ietekmē ledāju uzvedību vairākos veidos:

• Plāksnes garoza nosaka zemes reljefu zem ledus, kas ietekmē ledāju plūsmas un stabilitāti.
• Glaciālā izostātiskā pamodināšana — ledus masa spiež zemes garoza lejup; ledus kušanas gadījumā zeme atkal paceļas (glacial isostatic adjustment), kas maina krasta līnijas un vietējo jūras līmeņa izmaiņas.
• Vulkāniskā un seismiskā aktivitāte plāksnes malās var ietekmēt ledāju dinamiku un radīt lokālas klimatiskas/ģeoloģiskas pārmaiņas.

Pētījumi un datu avoti

Antarktikas plātnes izpēte balstās uz vairākām metodēm un projektiem:

• Satellītu novērojumi un GPS mērījumi — precīza plāksnes kustību noteikšana.
• Seismoloģija — iekšējās struktūras un robežu procesi tiek pētīti, izmantojot zemestrīču viļņus un seismiskās tomogrāfijas.
• Okeāna pamatnes kartēšana un grēdu izpēte — ļauj noteikt izplatīšanās ātrumus un pamatnes morfoloģiju.
• Bores un ģeoloģiskie pētījumi (piemēram, ANDRILL, citi polārie izrakumi) — sniedz informāciju par ledus vēsturi un kontinenta ģeoloģiju.

Noslēgums — loma Zemes dinamiskajā sistēmā

Antarktikas plātne ir būtisks elements globālajā tektoniskajā sistēmā: tā veido dienvidu zemes masu pamatu, ietekmē okeānu pamatni un jūras straumes, kā arī mijiedarbojas ar apkārtējām plātnēm, radot seismisku un vulkānisku aktivitāti to robežos. Līdz ar klimatiskajām pārmaiņām un ledus masas izmaiņām, izpratne par Antarktikas plātnes uzvedību ir svarīga gan ģeoloģiskai teorijai, gan praktiskai klimata un jūras līmeņa prognozēšanai.

Meklēt pēc burta