Britu Zemessardze (1940–1944) — Otrā pasaules kara 'Tēva armija'

Britu Zemessardze bija britu armijas aizsardzības organizācija Otrā pasaules kara laikā, kas izveidota, lai papildinātu valsts aizsardzību pret iespējamu vāciešu iebrukumu. Sākotnēji tā dibināta kā Vietējā aizsardzības brīvprātīgo organizācija (Local Defence Volunteers — LDV) 1940. gada maijā, bet drīz vien, 1940. gada jūlijā, oficiāli pārdēvēta par Home Guard.

Sastāvs un mērķi

Zemessardzi veidoja apmēram pusotrs miljons brīvprātīgo — galvenokārt vīrieši, kuri citādi netika iesaukti militārajā dienestā vai kuri strādāja nozīmīgās, rezervētās profesijās (piem., raktuvēs, ostās, policijā, ugunsdzēsībā). Liela daļa bija vecāki vīrieši, kas deva iemeslu ārzemēs un vēlāk arī mājās radušajai iesaukas formas humors — "Tēva armija". Galvenie uzdevumi bija:

  • apturēt vai kavēt ienaidnieka desanta mēģinājumus un partizānu darbību piekrastes joslās;
  • sargāt svarīgus rūpniecības objektus, rūpnīcas, lidlaukus, tiltus, dzelzceļa mezglus un ostas;
  • veikt patrulēšanu, novērošanu un ienaidnieka lidojumu / desantnieku novērošanas posteņu apsardzi;
  • atbalstīt regulāro armiju, nodrošinot iekšējo drošību un palīdzību civilajām institūcijām krīzes brīžos.

Organizācija, apmācība un ieroči

Zemessardze bija organizēta bataljonu un pulku līmenī ar vietējām struktūrām (brigādes un reģionālie štābi). Sākotnēji apmācība bija vienkārša un notika vakaros vai brīvdienās, jo daudzi brīvprātīgie strādāja pilnas slodzes darbus. Ar laiku apmācība kļuva intensīvāka, tika organizētas regulāras mācības un kopīgas manevri ar regulārajām vienībām.

Sākotnējā posmā Zemessardzes apbruņojums bija ierobežots — daudziem nācās izmantot ieročus no mājām, medību ieroci vai pat improvizētus aizsardzības līdzekļus. Vēlāk vienības saņēma vecākus karavīru ieročus, šautenes, ložmetējus un pat dažas pretgaisa ierīces. Neskatoties uz ierobežotu ekipējumu, Zemessardzes dalībnieki izveidoja novērošanas postus, būvēja ceļa bloķēšanas punktus un nodrošināja palīdzību civilajai aizsardzībai.

Risinājumi darbā un sabiedriskā nozīme

Britu valdība un sabiedrība plaši atbalstīja organizāciju, jo tā deva papildu spēku aizsardzībai pēc 1940. gada kritiskajiem notikumiem Eiropā. Zemessardze kalpoja arī kā morāls atbalsts, parādot, ka sabiedrība ir gatava pretoties iespējamam ienaidniekam. Lai gan neviens plaša mēroga iebrukums uz Lielbritānijas salām neizcēlās, Zemessardze bija svarīga kā rezerves spēks un drošības nodrošinātājs.

Beigas un mantojums

Zemessardze formāli tika atcelta 1944. gada decembrī, kad draudi invāzijai mazinājās, un tika pilnīgi likvidēta pēc kara beigām. Tā radīja ilgstošu kultūras atmiņu: britu komēdijseriāls un šovs "Tēta armija" parodēja un popularizēja tās tēlu, padarot to par daļu no valsts kolektīvās vēstures. Mūsdienās pastāv piemiņas vietas, muzeji un veterānu organizācijas, kas atceras Zemessardzes locekļu darbu un upurus.

Īss pārskats: Britu Zemessardze (LDV/Home Guard) — brīvprātīga aizsardzības struktūra (1940–1944/1945), aptuveni 1,5 miljoni dalībnieku, galvenie uzdevumi: piekrastes aizsardzība, rūpniecības objektu, lidlauku un transporta mezglu apsardze, patrulēšana un atbalsts regulārajām bruņotajām spēkiem. Tās atstātā ietekme joprojām atspoguļojas gan vēsturiskajos stāstos, gan popkultūrā.

Vēsture

Par Zemessardzes pirmsākumi parasti saistās ar kapteini Tomu Vintringemu. Atgriezies no Spānijas pilsoņu kara, Vintringems uzrakstīja grāmatu "Kā reformēt armiju". Tajā viņš raksta par to, kā Lielbritānijā varētu izveidot kaut ko līdzīgu Spānijas internacionālajām brigādēm pilsoņu kara laikā. Lai gan grāmata tika atzinīgi novērtēta, daudzi no tās ieteikumiem tajā laikā tika ignorēti. Tas bija tāpēc, ka saspīlējums Eiropā, šķiet, nevarēja pāraugt karā.

Pēc vairākiem notikumiem 1940. gada 19. maijā radio raidījumā uzstājās tā laika kara ministrs Entonijs Edens. Viņš aicināja brīvprātīgos pievienoties Vietējās aizsardzības brīvprātīgajiem, kā to sauca sākumā. Sākotnēji tam tika uzticēti darbi, kas nebija saistīti ar kaujām. Tā darbojās kā sava veida "bruņoti policijas spēki". Tomēr pēc biedru sūdzībām valdība atļāva tai "aizkavēt un kavēt" ienaidnieka virzīšanos. Tas nozīmēja, ka pret apmācītiem karavīriem tika nostādīti pārsvarā neapmācīti un neveseli cilvēki, kas bija bruņoti ar novecojošiem ieročiem. Vēlāk kara laikā pēc premjerministra Vinstona Čērčila spiediena to pārdēvēja par Zemessardzi. Ja nacisti būtu šķērsojuši kanālu, Zemessardze vāciešus ilgi nebūtu apturējusi.


AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3