Al-Askari mošeja (Samāra, Irāka) — šītu svētnīca un imamu mauzolejs
Al-`Askarī jeb `Askariyya mošeja/ svētnīca (arābu: مرقد الامامين علي الهادي والحسن العسكري; transliterēts: Marqad al-Imāmayn `Alī l-Hādī wa l-Ħassan al-`Askarī) ir šī`a musulmaņu svēta vieta, kas atrodas Irākas pilsētā Samarā. Samāra atrodas aptuveni 60 jūdzes no Bagdādes. Al-`Askari svētnīca tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām šītu mošejām pasaulē, un tās saknes meklējamas 10. gadsimtā — vieta tika apbūvēta un paplašināta 944. gadā, kļūstot par svarīgu reliģisku centru.
Vēsture un nozīme
Svētnīca glabā desmitā un vienpadsmitā šī`a imama — `Alī l-Hādī un viņa dēla Hasana al-`Askarī — mirstīgās atliekas. Šie imami ir ļoti nozīmīgas figūras šiītu ticībā, un svētnīca pievilina svētceļniekus no Irākas un citām valstīm. Tā atrodas blakus svētnīcai, kas veltīta divpadsmitajam jeb "apslēptajam" Imāmam Muħammad al-Mahdī, kas šiītu tradīcijā ir īpaši ievērojama persona.
`Askariyya bieži tiek dēvēta arī par "Divu imamu kapenēm jeb mauzoleju", "Imamu `Alī l-Hādī un Hassan al-`Askarī kapenēm" un lokāli kā al-Hadhratu l-`Askariyya. Mošejas iekšienē ir apglabātas arī Hakimahas Hatunas, `Alī l-Hādī māsas, un Narjisas Hatunas, Muħammad al-Mahdi mātes, mirstīgās atliekas. Šī vieta ir gan reliģiska, gan kultūrvēsturiski nozīmīga — tās arhitektūra, dekorācijas un mauzoleju kompleksa izkārtojums atspoguļo vairākus vēsturiskus periodus un restaurācijas darbus.
Arhitektūra un svētceļojumi
Vēsturiski kompleksā bija dominējošs kupols un divi eleganti minareti, kas bija labi pazīstami Samarras panorāmā. Iekšējie interjeri ir greznoti ar mozaīkām, kaligrāfiju un citiem dekoratīviem elementiem, kas liecina par ilgstošu uzturēšanu un atjaunošanu dažādos vēstures posmos. Al-`Askari bieži apmeklē tūkstošiem svētceļnieku, it īpaši piemiņas dienās un imamu dzimšanas vai nāves datumu atcerēs.
Uzbrukumi 2006. gadā un sekas
Svētnīca ieguva plašu starptautisku uzmanību pēc 2006. gada februārī notikušās sprādziena un kupola nopostīšanas (sk. al-`Askarī mošejas spridzināšana). Uzbrukums izraisīja spēcīgu sabiedrisko reakciju un bija viens no notikumiem, kas pastiprināja sektantisko spriedzi Irākā tajā laikā. Kā rakstīja ŽurnālsTime, al-Askari ir "viena no šiītu islāma svētākajām vietām. Svarīgākas ir tikai Nadžafas un Karbalas svētvietas. Pat Samarras sunnīti augstu vērtē al-Askari. Izteicienu 'zvērēt pie svētnīcas' regulāri lieto abas kopienas". Šie uzbrukumi radīja dziļas politiskas un sabiedriskas sekas, kuras joprojām atstāja ietekmi uz reģiona drošības situāciju.
Atjaunošana un mūsdienu stāvoklis
Pēc uzbrukumiem tika veikti plaši atjaunošanas darbi, kurus īstenoja valdības institūcijas, reliģiskās kopienas un vietējie amatnieki. Restaurācijas mērķis bija atjaunot kupolu, minaretus un iekštelpu rotājumus, kā arī nodrošināt drošību svētceļniekiem. Lai gan vieta ir atjaunota un turpina pieņemt apmeklētājus, tai joprojām pievērš uzmanību drošības pasākumu nodrošināšana un kultūrvēsturiskā aizsardzība.
Kultūras un reliģiskā nozīme
Al-`Askari svētnīca ir ne tikai kapenes, bet arī identitātes un ticības simbols miljoniem šiītu ticīgo. Tā kalpo par koncentrācijas punktu reliģiskajām tradīcijām, piemiņas ceremonijām un vietu, kur tiek uzglabātas atmiņas par imamiem un viņu ģimenēm. Neskatoties uz vardarbības un postošu uzbrukumu sekām, svētnīca saglabā savu nozīmību un paliek centrāla vieta svētceļojumiem un reliģiskai dzīvei Samarrā un ārpus tās.
Skats uz mošeju 1916. gadā.
Mošeja pirms pirmā sprādziena 2006. gadā
Vēsture
Imāms `Alī l-Hādī (pazīstams arī kā an-Naqī) un Hasans al-`Askarī dzīvoja mājas arestā Samarras daļā, kas bija kalifa al-Mu'tasima militārā nometne (`Askaru l-Mu'tasim). Tāpēc viņi ir pazīstami kā `Askariyyān ("nometnes iemītnieki"). Viņi nomira un tika apglabāti savā mājā Abī Ahmada ielā netālu no Mu'tasima uzceltās mošejas. Vēlākā tradīcijā viņu nāve tiek skaidrota ar indi.
Svētnīcu ap viņu kapiem 944. gadā uzcēla Hamdanīdu valdnieks Nasīr ad-Dawla. Tā kļuva par svētceļnieku pulcēšanās vietu. Turpmākajos gadsimtos tā vairākkārt tika attīstīta un pārbūvēta, tostarp ap 1053. gadu to izveidoja Arslan al-Basasiri, bet 1209. gadā - kalifs an-Nasīr li-Dīn Allāh.
1868. gadā Nasirs ad-Dins Šahs Kadžars veica pēdējo svētvietas pārbūvi, bet 1905. gadā tai tika pievienots zelta kupols. Kupols, kas bija pārklāts ar 72 000 zelta gabaliņu un ieskauj gaiši zilu flīžu sienas, bija dominējošs Samarras panorāmas elements. Tā diametrs bija aptuveni 20 metri un augstums - 68 metri.
Sprādzieni
2006. gada uzbrukums
2006. gada 22. februārī plkst. 6.55 pēc vietējā laika (03.55 UTC) mošejā notika sprādzieni. Sprādzieni iznīcināja tās zelta kupolu un nopietni bojāja mošeju. Pirms tam mošejā bija iegājuši vairāki vīrieši, no kuriem viens bija tērpies militārajā uniformā. Viņi sasaistīja tur esošos apsargus un uzstādīja sprāgstvielas, kā rezultātā notika sprādziens. Divas bumbas uzspridzināja pieci līdz septiņi vīrieši, kas bija tērpušies kā Irākas īpašo spēku darbinieki un no rīta iegāja svētnīcā.
2007. gada uzbrukums
2007. gada 13. jūnijā ap plkst. 9.00 aizdomās turamie Al-Qaeda cilvēki iznīcināja divus atlikušos 36 m augstos zelta minaretus, kas atradās kupola drupu malās. Netika ziņots par bojāgājušajiem. Irākas policija ziņoja, ka ap plkst. 9.00 dzirdējusi "divus gandrīz vienlaicīgus sprādzienus no mošejas kompleksa iekšpuses". Valsts vadītās Irākas televīzijas reportāžā teikts, ka "vietējās amatpersonas apgalvoja, ka uz abiem minaretiem tika izšautas divas mīnmetēju šāvienu sērijas".
Irākas Nacionālās gvardes karavīri gatavojas ieņemt mošeju Samarrā 2004. gadā.
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir Al-`Askarī?
A: Al-`Askarī ir šī`a musulmaņu svēta vieta, kas atrodas Irākas pilsētā Samarrā.
J: Cik tālu no Bagdādes atrodas Samarra?
A: Samarra atrodas 60 jūdzes no Bagdādes.
J: Kad tika uzcelta `Askariyya svētnīca?
A: `Askariyya svētnīca tika uzcelta 944. gadā.
J: Kas ir apglabāts svētnīcā?
A: Svētnīcā atdusas desmitā un vienpadsmitā Shī`a Imāma, `Alī l-Hādī un viņa dēla Hassan al-`Askarī, kas pazīstami kā "abi `Askarī" (al-`Askariyyān), mirstīgās atliekas. Tajā glabājas arī `Alī l-Hādī māsas Hakimahas Khatunas un Muħammad al-Mahdi mātes Narjis Khatunas mirstīgās atliekas.
J: Kādi ir citi nosaukumi?
A: `Askariyya svētnīca ir pazīstama arī kā "Divu imamu kapenes vai mauzolejs", "Imamu `Alī l-Hādī un Hassan al-`Askariyya kapenes" un al-Hadhratu l-`Askariyya.
J: Kas 2006. gadā notika ar tās kupolu?
A: Tās kupols tika iznīcināts 2006. gada februārī tā dēvētajā al-`Askar mošejas spridzināšanas laikā.
J: Cik svarīga šī vieta ir šiītu islāmam?
A.: Žurnāls Time ziņoja, ka "al-Askari [ir] viena no svētākajām šiītu islāma vietām - svarīgākas ir tikai Nadžafa un Karbala - un pat sunnīti to augstu vērtē".
