Dāmu pilsētas grāmata
Dāmu pilsētas grāmata jeb Le Livre de la Cité des Dames (izdota 1405. gadā), iespējams, ir slavenākais Kristīnes de Pizanas literārais darbs. Sākotnēji Pizāns rakstīja Le Livre de la Cité des Dames vidusfranču valodā, bet vēlāk tas tika tulkots angļu valodā (1999). Grāmata kalpo kā viņas formāla atbilde uz Žana de Meona populāro Roman de la Rose. Pizāns vēršas pret Meuna izteikumiem par sievietēm, radot alegorisku dāmu pilsētu. Viņa aizstāv sievietes, apkopojot plašu slavenu sieviešu loku vēstures gaitā. Šīs sievietes ir "izmitinātas" Dāmu pilsētā, kas ir iedomāta pilsēta no grāmatas. Būvējot savu pilsētu, Pizana izmanto katru slavenu sievieti kā pilsētas mūru un māju celtniecības elementu. Katra pilsētai pievienotā sieviete papildina Pizāna argumentāciju par sievietēm kā vērtīgām sabiedrības dalībniecēm. Viņa arī aizstāv sieviešu izglītību.
Kopsavilkums
I daļa
I daļu sāk Kristīne, lasot fragmentu no Mateola "Lamentācijām", 13. gadsimta darba, kurā autors runā par laulību un raksta, ka sievietes padara vīriešu dzīvi nožēlojamu. Lasot šos vārdus, Kristīne satraucas un kaunas par to, ka ir sieviete. Tad Kristīnei parādās trīs tikumi un pasaka, ka dievs viņu ir izvēlējies, lai radītu pilsētu sievietei.
II daļa
II daļā lēdija Taisnība saka, ka viņa palīdzēs Kristīnei "uzcelt mājas un ēkas Dāmu pilsētas sienās" un piepildīt to ar iedzīvotājiem, kas ir "drosmīgas dāmas ar lielu slavu". Būvniecības laikā lēdija Taisnprātība stāsta Kristīnei stāstus par varenām sievietēm, kas dzīvos pilsētā. Lady Rectitude ar saviem stāstiem arī atspēko apgalvojumus, ka sievietes ir nešķīstas, nepastāvīgas, neticīgas un ļaunas pēc dabas. Šo daļu noslēdz Kristīne, uzrunājot sievietes un lūdzot tās lūgties par viņu, kad viņa kopā ar lēdiju Taisnīgumu turpina darbu pie pilsētas pabeigšanas.
III daļa
Trešajā daļā Lady Justice pievienojas Kristīnei, lai "pabeigtu pilsētas iekārtošanu", tostarp ieceļot karalieni, kas valdītu pilsētā. Lady Justice stāsta Kristīnei par svētajām sievietēm, kuras tika slavētas par savu mocekļa dzīvi. Šīs daļas noslēgumā Kristīne vēlreiz uzrunā visas sievietes, paziņojot par Dāmu pilsētas pabeigšanu. Viņa lūdz viņas aizstāvēt un aizsargāt pilsētu un sekot savai karalienei (Jaunavai Marijai). Viņa arī brīdina sievietes no apmelotāju meliem, sacīdama: "Atvairiet šos nodevīgos meliņus, kas izmanto tikai viltības un medus vārdus, lai nozagtu jums to, kas jums būtu jāsargā pāri visam citam: jūsu šķīstību un godpilno labo vārdu".
Dažas no pieminētajām sievietēm: Tronas Helēna, Poliksēna, Romas Florence, Bavārijas Izabova, Žanna Armandžāniete, Bavārijas Margareta, Izisa, Marija, Overņas hercogiene, Burgundijas Margareta, Bavārijas hercogiene, Savojas Marija, Senpolas grāfiene, Anna de Burbon un Jaunava Marija.
