Kristīne de Pizana, dažkārt saukta par de Pisan (1364. gadā Venēcijā - ap 1430. gadu) bija itāļu franču vēlīno viduslaiku rakstniece. Lielāko daļu bērnības un visu pieaugušo mūžu viņa pavadīja Parīzē un pēc tam Poisī abatijā. Viņa rakstīja tikai savā pieņemtajā valodā - vidusfranču valodā. Viņa izaicināja vīriešu dominēto mākslas jomu. Viņa ir pazīstama kā pirmā profesionālā rakstniece Eiropā.
Viņa rakstīja gan dzeju, gan prozas darbus. Bija biogrāfijas un praktisku padomu grāmatas sievietēm. Savas 30 gadus ilgās karjeras laikā no 1399. līdz 1429. gadam viņa sarakstīja 41 darbu. Viņa apprecējās 1380. gadā 15 gadu vecumā un pēc 10 gadiem kļuva atraitne.
Viņas ietekme izplatījās visā Eiropā. Viņa ietekmēja daudzu eiropiešu sociālo dzīvi, jo deva sievietēm pārliecību, ka viņas var pacelties augstāk par to, ko vīrieši viņām lika darīt. Daži pētnieki uzskata, ka tā ir nepareiza viņas nodomu interpretācija.
Papildus iepriekš minētajam, Kristīnes de Pizanas ģimene bija saistīta ar karaļu galmu: viņas tēvs bija ārsts un astrologs, kas strādāja Francijas karaļa dvorā, tāpēc Kristīnei bija reta iespēja saņemt labāku izglītību nekā vairumam sieviešu tajā laikmetā. Pēc vīra nāves viņa sāka rakstīt profesionāli, lai nodrošinātu ģimenes iztiku, un meklēja patronāžu pie dažādiem aristokrātiem, tostarp karalienes Isabeas no Bavārijas. Viņas darbi bieži tika pasūtīti, kopēti un greznoti ar iluminācijām, kas ļāva tiem cirkulēt dārgos manuskriptos un pievērst uzmanību plašākai lasītāju aprindai.
Kristīnes rakstības temati ir daudzveidīgi: viņa aizstāvēja sieviešu izglītību un morālo cienījumu, kritizēja mizogīniskas literatūras parādības (piem., Romance de la Rose un tamlīdzīgas tradīcijas) un rakstīja ceļvežus par labu uzvedību, tikumiem un mājsaimniecības pārvaldīšanu. Viņas valoda un stils apvienoja alegoriju, retoriskus argumentus un plašu autoritatīvu avotu citēšanu — tas deva viņas tekstiem akadēmisku nopietnību un pievilcību lasītāju aprindās.
Vairāki no viņas ievērojamākajiem darbiem joprojām tiek minēti literatūras vēsturē:
- Le Livre de la Cité des Dames (parasti tulk. "Dāmu pilsēta") — alegorisks darbs, kurā Kristīne aizstāv sievietes, veidojot iztēlotu pilsētu, kurā dzīvo diženas sievietes no vēstures un mīta;
- Le Trésor de la Cité des Dames — praktisks un morāls padomdevējs sievietēm par izglītību, uzvedību un dzīvesvietas pārvaldību;
- Le Livre des fais et bonnes meurs du sage roy Charles V — biogrāfisks un memuāru raksturs darbs par Karli V, kurā izceļas karaļa tikumu slavinājums;
- vairāki traktāti par bruņniecību, fortūnas maiņu un juridiskiem jautājumiem, kā arī dzejoļi un epistolārie darbi.
Kristīnes de Pizanas ietekme bija daudzslāņaina: viņas darbi deva pamatu diskusijām par sieviešu lomu sabiedrībā un izglītībā, viņas rokraksti tika pārkopēti un tulkoti citās valodās, un viņas idejas ietekmēja gan laikabiedrus, gan vēlākus intelektuāļus. Mūsdienu pētniecībā viņa tiek uzskatīta par pārmaiņu aģenti — daudziem viņas teksti šķiet protofeministiski, jo tie atklāti apšauba mizogīniskas idejas un uzsver sieviešu kompetenci. Tomēr daži pētnieki brīdina nepārlieku modernizēt viņas motīvus: Kristīne nereti centās uzlabot sieviešu stāvokli, balstoties uz laikmeta morāles un sociālajām normām, nevis aicināt uz radikālu sabiedrisko pārmaiņu.
Mūsdienās Kristīne de Pizana tiek atzīta par nozīmīgu viduslaiku intelektuāli; viņas rokraksti atrodami lielākajās Eiropas bibliotēkās, viņas darbi tiek pētnieciski izdotie un tulkoti mūsdienu valodās, un viņas personība bieži parādās diskusijās par autorību, dzimumu un profesionālu rakstīšanu agrīnajā drukas un manuskriptu posmā.
