Zemes haizivis (Carcharhiniformes) — lielākā haizivju kārta, sugas un izplatība
Carcharhiniformes ir lielākā haizivju kārta. Šajā grupā, ko dēvē arī par zemes haizivīm vai vaļu haizivīm, ir vairāk nekā 270 haizivju sugu. Tajā ietilpst dažas labi pazīstamas sugas, piemēram, zilā haizivs, buļļu haizivs, tīģerhaizivs un āmuru haizivs.
Izskats un anatomija
Zemes haizivīm raksturīgas vairākas pazīmes, kas atšķir tās no citām haizivju kārtām. Tām parasti ir slaids, plūdena ķermeņa uzbūve, divas muguras spuras, anālais spuras un piecas žaunu spraugas. Daudzām sugām ir izteikts purns un mala zobiem, kas pielāgojums dažādām barības formām.
Viena no svarīgākajām aizsardzības un sensorajām īpašībām ir membrāna (nictitating membrane), kas daudziem indivīdiem var aizsegt aci medību vai uzbrukuma laikā, lai pasargātu no traumas. Papildus tam zemes haizivīm attīstīta laterālā līnija un īpašas elektroreceptoru struktūras (ampullae of Lorenzini), kas ļauj uztvert vāju elektrisko lauku, ko rada upuri.
Uzturs un uzvedība
Zemes haizivju barības stratēģijas ir ļoti dažādas — daļai sugu dominē plēsēja dzīvesveids, tās medī zivis, gliemenes, radzenes un citus jūras dzīvniekus, kamēr citas sugas ķer mazas zivs vai dzīvo kā aļģu tīrītājas. Zobu forma un žokļa spēks parāda pielāgojumu konkrētai diētai: asu, šauru zobu rinda piemērota zivju satveršanai; plati, kroko zobu veidojumi — čaulveidīgu organismu sasmalcināšanai.
Izplatība un biotopi
Zemes haizivis ir plaši izplatītas un sastopamas atklātos okeānos, jūrās, grīvās un iesāļos ūdeņos. Tās dzīvo gan piekrastēs, gan atklātā jūrā, dažas sugas ienāk upēs un estuāros. Adaptācijas ļauj dzīvot gan seklos, silteros ūdeņos, gan lielākos dziļumos — atsevišķas sugas migrē sezonāli.
Vairošanās un attīstība
Zemes haizivju reprodukcijas stratēģijas ir dažādas: sastopamas olu dējējas (ovipārās), olas inkubējošas (ovovivipārās) un dzīvnodzemdētājas (vivipārās) sugas. Dzīvnodzemdētajām sugām, tostarp dažām plaši pazīstamām, var attīstīties pat placenta līdzīga saite starp māti un embriju. Grūtniecības ilgums var svārstīties no dažiem mēnešiem līdz vairāk nekā 12 mēnešiem, un piedzimst mazuļu skaits vienā metienā ir ļoti dažāds — no dažiem līdz vairākām desmitiem.
Loma ekosistēmā un cilvēku ietekme
- Ekoloģiskā loma: kā augstākā līmeņa plēsēji zemes haizivis regulē plēsējošo un barības ķēžu līdzsvaru, ietekmējot zivju populāciju struktūru un veselību jūras ekosistēmās.
- Cilvēka draudi: lielākas populāciju samazināšanās un izmiršana draud galvenokārt pārzvejas, blakuszvejas (bycatch), haizivju spuru izgriešanas (finning) un dzīvesvietu degradācijas dēļ.
- Saglabāšana: daudzas zemes haizivju sugas ir iekļautas starptautiskos aizsardzības pasākumos, piemēram, CITES sarakstos un vietējos zvejas noteikumos, kā arī tiek izveidotas aizsargātas jomas un ierobežota sugu medības.
- Sadarbība ar cilvēkiem: haizivis ir nozīmīgs resurss gan komerciālai zvejai, gan ekotūrismam (piem., peldošas haizivju vērošanas ekskursijas), tomēr konfliktu risks pastāv, un cilvēku drošība prasa informētību un pareizu rīcību.
Pazīstamākās sugas
Starpcitu sugu piemēri, kas bieži tiek minēti publiskajā telpā, ir zilā haizivs (pelagiska un garākas migrācijas spējīga), buļļu haizivs (spēj iekļūt saldūdeņos un pazīstama ar agresīvāku uzvedību), tīģerhaizivs (visēdāja), un āmuru haizivs (ar raksturīgu galvas formu, kas uzlabo sensorās spējas).
Kopsavilkums
Carcharhiniformes — zemes haizivis — ir visdaudzveidīgākā haizivju kārta, kas aptver plašu formu, uzvedības un izplatības spektru. Lai gan daudzas sugas ir izturīgas un plaši izplatītas, daudzām draud cilvēka darbības radītie spiedieni, tādēļ to saglabāšana prasa gan zinātnisku izpratni, gan starptautisku un vietēju pārvaldību.
Ģimenes
Šajā secībā ir astoņas dzimtas:
- Carcharhinidae (Rekviēma haizivis)
- Hemigaleidae (Lasu haizivis)
- Leptochariidae (Barbeled houndsharks)
- Proscylliidae (Finback cat haizivis)
- Pseudotriakidae (Viltus kaķu haizivis)
- Scyliorhinidae (Kaķu haizivis)
- Sphyrnidae (āmurhaizivis)
- Triakidae (Hound haizivis)
Tīģerhaizivs
Zilā haizivs
Buļļu haizivs
Lielā āmuru haizivs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir karhīniformas?
A: Carcharhiniformes ir lielākā haizivju kārta, kurā ir vairāk nekā 270 sugas un kas pazīstama arī kā zemes haizivis vai vaļu haizivis.
J: Kādas ir dažas parastās Carcharhiniformes haizivju sugas?
A: Dažas izplatītākās Carcharhiniformes haizivju sugas ir zilās haizivis, buļļu haizivis, tīģerhaizivis un āmuru haizivis.
J: Kāda ir zemes haizivju īpašā pazīme, kas aizsargā to acis?
A: Zemūdens haizivīm ir īpaša membrāna, kas nepieciešamības gadījumā aizsargā acis.
J: Cik muguras spuras ir plīvurzivīm?
A: Zemūdens haizivīm ir divas muguras spuras.
J: Cik daudzos ūdeņu veidos var atrast zemes haizivis?
A: Zemūdens haizivis ir sastopamas atklātos okeānos, jūrās, upju grīvās un iesāļos ūdeņos.
J: Cik žaunu spraugām ir zemes haizivīm?
A: Zemūdens haizivīm ir piecas žaunu spraugas.
J: Kādēļ zemes haizivis dēvē arī par vaļu haizivīm?
A: Zemūdens haizivis sauc arī par vaļu haizivīm, jo tās ir komerciāli nozīmīgas gaļas, eļļas un citu produktu dēļ.
