Saskaņā ar Gregora kalendāru gadsimtu garais gads ir gads, kas ir precīzi dalāms ar 400 (un kuram, tāpat kā visiem pārējiem garajiem gadiem, var pieskaitīt 29. februāri). Piemēram, gadi 1600 un 2000 bija gadsimtu augstie gadi; gadsimtu gadi 1700, 1800, un 1900 nebija gadsimta garie gadi. Nākamais gadsimta pārgājiena gads būs 2400. gadā.

Kas ir garais gads un kā to pārbauda

Parasti garais (iepriekš saukts arī par pārejas) gads ir gads ar 366 dienām — tas satur 29. februāri. Gregora kalendārā noteikumi, lai pārbaudītu, vai gads ir garais, ir šādi:

  • Ja gads dalās ar 4, tas parasti ir garais gads.
  • Ja gads dalās ar 100 (gadsimta gads), tas nav garais gads, ja vien tas arī nedalās ar 400.
  • Tātad tikai gadsimta gadi, kas dalās ar 400, ir garie gadi (piemēram, 1600, 2000, 2400).

Kāpēc tika ieviesta šī izņemšana gadsimtu gadiem

Gregoriāņu kalendārs tika ieviests 1582. gadā, lai labotu Jūlija kalendāra radīto laika nobīdi. Jūlija kalendārā katrs ceturtais gads bija garais gads, kas deva vidējo gada ilgumu 365,25 dienas. Taču astronomiskais (tropiskais) gads ir nedaudz īsāks — aptuveni 365,2422 dienas — tādēļ Jūlija kalendārs pakāpeniski novirzīja astronomiskas sezonas (piem., pavasara ekvinokciju) no kalendāra datumiem. Gregora reforma samazināja vidējo gada garumu, izslēdzot trīs gadu garumus katrā 400 gadu periodā (t.i., 100, 200 un 300. gadi pēc gadsimta nav garie gadi), tādējādi kalendārs labāk sakrīt ar gada ciklu.

400 gadu cikls un dienu skaita pēctecība

Gregora kalendārs atkārtojas precīzi ik pēc 400 gadiem, jo 400 gados ir 146097 dienas (400×365 + 97 garie gadi), un šis skaitlis dalās ar 7, tātad nedēļas dienu secība atkārtojas. Tas ir iemesls, kāpēc var teikt, ka gadsimtu lēciens vienmēr sākas sestdienā — piemēram, 1600. un 2000. gada 1. janvāris bija sestdiena, un tā būs arī 2400. gadā. Tāpat 29. februāris tajos gados vienmēr iekrīt otrdienā: ja 1. janvāris ir sestdiena, tad 1. februāris kļūst par otrdienu (janvāris – 31 diena = 3 dienu nobīde), un, tā kā februāris garajā gadā ir 29 dienas, 29. februāris sakrīt ar to pašu nedēļas dienu kā 1. februāris — otrdienu.

Praktiskas sekas un interesanti fakti

  • Gregora kalendāra vidējais gads (365,2425 dienas) ir daudz precīzāks pret tropisko gadu nekā Jūlija kalendāra 365,25 dienas, tādēļ kalendārs kļuva stabilāks un sezonu datumi nemainījās tik ātri.
  • Dažādās valstīs Gregora kalendārs tika ieviests dažādos laikos (1582. gadā īpaši katoļu valstīs, bet citur vēlāk), kas radīja īslaicīgas datuma neatbilstības starp valstīm un dažviet — pazudušas vai pārlēktas dienas, kad veikta pāreja.
  • Cilvēkiem, kas dzimuši 29. februārī, nereti dzimšanas dienas svinē ārpus gariem gadiem 28. februārī vai 1. martā; likumdošana un prakse šajos gadījumos atšķiras valstīs.

Kā praktiski pārbaudīt gadu (soļu saraksts)

  • Pārbaudi: vai gads dalās ar 4? Ja nē — nav garais gads.
  • Ja jā un gads nedalās ar 100 — tas ir garais gads.
  • Ja gads dalās ar 100, pārbaudi, vai tas dalās ar 400 — ja jā, tas ir garais gads; ja nē, tas nav garais gads.

Ja nepieciešams, varu pievienot laika aprēķinu piemērus vai nelielu programmas kodu fragmentu, kas automātiski nosaka, vai konkrētais gads ir garais.